Ekonomikas ministrija un VNĪ iepazīstina ar Ceļa karti BIM ieviešanai publiskajos iepirkumos Latvijā no 2025. gada

2019. gada 12. decembrī Ekonomikas ministrija (EM) un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) iepazīstināja ar Būvniecības informācijas modelēšanas (BIM) ieviešanas Ceļa karti un VNĪ izstrādātajām vadlīnijām BIM piemērošanai publiskajos iepirkumos.

Būvniecības nozarei Latvijā ir būtiska loma tautsaimniecības izaugsmē, tādēļ ir svarīgi nepārtraukti paaugstināt būvniecības nozares uzņēmumu efektivitāti un konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. EM ieskatā būvniecības nozares attīstībai aktīvi jāizmanto digitalizācijas sniegtās iespējas.


public. foto

Produktivitātes celšana ir vitāli svarīgs izaugsmes priekšnosacījums visā tautsaimniecībā, t.sk. būvniecības nozarē, īpaši konkurējot eksporta tirgos. BIM ir jauna iespēja, ko būvniecības nozarei devis šodienas digitālais laikmets. Tās izmantošana būtiski cels būvniecības kvalitāti un produktivitāti, saīsinās būvniecības īstenošanas laiku un samazinās visa būvju dzīves cikla izmaksas, jo būvniecībā iesaistītajiem ļaus daudz efektīvāk izmantot pieejamos resursus – gan cilvēkresursus, gan finanšu līdzekļus. Tāpēc Ekonomikas ministrija kopā ar nozares pārstāvjiem strādā pie pasākumiem koordinētai BIM ieviešanai būvniecības nozares ikdienā,” uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Ja vēlamies veidot modernu, caurspīdīgu un izmaksu ziņā efektīvu būvniecības procesu, tad BIM ir nepieciešamība, nevis iegriba,” norāda ekonomikas ministrs.

Sperot nākamo soli būvniecības nozares digitalizācijā, EM, sadarbībā ar citām valsts iestādēm un kapitālsabiedrībām, būvniecības nozares, izglītības iestāžu un būvniecības pasūtītāju pārstāvjiem kopīgi izstrādāja Ceļa karti BIM ieviešanai Latvijā. Ceļa kartē noteikti galvenie rīcības virzieni, kas nepieciešami sekmīgai BIM ieviešanai būvniecības nozarē – standartu, vadlīniju un normatīvo prasību izstrāde, gan jauno, gan esošo būvspeciālistu kompetenču paaugstināšana darbā ar digitāliem rīkiem, un piemēru un labās prakses apzināšana un demonstrēšana. BIM ceļa karte paredz, ka līdz 2025. gadam BIM būs nepieciešams ieviest noteiktos publiskajos būvniecības iepirkumos.

 

Atbalstu BIM Ceļa kartē iekļautajiem pasākumiem ir apliecinājušas vairāk kā 20 būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas, izglītības un valsts iestādes, tādejādi apņemoties kopīgi sadarboties un ieviest BIM visā Latvijā.

Pasākuma laikā VNĪ prezentēja uzņēmuma izstrādātās vadlīnijas BIM piemērošanai valsts publiskajos iepirkumos pretendentu atbilstības vērtēšanā un galvenos nosacījumus veiksmīga rezultāta sasniegšanai.

Jo sakārtotāka būs būvniecības vide Latvijā, tostarp pasūtītāja un izpildītāja sadarbība, jo produktīvāki un konkurētspējīgāki mūsu būvnieki būs starptautiskā līmenī,” pauž VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

BIM uzlabo savstarpējo sadarbību starp visām būvniecībā iesaistītajām pusēm, ļauj ērti un ātri piekļūt visai aktuālajai būvniecības informācijai, tajā skaitā virtuāliem plāniem un 3D modeļiem. Tas palielina efektivitāti un samazina izmaksas ne tikai pašā būvniecības procesā, bet pilnā būves dzīves ciklā. BIM palīdz tikt galā ar tādiem izaicinājumiem kā projektēšanas kļūdas, neparedzēti riski, izmaksu pieaugums, kļūdas būvdarbu laikā, kā arī pārlieku augstas apsaimniekošanas izmaksas. Pasūtītājam jābūt pietiekami kompetentam, lai nodrošinātu kvalitātes kontroli, kā arī spētu definēt skaidras un saprotamas prasības. Mēs kā lielākais pasūtītājs valstī apzināmies savu nozīmi nozares attīstībā, tāpēc esam gatavi dalīties ar savu pieredzi, kā arī ar BIM prasību dokumentāciju arī ar citiem pasūtītājiem valstī,” turpina Jānis Ivanovskis-Pigits.

Plašākai informācijai par BIM un tā ieviešanai izstrādāto Ceļa karti aicinām apmeklēt Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietni šeit. Savukārt ar VNĪ izstrādātajām Vadlīnijām BIM piemērošanai publiskajos iepirkumos var iepazīties šeit.

VNĪ šobrīd īsteno 85 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Attīstības jomā šogad pabeigta ēka Kalnciema ielā 14 divu prokuratūras struktūrvienību vajadzībām, pabeigti telpu Lomonosova ielā 9, Rīgā pielāgošanas darbi Valsts probācijas dienestam, Kultūras ministrijas mājvietas – ēku kompleksa atjaunošana K. Valdemāra ielā 11A, Latvijas – Baltkrievijas robežšķērsošanas vietas “Silene” modernizācija, kā arī nule ekspluatācijā nodota vērienīgā muzeju krātuve Pulka ielā. Turpinās nozīmīgi projekti, tai skaitā Latvijas  Okupācijas muzeja ēkas pārbūves darbi un jaunās piebūves „Nākotnes nams” būvniecība un centralizētās prokuratūras ēkas Aspazijas bulvārī 7, Rīgā, pārbūve.

Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā VNĪ saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī tika iekļauta VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Savukārt Pārresoru koordinācijas centrs VNĪ 2018. gada darbībai sniedzis novērtējumu „ļoti labi”. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100 % akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi”
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli