IESAISTĪTO PUŠU KOMENTĀRI PAR "Z-TOWERS" NODOŠANU EKSPLUATĀCIJĀ


foto;la.lv
Esam nosūtījuši oficiālu vēstuli KNAB, pieļaujot varbūtību, ka kāda amatpersona vai to kopums, pārkāpjot savas pilnvaras, apzināti kavē ēkas nodošanu ekspluatācijā. Šāda rīcība ir pretlikumīga, un mēs esam darījuši un arī turpmāk darīsim visu iespējamo, lai aizsargātu nodokļu maksātāju un starptautisko investoru likumiskās tiesības un intereses.

Pēdējo gadu laikā esam aktīvi līdzdarbojušies katrā darbu plānošanā, sanāksmē vai komisijā, pārliecinoties par mūsu un pieaicināto ekspertu darbu kvalitāti un atbilstību starptautiskajām prasībām. Izskanējušie aizrādījumi ir nepatiesi, ko uzskatāmi esam attēlojuši gan oficiālās vēstulēs Rīgas pilsētas būvvaldei, Rīgas domei, gan Ekonomikas ministram un Ministru prezidentam.

Notiekošais ir ļoti slikts signāls ārvalstu investoriem un rada priekšstatu par Latviju un tās galvaspilsētu kā starptautiskām investīcijām nepiemērotu vietu. Drošība un atbilstība visiem būvnormatīviem mums ir pirmajā vietā, tādēļ būvdarbu veikšanā jau no pašiem pirmsākumiem esam piesaistījuši vispieredzējušākos ekspertus.

Objekta būvuzraudzību nodrošināja globāls uzņēmums, kas strādājis ar tādām būvēm kā Pasaules tirdzniecības centrs Ņujorkā un "Mercedes-Benz" stadions ASV - "AECOM". Ēkas ekspertīzi veica uzņēmums, kas pārbaudīja arī Mežaparka Dziesmu svētku Lielo estrādi un veica "IKEA" tirdzniecības centra celtniecības ekspertīzi - "CMB". Savukārt ēkas apdares darbus ir veikusi kompānija "Merks".


 

Artis Dzirkalis, inženieru biroja “CMB” valdes priekšsēdētājs:

Laika stiepšana un publiskā “Z-Towers” drošuma apšaubīšana sēj bažas sabiedrībā, kā arī potenciālajos nomniekos, tāpat arī met ēnu uz Latvijas būvnieku spēju īstenot sarežģītākus projektus un bez nopietniem argumentiem diskreditē ekspertu darba rezultātus.

Iespējams, ka Rīgas būvvaldes vadībai, saskaroties ar jaunu būvi, kas ir sarežģītāka nekā tās, ar kurām līdz šim nācies saskarties, vienkārši pietrūkst pieredzes un izpratnes.

“Z-Towers” augstceltnes ir drošākās un stabilākās būves Rīgā, to konstrukcijas ir projektētas un būvētas ļoti pamatīgi, jo tāds bija sākotnējais uzstādījums.

Abas “Z-Towers” ēkas ir drošas, bet to nodošanas – pieņemšanas procesā normatīvajos aktos neparedzētu un nevajadzīgu procedūru un šķēršļu radīšana nozares speciālistiem reizēm liek neizpratnē saķert galvu, raisot minējumus, vai visa notiekošā cēloņi vispār ir saistīti ar būvniecību un vai gadījumā nav meklējami pavisam citur.

“CMB” ir viens no Latvijā vadošajiem inženieru birojiem ar 14 gadu pieredzi daudznozaru inženiertehnisko pakalpojumu sniegšanā, un mēs atbildam par savu ekspertīžu rezultātu pamatotību. Pēdējo četru gadu laikā vien esam veikuši aptuveni 60 visdažādāko būvju ekspertīzi, un pasūtītāji bijuši gan valsts, gan pašvaldības, gan privātīpašnieki. Mēs esam gatvi apliecināt savas ekspertīzes patiesumu un neietekmējamību, kaut gan radītā ažiotāža ap šo objektu un mūsu darbu grauj uzņēmuma reputāciju.


 

Normunds Putniņš, “AECOM” Baltijas reģiona tehniskais direktors:

"Z-Towers" ēkas ir drošas – gan no konstrukciju, gan no pārvietošanās to iekšienē, gan no ugunsdrošības viedokļa. Būvju drošums ir pārbaudīts, un par visu ir saņemti atbildīgo dienestu atzinumi. Visā būvniecības laikā tika veikts uzbūvēto konstrukciju monitorings un tas apliecināja, ka būve "uzvedas" tieši tā, kā projektā ir paredzēts.

Vienīgais iespējamais ūdens iekļūšanas ēkas pagrabā iemesls ir bijis bojājums hidroizolācijā, tāpēc 2015. gadā tika veikts remonts. Mitruma iekļūšana nekādā veidā nav ietekmējusi ēkas drošību, un apgalvojumi, ka tagad jāpārliecinās un jāatrod kādreizējā defekta vieta, liecina tikai par neprofesionalitāti un zināšanu trūkumu.

Vilcināšanās ar "Z-Towers" pieņemšanu ekspluatācijā saistīta ne jau ar kādiem reāliem defektiem, bet gan ar nelielas daļas dokumentācijas neesamību. Kā tādos gadījumos notiek, ir veikta ekspertīze un nav nekāda pamata ne būvvaldei, ne kādam citam, kas nav eksperti, apšaubīt veiktās ekspertīzes rezultātus. Eksperts uzņemas visu atbildību par savu darbu un slēdzienu.

Ja Rīgā kādreiz notiks spēcīga zemestrīce, tad "Z-Towers" būs viena no nedaudzajām ēkām, kas paliks neskartas.


 

Normunds Tirāns, SIA “IG Kurbads” būvinženieris:

"Z-Towers" kā objekts gan projektētājiem, gan autoruzraugam, gan būvuzraugam bija ļoti liels un arī salīdzinoši sarežģīts objekts. Tāpēc arī autoruzraudzība tika veikta ar īpašu uzmanību.

Lai pārbaudītu konstrukciju kvalitāti, tika izmantotas iespējas, ko deva jaunās, novatoriskās tehnoloģijas. Tika pārbaudīti, piemēram, pāļi, mērot spriegumu dažādos slāņos. Tāpat ar modernu aparatūru tika pārbaudīta torņu svārstību frekvenču atbilstība projektā paredzētajam.

Būve atbilst gan eirokodeksu standartiem, kas "Z-Towers" būvniecības laikā vēl nemaz nebija spēkā, gan Šveices normatīviem, pēc kuriem vadījāmies.

Rīgas pilsētas būvvalde "piesienas" lietām, kas neietekmē objekta drošumu. Ir veikta ekspertīze, kas apstiprina, ka konstrukcijas atbilst projektam un ir drošas, un ekspertīzes secinājumus nav pamata apšaubīt.


 

Andis Sīlis, “Z-Towers” arhitekts:

Paredzu "Z-Towers" nodošanai ekspluatācijā laimīgas beigas, tomēr to nevar teikt par Rīgas kā pievilcīgas vietas ārvalstu investīcijām reputāciju. Mūsdienās investīciju piesaistē konkurē ne tikai valstis, bet arī pilsētas, un investori izvēlas tās vietas, kas viņus atbalsta, nevis reketē. Investori arī stāsta par savu pozitīvo vai negatīvo pieredzi citiem potenciālajiem investoriem, kas pēc tam izlemj, ieguldīt vai ne. Pieredze, kuru viņi paņem no Rīgas, nav mūsu galvaspilsētai glaimojoša. Rezultātā investori jau tagad dod priekšroku Viļņai, kas viņus atbalsta, nevis Rīgai, kas liek šķēršļus.

Tipiska Rīgas īpatnība ir tā, ka lielāku būvobjektu celtniecība un to nodošana ekspluatācijā reti notiek bez sarežģījumiem un skandāliem. Mainās iesaistītie attīstītāji, būvnieki, arhitekti, konstruktori un būvuzraugi, taču skandāli nekur nepazūd, tajos paliek arī visus vienojošais un nemainīgais elements – Rīgas domes atbildīgās institūcijas un daži ierēdņi ar būvniecību un attīstību saistītās struktūrās. Taisnības labad jāsaka, ka pārsvarā problēmas rodas nepilnīgās, sarežģītās un nemitīgi mainīgās likumdošanas rezultātā.

Rīgā zināmos amatos atrodas grupa cilvēku, kas celtniecības gaitā un pirms objektu pieņemšanas izsaka dažādus priekšlikumus, kuri izklausās kā mājieni, ka esot lietas, kuras var interpretēt gan projektam labvēlīgi, gan "problemātiski". Ne jau nu reālas, ar objekta drošību vai kvalitāti saistītas, bet gan formālas problēmas, kuru atrašanas un risināšanas nianses birokrāti gadsimtu gaitā ir perfekti izkopuši.

Latvija diemžēl ir vieta, kur iedzīvotāju skaits samazinās un viņu maksātspēja arī nav augsta, tāpēc investoriem te ir grūti pelnīt. Pašlaik ikviens liels un ambiciozs projekts, par kuru nebūtu jākaunas arī tādām metropolēm kā Londona vai Ņujorka, ir zelta vērts – investīcijas nekustamajā īpašumā mēdz koncentrēties tur, kur ir redzamas pozitīvas augšupejas tendences.

"Z-Towers" ir loģisks turpinājums Daugavas kreisā krasta attīstībai un Ķīpsalas dienvidu gala pretenzijām uz Rīgas jaunās "sitijas" tēlu. Projekts šajā rajonā attīsta jauktu apbūvi, abās augstceltnēs ir gan biroji, gan dzīvokļi, un, lai tie varētu pilnvērtīgi funkcionēt, ēkas pirmajos trīs stāvos ir izbūvēta publiski pieejama infrastruktūra telpās, kas ar savu vērienu drīzāk atbilst Londonai, nevis Rīgai. Rajonā ir daudz zaļuma, tomēr "Z-Towers" projekta ietvaros pirmo reizi neskaitāmu gadu laikos par privātiem līdzekļiem ir izbūvēts publiski pieejams parks. Jau ir atjaunotas piecas vēsturiskās koka ēkas, ir arī lielākas ieceres divos kvartālos Daugavgrīvas ielas otrā pusē. Tas būs apdzīvots, daudzfunkcionāls rajons ar tirgu un ēdināšanas zonu (Food Hall), kādi pēdējos gados ir kļuvuši populāri daudzās lielpilsētās.


 

Neils Balgalis, pilsētplānotājs, “Mad City” dibinātājs:

Rīgā nenotiek tas, kam vajadzētu notikt. Reizēm pat šķiet, ka pilsētas amatpersonas tik ļoti ir ietekmējusi teika par to, ka Rīga nekad nedrīkst būt gatava, jo tad tā nogrims Daugavas dzelmē, ka tiek darīts viss iespējamais, lai nekas nekad arī nebūtu gatavs. Tas ir galvenais secinājums no pēdējo nedēļu epopejas ap jauno daudzfunkcionālo kompleksu “Z-Towers”.

Konstruktīvas sadarbības vietā uzsākta publiska “ziņu apmaiņa” ar mediju starpniecību. Objektīvi šādas saziņas vienīgais un diemžēl negatīvais rezultāts ir signāls potenciālajiem starptautiskajiem investoriem, ka Rīga ir pilsēta, kur varbūt kaut ko var uzcelt, taču nevar nodot ekspluatācijā un sākt izmantot.

Teritorijas Daugavas kreisajā krastā – Torņakalns, Āgenskalns, Ķīpsalas apkaime – ir vieta, kur tiek un var tikt realizēti nozīmīgi projekti. Tā ir teritorija, kas pakāpeniski iegūst atpazīstamību kā “zināšanu jūdze” un kur pēdējos piecos gados tiek veiktas vērā ņemamas investīcijas – aptuveni 800 miljoni eiro. Te tiek būvēti universitāšu kompleksi, ir uzcelta Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka, Mūkusalas biznesa centrs un arī “Z-Towers” komplekss. Tuvākajā nākotnē plānots ieguldīt vēl aptuveni 700 miljonus eiro. Teritoriju šķērsos “Rail Baltica” trase, būs dzelzceļa pieturvieta, no kurienes iedzīvotāji varēs ērti nokļūt lidostā vai citās Latvijas vietās.

Praksē mēs redzam, ka pilsēta nespēj novest līdz galam pat vienu no nozīmīgākajiem projektiem šajā teritorijā – “Z-Towers”, kurā ieguldītas lielas investīcijas un kas spētu būtiski ietekmēt plašākas apkaimes attīstību.

Andžejs Neguliners, AS “Towers Construction Management” komercdirektors
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli