LPS un LCB vēršas pie valdības ar kritiskā stāvoklī esošo valsts reģionālo un vietējo ceļu karti

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs" (LCB) veikušas pašvaldību aptauju, kuras rezultātā izveidota interaktīva karte par valsts reģionālo un valsts vietējo autoceļu stāvokli un viskritiskākajiem posmiem, un ir sagatavojušas vēstuli Ministru prezidentam, satiksmes, vides aizsardzības un reģionālās attīstības un finanšu ministriem, aicinot nekavējoties ķerties pie konkrēta plāna izstrādes ceļu infrastruktūras sakārtošanai.

Lai aktualizētu jautājumu, vai reformas Latvijā tiešām tiek plānots īstenot bez atbilstošas ceļu infrastruktūras un vai tas vispār ir iespējams, LPS un LCB ar interaktīvās kartes palīdzību norāda valdībai pašvaldību apzinātās vajadzības un piedāvātos risinājumus to teritorijā esošo valsts autoceļu sakārtošanai. Interaktīvā karte izveidota, pamatojoties uz LPS un LCB apkopotajiem datiem no 77 pašvaldībām par viskritiskākajiem ceļu posmiem. Kartē iezīmēti un aprakstīti tie valsts reģionālie un vietējie autoceļi un ceļu posmi, kam neatliekami nepieciešams remonts, lai pašvaldību iedzīvotājiem būtu nodrošināta iespēja nokļūt centrā – uz darbu, skolu, bērnudārzu, pie ārsta, uz kultūras un sporta pasākumiem, uz savu pašvaldību, kā arī uzņēmējiem būtu garantēti normāli darba apstākļi.

LPS priekšsēdis Gints Kaminskis: “Mēs esam izanalizējuši valsts reģionālo un valsts vietējo ceļu stāvokli, to uzskatāmi parādot ar interaktīvas kartes palīdzību, un aicinām Satiksmes ministriju un VARAM nekavējoties sagatavot plānu vismaz pašvaldību norādīto viskritiskāko valsts ceļu posmu sakārtošanai.”

Lai iedzīvotāji varētu savlaicīgi un bez problēmām nokļūt novadu centros, neatliekami jāremontē vismaz 1043 kilometri valsts reģionālo ceļu 111 posmos uz 70 ceļiem, kā arī 1125 kilometri valsts pārziņā esošo vietējo ceļu (148 posmi uz 140 ceļiem) – tas konstatēts LPS un LCB veiktajā pašvaldību aptaujā. Turklāt jāatzīmē, ka pa šiem gadiem kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas daudzi valsts vietējie ceļi ir kļuvuši par valsts reģionālajiem ceļiem un arī otrādi, bet valsts nav veikusi to funkcionālu revīziju, un šo ceļu klasifikācija, kaut gan vairs neatbilst realitātei, nav mainījusies.

Aptauja, kas palīdzēja noskaidrot Latvijas valsts pārziņā esošo valsts reģionālo un vietējo ceļu spēju nodrošināt reformu izaicinājumus un iedzīvotāju, preču un pakalpojumu mobilitāti, ir reprezentatīva, jo atbildes sniedza 77 Latvijas novadu pašvaldības. Ar aptaujas rezultātā izveidoto neatliekami remontējamo ceļu interaktīvo karti var iepazīties šeit: https://arcg.is/OX9eu.

"Īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, kas daudzus iedzīvotājus fiziski attālinās no pakalpojumu saņemšanas centriem, kā arī veicot citas iecerētās reformas, ceļu infrastruktūras stāvoklim būs arvien lielāka nozīme. Tāpēc būtu loģiski, ja reizē ar reformām valdība nāktu ar skaidru un reālu ceļu sakārtošanas programmu, kurai tiktu piešķirts arī nepieciešamais finansējums. Diemžēl pašlaik situācija atgādina fabulu par vēzi, gulbi un līdaku – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pieteicis vērienīgu reformu, satiksmes ministrs paziņojis, ka ceļi nav valdības prioritāte, bet Ministru prezidents klusi noskatās," teic LCB Valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Vēstulē Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, satiksmes ministram Tālim Linkaitam, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem un finanšu ministram Jānim Reiram Latvijas Pašvaldību savienība un “Latvijas Ceļu būvētājs” norāda, ka pašlaik valstī nav nevienas Ministru kabineta vai Saeimas apstiprinātas valsts ceļu sakārtošanas programmas tuvākajiem gadiem, un aicina mainīt līdzšinējo attieksmi pret reģionālajiem un vietējiem valsts ceļiem. Abas organizācijas uzskata, ka jāveido starpministriju darba grupa, kurai jātiekas ar katru pašvaldību, jāizvērtē reģionālo un vietējo ceļu tīkls un pēc tam jāizlemj, kas valstij būs vajadzīgs līdzsvarotas attīstības nodrošināšanai, ko valsts varēs atļauties uzturēt labā kvalitātē un kuri ceļi ir nododami privātajiem lietotājiem vai pašvaldībām.

Tāpat LPS un LCB aicina valdību un iepriekš minētās ministrijas izveidot darba grupu, kurā izvērtētu reģionālo un valsts vietējo autoceļu tīklu un noteiktu remontējamo autoceļu prioritātes, paredzot atbilstošu finansējumu. Vienlaikus ar administratīvi teritoriālās reformas (ATR) projektu jāiesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai rīcības plāns, aktualizējot valsts reģionālo un vietējo ceļu sakārtošanas programmu, nosakot prioritātes autoceļu sakārtošanai 2020.‒2027. gadā, un konceptuāls risinājums autoceļu valstiskajam un reģionālajam pārvaldības un finansējuma modelim, salāgojot to ar valdības reformu plānu, kā arī vienlaikus ar 2020. gada budžeta projektu jāiesniedz MK apstiprināšanai valsts reģionālo un vietējo ceļu sakārtošanas programma 2020.‒2027. gadam, jāsagatavo nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, lai aktualizētu valsts ceļu dalījumu reģionālajos un vietējos autoceļos, jāveic tiltu tehniskā revīzija valsts (987 tilti) un pašvaldību (1047 tilti) segmentos un jāizstrādā tiltu remontu programma prioritārā secībā. LPS un LCB, vēloties būt sociāli aktīvi sadarbības partneri, valdības pozitīvu lēmumu gadījumā ir gatavas aktīvi iesaistīties visu šo jautājumu definēšanā.

“Mūsu kopējais aicinājums ne tikai valdībai un ministrijām, bet arī sabiedrībai ir tāds, ka bez novadu reformas kartes nepieciešama arī ceļu karte – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē,” uzsver LPS priekšsēdis Gints Kaminskis. “Lai nodrošinātu izsludināto reformu sekmīgu norisi, ir jāveic trīs mājasdarbi. Pirmais – funkcionāla valsts reģionālo un vietējo ceļu revīzija. Otrais – izstrādāto projektu aktualizācija, par pamatu izvirzot reģionu vienlīdzīgas attīstības principu, turklāt ne tikai aktualizējot Satiksmes ministrijas daudzos plānus autoceļu sakārtošanai, bet arī ņemot vērā pašvaldību un sabiedrības redzējumu par to, kuri ceļi būtu jāsakārto pirmām kārtām. Ar interaktīvās kartes palīdzību šajā apspriešanā iespējams iesaistīties visai sabiedrībai. Un trešais mājasdarbs – rīcības plāns, nosakot prioritātes un aktualizējot Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2020.‒2027. gadam. Tajā jānorāda, ko attiecināsim uz valsts atbildību, ko uz reģionālo un ko uz pašvaldībām.”

LPS priekšsēdi papildina LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš, uzsverot, ka ceļa kartes izveide nav tikai Satiksmes ministrijas jautājums, bet tā prasa kompleksu risinājumu. “Pašvaldību savienība un “Latvijas Ceļu būvētājs” savu mājasdarbu ir izpildījuši, tagad pie darba jāķeras visām ar reformām saistītajām ministrijām, sākot no darba grupas izveides, ceļu stāvokļa inventarizācijas un aktualizācijas un sakārtošanas plāna izskatīšanas Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Kad valsts “pretplāns” būs gatavs, tad vajadzētu to salikt kopā ar LPS un LCB apkopotajiem pašvaldību pieprasījumiem un izlemt, kas jāiekļauj 2020. gada valsts budžetā.”

LPS un LCB vadītāji, piedāvājot ministrijām interaktīvo karti un nosūtot vēstuli Ministru prezidentam un trim ministriem, pauž cerību, ka valdība atteiksies no pēdējā desmitgadē piekoptās prakses jautājumu izlemšanu aizstāt ar universālo formulu “pieņemt zināšanai”.

 

Preses konferences prezentācija:

https://arcg.is/0WGa0v

Latvijas Pašvaldību savienība
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli