LASUA: Paplašinātu depozīta sistēmu var ieviest gada laikā


foto;eilbote-online.com
Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija (LASUA) kategoriski noraida pārmetumus, ka paplašinātās depozīta sistēmas ieviešana ir mēģinājumi "torpedēt" kopējo depozīta ieviešanas procesu. LASUA veiktā izpēte un apzinātās tirgū jau pieejamās tehnoloģijas rāda, ka paplašinātu depozīta sistēmu, kurā par atlīdzību no iedzīvotājiem pieņemtu daudzveidīgu iepakojuma klāstu, var ieviest tādos pašos termiņos kā tradicionālo depozīta modeli.

Patlaban virzītais tradicionālais depozīta sistēmas modelis, ko vēlas ieviest no 2022. gada, paredz, ka tajā pārstrādei varēs nodot tikai atsevišķu dzērienu pudeles, kas daudzu profesionālo un vides organizāciju ieskatā nav efektīvākais risinājums, lai nodrošinātu ES noteikto mērķu izpildi un līdz 2030. gadam pārstrādātu 70% visu tirgū novietoto iepakojumu. Turklāt tradicionālais depozīta modelis nespēj nodrošināt pat to, ka iedzīvotāji var nodot tādus dzērienu iepakojumus kā vīna un citu alkoholisko dzērienu pudeles, sulu pakas, piena pudeles, stikla burkas vai cietās plastmasas pudeles. 

“Saldināto dzērienu un alus pudeles ir tikai neliela daļa no iepakojuma apjoma, kas ik dienu nonāk tirgū. Turklāt šīs pudeles jau šobrīd lielākoties tiek šķirotas dalītās vākšanas konteineros, kuru izvietošanā investējušas gan pašvaldības, gan uzņēmumi. Iztērējot vairākus desmitus miljonus eiro, tiks izveidota ekskluzīva sistēma vienai dzērienu ražotāju grupai, par ko maksās visi pārējie. Turklāt tā nekādā veidā nerisinās problēmu – panākt, ka tiek šķiroti visu veidu iepakojumi, arī tie, kurās šīs pudeles tiek iepakotas un pārvadātas pirms tās izkrāmē veikalu plauktos. Ar šo iepakojumu saldināto dzērienu ražotāji negrib nodarboties un uzņemties līdzvērtīgu atbildību kā par pudelēm,” uzsver LASUA izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs. 

Viņš turpina: “Mūsu veiktā izpēte liecina, ka paplašināto depozītu var ieviest tikpat ātri kā tradicionālo modeli, jo jau tagad tirgū ir tehnoloģijas, kas spēj to nodrošināt, tāpēc jebkāda veida pārmetumi, ka jēgpilna paplašināta depozīta sistēmas ieviešana ir mēģinājums kavēt procesu, ir absurdi un liecina par vājo izpratni par notiekošo atkritumu apsaimniekošanā un tehnoloģiju attīstībā.” 

LASUA, kas pārstāv vairāk nekā 50 nozares uzņēmumus, ir pārliecināta, ka pašreiz piedāvāto tradicionālo depozīta sistēmas modeli var uzlabot, paredzot, ka tajā pārstrādei var nodot arī citus iepakojuma veidus – piemēram, piena, sulas pakas, šampūnu pudeles u.c. Turklāt par šādu – paplašināta depozīta sistēmu - iespējams lemt jau tagad un īstenot to valdības rīcības plānā noteiktajā laikā. Nepieciešama tikai vēlme to darīt. 

LASUA uzsver, ka tā daļa atkritumu, ko varēs nodot pašreiz paredzētajā depozīta sistēmā, ir vien aptuveni 2% no visiem atkritumiem. Arī sabiedrība pārstrādei vēlētos nodot dažādus iepakojumu veidus. To apliecina Latvijas iedzīvotāju aptauja, kuru Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts (InCSR) veica kopā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, noskaidrojot, ka vairums (82%) iedzīvotāju vēlas depozīta sistēmā nodot plašāku iepakojumu klāstu, nekā patlaban tajā paredzēts. 

LASUA arī aicina ņemt vērā, ka Igaunijas pieredze norāda uz pašreiz ieplānotās depozīta sistēmas zemo efektivitāti, ja ir runa par atkritumu savākšanu un iepakojuma (plastmasas) problēmu kopumā. Kaimiņvalstī jau pašreiz darbojas tradicionālais dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas modelis, kādu grasās ieviest arī Latvijā, taču situācija ar atkritumu apsaimniekošanu joprojām ir apgrūtināta, un Eiropas Savienība (ES) jau pašlaik ir brīdinājusi kaimiņvalsti par iespējamo 100 milj. eiro sodu, jo var netikt izpildīts ES noteiktais mērķis - līdz 2020. gadam pārstrādāt 50% mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu. “Arī Latvijai ES mērķi ir saistoši, un uzskatām, ka jārīkojas jau pašlaik, uzreiz pieņemot lēmumu par modernākas un tālredzīgākas depozītsistēmas ieviešanu dažādu veidu iepakojuma apsaimniekošanai,” piebilst A. Nikolajevs.

Jau vēstīts, ka vairākas profesionālās organizācijas un vides aizstāvji apvienojušies kopīgā memorandā par paplašinātu depozīta sistēmu Latvijas iedzīvotājiem, lai piedāvātu Latvijas sabiedrībai inovatīvus, sociāli atbildīgus, ekonomiski pamatotus vides un atkritumu apsaimniekošanas risinājumus. 

Memorandu parakstīja LASUA, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Latvijas Pašvaldību savienības (LPS), Vides aizsardzības kluba (VAK), Latvijas Iepakojuma asociācijas (LIA) un Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) pārstāvji. 

Arī par vides jomu atbildīgās partijas “Attīstībai/Par!” ieskatā valstī būtu jāievieš tāda sistēma, kurā pārstrādei varētu nodot daudzveidīgu iepakojumu.

 

Alīna Kozlovska
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli