Pētījums: Nevajadzīgu preču iegāde atlaižu un akciju laikā būtiski ietekmē mājsaimniecību budžetu

Spontāni pirkumi atlaižu un akciju laikā, bezrūpīga nelielu pirkumu veikšana un kaitīgie ieradumi ir galvenie papildus tēriņi, kas atstāj negatīvu ietekmi uz iedzīvotāju personīgo budžetu Latvijā. Lielākoties nelietderīgu tēriņu dēļ Latvijas iedzīvotāji ik mēnesi šķiras no 20 līdz pat 100 eiro, 89% gadījumu atzīstot, ka, stingrāk kontrolējot savus ikdienas izdevumus, no tā varētu izvairīties, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums par budžeta plānošanu[1].

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem visbūtiskāk personīgo budžetu ietekmē spontāna iepirkšanās akciju un atlaižu laikā, iegādājoties lietas, bez kurām patiesībā var iztikt (36%), kā arī nelieli, regulāri pirkumi ar mērķi sevi palutināt (35%). Arī kaitīgie ieradumi (27%) ir viens no klupšanas akmeņiem, kas atstāj negatīvu ietekmi uz personas finansēm. Interesanti, ka vīriešu makus biežāk nekā sievietēm patukšo kaitīgie ieradumi un ļaušanās impulsīviem, lieliem pirkumiem. Savukārt sievietēm vairāk raksturīgi tēriņi, kas saistāmi ar nevajadzīgu lietu iegādi atlaižu un akciju laikā, kā arī nelietderīgi  apģērbu, apavu un aksesuāru pirkumi.

Papildus robiem tēriņu plānošanas prasmēs, pētījums atklājis vēl kādu tendenci – 36% Latvijas iedzīvotāju ir savlaicīgi nenokārtotas saistības, turklāt šādu iedzīvotāju skaits pēdējā pusgada laikā ir audzis par 8%. Zīmīgi, ka tie, kuriem ir kavēti maksājumi, divreiz biežāk atzinuši, ka ļaujas nelietderīgiem tēriņiem, un tie lielākoties saistīti ar kaitīgiem ieradumiem, kā arī ļaušanos impulsīviem, lieliem pirkumiem. Tāpat parādnieku vidū arī būtiski ir vairāk to, kuriem raksturīga ļaušanās regulāriem un neapdomīgiem naudas aizņēmumiem. Tiesa, salīdzinot ar iedzīvotājiem, kuriem nav parādu, šī iedzīvotāju grupa arī redz lielāku ieguvumu no nelietderīgo ikdienas tēriņu ierobežošanas – 41% aptaujāto norādījuši, ka striktāk sekojot saviem paradumiem, varētu ietaupīt summu, kas pārsniedz 50 EUR.

“Pretēji maldīgajai sajūtai, ka ikdienā veiktie, nelielie pirkumi būtiski neietekmē kopējo maciņa saturu, ilgtermiņā tie atstāj savu nospiedumu uz personas labklājību un dažkārt liedz iespēju veikt uzkrājumus. To apstiprina arī paši iedzīvotāji, norādot, ka vērā ņemamas naudas summas ik mēnesi varētu atlikt nebaltai dienai, ja vien kritiskāk tiktu izvērtēta pirkumu lietderība. Šādos gadījumos līdzēt varētu rūpīgāka budžeta plānošana, mēneša beigās pārskatot, kādiem mērķiem nauda tikusi tērēta un kur varētu ietaupīt vai  tieši otrādi – kas patiesi ir tēriņu vērts,” skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Kā liecina pētījums, vieglprātīga attieksme, izdodot naudu, nav raksturīga tikai jaunajai paaudzei, kā varētu šķist, bet novērojama visās vecuma grupās. Lai gan seniori vecumā virs 60 gadiem vēl aizvien ir rūpīgākie sava budžeta plānotāji, arī tiem ir savi klupšanas akmeņi, kuru dēļ bieži vien rodas neplānoti tēriņi. Proti, seniori biežāk pakļaujas atlaižu valdzinājumam un vēlmei apdāvināt savus tuviniekus, šim mērķim dažkārt izvēloties pārāk dārgas dāvanas. Savukārt gados jaunie patērētāji - vecumā līdz 30 gadiem - biežāk nekā citi par saviem nelietderīgajiem pirkumiem uzskata mazus, bezrūpīgus, bet pietiekami regulārus pirkumus, kā arī biežas maltītes ārpus mājas.

Tēriņu apmērs, ko ik mēnesi iedzīvotāji izdod par nelietderīgiem pirkumiem, ir cieši saistīts ar personas ikmēneša ienākumiem – tiem pieaugot, palielinās arī bezrūpīgāk tērētās naudas apjoms. Ja zemākajā ienākumu līmenī nelietderīgie tēriņi tiek lēsti līdz 50 EUR apmērā, tad augstākajā ienākumu grupā tie pārsniedz 50 un pat 100 EUR robežu. “Likumsakarīgi, ka augot ienākumiem, aug izdevumi un, neatkarīgi no tā, cik tiek pelnīts, izaicinājums saglabājas – samērot savus ienākumus ar izdevumiem. Savu finanšu sabalansēšanas formula ir salīdzinoši vienkārša un ietver izdevumu mazināšanu un/vai ienākumu palielināšanu. Izdevumu samazināšana bieži vien ir vieglākā sadaļa, tomēr tos var mazināt līdz noteiktai robežai. Pētījums vienlaikus apliecina, ka neatkarīgi no ienākumu apmērā, teju ikvienai mājsaimniecībai ir pietiekami daudz nelietderīgo tēriņu, kuru pārskatīšanai un ierobežošanai vajadzīga vien rūpīgāka plānošana un prioritāšu apzināšanās,” atzīst E.Kropa.

Swedbank
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

virtuves mēbeles
apdrošināšana  octa  kasko  kasko apdrošināšana