LANĪDA KONFERENCE: Alternatīvie finansējuma avoti kā papildus "drošības spilvens" projektu realizēšanai

Alternatīvajiem finansējuma veidiem nekustamo īpašumu projektu realizēšanā ir nākotne arī situācijā, kad bankas ir kļuvušas aktīvākas kreditēšanā. Šie jaunie finansējuma avoti būs pievilcīgi kā papildus "drošības spilvens" attīstītājiem, lai gūtu papildu finansējumu (vai starta kapitālu), kā arī tiem, kuri vēlas ieguldīt savus brīvos līdzekļus un gūt lielāku atdevi nekā no banku depozītiem.

Pie šādas atziņas nonāca Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) organizētās ikgadējās konferences „Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?” diskusijas dalībnieki: uzņēmēji un dažādu finanšu institūciju pārstāvji, kuri apmainījās viedokļiem diskusijā „Alternatīvas finansējuma piesaistīšanas iespējas. Vai tām ir nākotne?”

To, ka finansējuma piesaiste mūsu valsts uzņēmējiem ir aktuāla, apstiprina arī šī gada sākumā prezentētais tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktais pētījums: katrs piektais SKDS aptaujātais jeb 21% uzņēmēju Latvijā atzinuši, ka tuvāko pāris gadu laikā plāno piesaistīt papildu finansējumu uzņēmuma uzsākšanai, izaugsmei vai darbības paplašināšanai.

LANĪDA konferencē tās dalībnieki piedalījās arī ekspresaptaujā, atbildot uz jautājumu, kādam finansējuma veidam pašlaik tiek dota priekšroka. Lielākā daļa aptaujas dalībnieku - 65% - atzina, ka projektu realizācijā izmanto bankas kredītu, 18% piesaista investoru un 18% aptaujāto projektus finansē no pašu līdzekļiem.

Kreditēšanā „liesākie” gadi radīja labu platformu alternatīvo finansējumu veidu izaugsmei un vairoja to popularitāti, tāpēc LANĪDA konferencē tika sniegs ieskats dažādos, alternatīvā finansējuma veidos, un diskutēts par nākotnes perspektīvām šādam finansējumam.

Jēkabs Krieviņš, Altum  valdes loceklis, iepazīstināja ar valstij piederošo attīstības finanšu institūciju Altum, kas finanšu instrumentu veidā (ar aizdevumiem, garantijām, ieguldījumiem riska kapitāla fondos u. c.) sniedz valsts atbalstu noteiktām mērķa grupām, un iepazīstināja ar programmām, kas būtu aktuālas nekustamo īpašumu jomā strādājošajiem. „Mūsu mērķis nav piedāvāt lētāku naudu, bet gan strādāt tajās jomās, kur tirgus pats netiek galā, un mēs tad varam sniegt atbalstu ar garantiju. Altum izstrādā un īsteno valsts atbalsta programmas, novēršot tirgus nepilnības, kuras nevar atrisināt privātā sektora finanšu iestādes, nodrošinot finanšu pieejamību jomās, kuras valsts ir izvirzījusi kā atbalstāmas un svarīgas,” skaidroja speciālists.

 Viņš atzina, ka Altum strādā ne tikai ar ES naudu, bet arī ar valsts piešķirto finansējumu, bet tādu programmu, kas būtu paredzētas tieši NĪ projektu attīstīšanai, nav, bet netieši Altum programmas var tikt izmantotas, piemēram, būvniecībai, remontdarbiem.

Pavisam drīz starts tiks dots jaunai riska kapitāla programmai: jaunajā ES finansēšanas periodā riska kapitālam paredzēti 85 miljoni eiro no struktūrfondu līdzekļiem.  Daļa no šī finansējuma - 15 miljoni eiro - ar akcelerācijas fondu starpniecību tiks izmantoti akcelerācijas pakalpojumiem un ieguldījumiem agrīnas stadijas uzņēmumos, fokusējoties uz inovāciju un tehnoloģiski ietilpīgo uzņēmumu segmentu, savukārt pārējais finansējums paredzēts ieguldījumiem nākamajās uzņēmumu attīstības stadijās. Akcelerācijas fondiem finansējums būs pieejams šā gada vasarā.

J. Krieviņš minēja arī vēl vienu jaunu programmu, kurā kopumā ir pieejami 166 miljoni eiro daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes uzlabošanai, un lepojās ar mājokļu galvojuma programmu, kuras ietvaros divu gadu laikā piešķirti jau 5 tūkstoši galvojumu jaunajām ģimenēm sava mājokļa iegādei. „Pērn caur Altum esam nogalvojuši teju pusi no visu mājokļu banku kredītiem,” piebilda viņš. 

Ilze Opmane-Jēgere, DNB bankas lielo uzņēmumu pārvaldes vadītāja, izteica prieku, ka attīstās dažādi alternatīvi finansēšanas veidi. „Tomēr šiem finanšu avotiem ir cits riska līmenis, ja salīdzinām ar to, kā strādā bankas (strādājam zema vai vidēja riska kategorijā), kā arī cits atdeves līmenis, tāpēc klasisku konkurenci tajā nesaredzam. Šos finansējumus var kombinēt ar banku līdzekļiem,” konferencē atzina bankas pārstāve, sakot, ka redz labu perspektīvu dažādām finansējuma piešķiršanas platformām nākotnē kā papildus līdzekļu avotiem.

Viņa piekrita diskusijā teiktajam, ka nākotnē notiks dažādu finansējuma avotu saplūšana: „Tehnoloģijas jau tagad ir svarīgas un būs vēl svarīgākas, un laiks, kad caur bankām notiks šāda savstarpēju aizdevumu došana, nav tālu. Patiesībā aizdevumu platformas nav nekas jauns, tās ir kā birža, kur investors izvēlas ieguldīt naudu. Nākotnē izzudīs robeža: kur ir banka, kur birža, kur fondi: tie būs arvien ciešāk sasaistīti,” prognozēja viņa. I.Opmane-Jēgere nedomā, ka lielas, starptautiskas aizdevumu platformas, kas darbojas NĪ jomā, Latvijā varētu ienākt un gūt lielu popularitāti, jo „nekustamā īpašuma bizness ir lokāls bizness, lai tajā darbotos, tas ir jāizprot līdz smalkākajai detaļai, un diez vai starptautiskās platformas šeit algos speciālus cilvēkus, lai apkalpotu mūsu tirgu, kas ir pārāk mazs”.

Daniels Pavļuts, Latvijas Start-up asociācijas valdes loceklis, iepazīstināja ar organizāciju, kurā ir ap 70 biedru. Latvijā pēdējo piecu gadu laikā start-up jomā piesaistīts finansējums gandrīz 150 miljonu eiro apjomā (76% no tā ir nākusi no ārvalstu investoriem), ir ieguldīts 240 start-up projektos (lielākā daļa tikusi finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem), bet D. Pavļuts pieļāva, ka šis skaitlis varētu būt lielāks, jo ne visi ir publiski vērsušies pēc riska kapitāla. No atbalstītajiem projektiem jau ir bijuši seši veiksmīgi pārdošanas gadījumi, par kuru summām neviens skaļi nerunājot.

D. Pavļuts piebilda, ka asociācijā pagaidām esot maz biedru saistītu ar NĪ jomu. „Nekustamā īpašuma tirgus pasaulē lēni „pieslēdzas” tehnoloģiskajiem procesiem. Tomēr attīstītāji integrēsies arvien vairāk starptautiskajās platformās (tādu ir simtiem), kuru darbība ir caurspīdīga, kur ir zemas komisijas un saprātīgs ienesīgums. Investoriem paveras milzīga izvēle, iespēju apjoms aug, konservatīvisms beigsies. Platformu ekonomikā jebkurā biznesa jomā radīsies daudz, dažādi risinājumi, kas liks bankām pārskatīt savu darbību,” diskusijā atzina D. Pavļuts.

Dainis Rupainis, EstateGuru biznesa attīstības vadītājs Latvijā, kura uzņēmums pārstāv pūļa finansējumu (crowdfounding), un kas kopš 2014. decembra Latvijā izsniedz aizdevumus pret nekustamā īpašuma ķīlu, skaidroja šī finansējuma principus. „Tā ir pūļa finansējuma platforma, kas savieno investorus ar aizņēmējiem, kuriem ir projekts, bet pietrūkst zināmu naudas līdzekļu. Ja vienojamies par nosacījumiem, izvietojam mājas lapā piedāvājumu, un investors var izvēlēties, kur investēt savus līdzekļus (minimālā ieguldāmā summa ir no 50 eiro, bet vidējā investīciju summa ir 600 eiro),” stāstīja viņš. „Ja bankas atsaka aizdevumu vai lēni pieņem lēmumu, tad pūļa finansējums ir alternatīva. Vēlāk var refinansēties arī bankā. Turklāt pašlaik noguldīt līdzekļus bankās nav izdevīgi, jo noguldījumu procentu likme ir gandrīz nulle,” priekšrocības izcēla D. Rupainis.
Viņš skaidroja, ka pašlaik NĪ jomā Baltijā darbojas trīs pūļa finansēšanas platformas: EstateGuru, kura ir pārstāvēta visās trīs Baltijas valstīs (investēti gandrīz 20 milj. eiro 119 projektos, no tiem- 59% Latvijā), kā arī CrowdEstate, kas pārstāvēta Latvijā un Igaunijā (investēti gandrīz 17 milj. eiro 35 projektos), un Bulkestate, kas pārstāvēta Latvijā (divos projektos ieguldīti 108 tūkst. eiro).
D. Rupainis atzina, ka šādam finansējuma avotam ir perspektīva, sacīto ilustrējot ar statistikas datiem par crowdfounding aizdevumiem Eiropā. Kopš 2013. gada investīciju apjoms ir vairakkārt audzis: ja 2013. gadā no kopējā aizdevumu apjoma 936 milj. eiro lielākā daļa – 499 miljoni bija patēriņa kredīti un atlikusī daļa – uzņēmējdarbības kredīti, tad jau 2015. gadā no kopējā apjoma 3.9 miljardiem eiro jau lielākā daļa - 2.03 miljardi eiro bija uzņēmējdarbības kreditēšanā.

Jānis Rancāns, Latvijas Biznesa enģeļu tīkla LatBan valdes priekšsēdētājs, iepazīstināja ar pārstāvēto organizāciju, kura apvieno vairāk nekā 60 biedru, kas gatavi investēt savus privātos līdzekļus interesantos projektos ar peļņas potenciālu nākotnē, ar augstu pievienoto vērtību un eksporta potenciālu. „Esam daļa no Eiropas biznesa eņģeļu kustības, kas ir ļoti attīstīta Skandināvijā, arī Igaunijā. Strādājam ar projektu agrīnā stadijā: tie ir augsta riska projekti, kur sākumā varbūt pat nav uzņēmuma, bet ir tikai biznesa ideja, kas kopā ar mūsu pieredzi pārtop uzņēmumos un reālos projektos. Esam viens no alternatīvajiem finansēšanas avotiem: mēs neaizdodam naudu, mēs piedalāmies kapitālā, ejam iekšā uzņēmumā kā līdzdibinātāji,” iepazīstināja viņš. LatBan kopumā saņemti 500 projektu pieteikumi, notikusi 31 investīciju sesija un veiktas 23 investīcijas. Piemēram, pērn kopumā 42 biedri (no kopējā 62 biedru skaita) veikuši investīcijas 8.4 milj. eiro apjomā dažādos projektos.

J. Rancāns skaidroja, ka ir izveidojusies laba sadarbība ar Altum: tā ir laba iespēja samazināt riskus, investējot start-up projektos: ja kādā projektā biznesa enģelis investē 40% no nepieciešamā kapitāla, ir iespēja no Altum saņemt 60% līdzaizdevumu bez privātajām garantijām, jo jau ir investora nodrošinājums.

Rolands Feldmanis, Corvin Real Estate partneris, diskusijā atzina, ka aizdevumu platformām tirgū ir vieta un tās ir uz palikšanu, un mudināja paskatīties uz nākotni, kad, iespējams, šādas platformas varētu darboties kā sava veida biržas arī attiecībā uz īpašumu otrreizējo tirgu, mazajiem projektiem, kur piedāvājumus izvietotu tie, kas nevar tikt pie kredīta un investori izvēlētos veidu, kā audzēt kapitālu banku neienesīgā depozīta vietā. „Mums bankās ap 20 miljardi stāv depozītos, no tiem puse ir nerezidentu noguldījumi, tāpēc arī platformas ir aktīvāk izmantojamas, kas pagaidām vairāk strādā tādā kā slēgtā vidē,” teica viņš. Savukārt uzņēmējs Ilmārs Millers, uzņēmuma Rentējas pārstāvis, diskusijas laikā dalījās savā pieredzē, kad bankas pārstāja sniegt finansējumu un nācās meklēt veidu, kā piesaistīt finansējumu, tādēļ kā risinājums bijis atrast biznesa partnerus „Mūsu uzņēmums ir startējis gan ar banku līdzekļiem, gan izmantojis t.s. 3F (friends, family and fools - draugi, ģimene un muļķi (no angļu val.)) fāzi, līdz esam nonākuši pie riska kapitāla un jau piecus gadus „kuļamies pa šīs barankas vidu”, rekonstruējot pamestas mājas Rīgas centrā, piesaistot kapitālu no Eiropas valstīm, kas ir šādu pieredzi jau uzkrājuši. Finanšu izmaksas ir zemākas, ja sadarbojas ar ārvalstu partneriem,” teica viņš.

Ikgadējā LANĪDA organizētā konference „Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?” ir kļuvusi ļoti iecienīta NĪ nozares profesionāļu vidū, kur vienkopus satiekas ap 200 interesentu un kur var uzzināt visu aktuālo informāciju par norisēm nozarē, atklāt labāko pieredzi un iezīmēt iespējamos nākotnes attīstības scenārijus, kā arī socializēties un neformālā gaisotnē tikties ar kolēģiem. Šogad konference tika organizēta sadarbībā ar DNB banku.

Konferences prezentācijas ir pieejamas: www.lanidaevent.lv.

Foto no pasākuma: Asociācija LANĪDA facebook lapā šeit

 

Irina Sjarki,
LANĪDA izpilddirektore

     
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

grāmatvedības pakalpojumi  apdrošināšana  jämför snabblån  lētas aviobiļetes  parkets  lietus ūdens noteksistēma