Eksperte: Augstskolām nepieciešama lielāka autonomija

Jautājumā par izglītības kvalitāti un tās kritēriju izstrādi politiķi vairākkārt veltījuši Izglītības un zinātnes ministrijai skarbus vārdus, norādot, ka izglītības kvalitātes jautājums ir fundamentāli svarīgs, taču kritēriju izstrādē ministrija uz priekšu virzās pārāk lēni. Politiķi lielākoties uzmanību vērš uz vidējās izglītības posmu, tomēr vienlīdz būtiski ir pievērsties arī augstākajai izglītībai.

Kā norāda Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe, augstākās izglītības kvalitāti var nodrošināt, apvienojot nozaru jeb darba devēju vajadzības, valsts noteiktos virzienus un topošo studentu vēlmes. Iespējams, kādam tas šķitīs nereāli, bet ir jādara viss, lai sekmētu iesaistīto spēlētāju sadarbību, jo augstākās izglītības efektivitāte ir izšķirošs Latvijas konkurētspējas faktors. Oktobra otrajā pusē notikušajā forumā “Kādu vēlamies veidot Latvijas augstākās izglītības formulu?” vairākkārt izskanēja - ja tiks izstrādāti jauni normatīvie akti augstskolu pārvaldībai, tiem tomēr nevajadzētu pārāk stingri regulēt augstskolu darbību, kam varu tikai pievienoties.

Studentu prasību transformācija augstskolu pakalpojumā

Pēdējā laikā aktīvi tiek diskutēts par to, kā nākotnē veidot augstākās izglītības iestāžu pārvaldību un vai vajadzētu ieviest dažādu augstskolu veidus? Patiesībā ne tikai pēdējā laikā - par šo jautājumu aktīvi tiek diskutēts jau kopš 2005. gada, kad tika izstrādāts attiecīgs likumprojekts, kurš palika nepieņemts. Manuprāt, pirms noteikt dažādām augstskolām dažādas funkcijas vispirms jāizstrādā vienotas vadlīnijas izglītības kvalitātei nodrošināšanai. Un kvalitātes vadība augstākās izglītības iestādēs lielākajos vilcienos būtiski neatšķiras no citām nozarēm. Ikviens uzņēmums cenšas transformēt patērētāja kvalitātes prasības saražotajā produktā vai pakalpojumā. Tas nav komersanta brīvprātīgs lēmums, to nosaka tirgus un tā dalībnieku uzvedības likumsakarības. Konkurētspējīgas komercdarbības juridiski ekonomisko pamatu veido neformāla vienošanās ar potenciālo pircēju par savstarpēji izdevīgu darījumu, bet šīs vienošanās garants ir atbilstoši klientu mainīgajām prasībām saražotais produkts, konkurenti un komersanta godprātība. Tas pats attiecināms arī uz augstākās izglītības iestādēm.

Jāņem vērā arī darba devēju pieprasījums

Augstskolu funkcionēšanas mērķi ir cieši saistīts ar produkta pircēja (lasi – studenta vai potenciālā studenta) mērķi – pilnībā apmierināt savas vajadzības, izmantojot augstskolas piedāvātos produktus un pakalpojumus un ņemot vērā viņa rīcībā esošos ienākumus. Lai piedāvātu studējošajiem konkurētspējīgu izglītību, augstskolām jāņem vērā potenciālo studentu vēlmes, kas nereti saistās ar veiksmīgu iekļaušanos darba tirgū. Tāpat jāņem vērā arī darba devēju pieprasījums, valsts pārvaldes noteiktās vadlīnijas un akadēmiskā personāla vajadzības. Izglītības kvalitāti veido visi minētie spēlētāji un attīstība nav iedomājama bez kāda no tiem.

Vai vispār nepieciešami profesiju standarti?

Izglītība tiek iedalīta formālajā un neformālajā. Valsts definē – formālo, bet neformālajā augstskolām ir zināmas pašnoteikšanās iespējas, tomēr es aicinātu atļaut vēl plašāku autonomiju, īpaši runājot par profesiju standartiem. Darba tirgus mainās ļoti strauji, attiecīgi arī pieprasījums pēc noteiktām prasmēm un profesijām, savukārt valsts noteiktais process ir salīdzinoši smagnējs. Manuprāt, izglītības iestādēm būtu vairāk jākoncentrējas uz to, kas nepieciešams darba tirgū, cieši sadarbojoties ar nozaru ekspertu padomēm, Valsts izglītības satura centru u.c. organizācijām. Iespējams, ir vērts aizdomāties, vai vispār nepieciešami profesiju standarti un profesiju klasifikators, izņemot reglamentētās profesijas?

Lielākas pašnoteikšanās iespējas

Arī jaunajiem normatīvajiem aktiem augstskolu pārvaldībai jākalpo kā jumta likumam, kas ļautu katrai augstskolai attīstīties pašai un noteikt, piemēram, savu personāla politiku. No pieredzes varu teikt, ka arī augstskolu padomes, kurā darbotos nozaru eksperti, tostarp arī no ārzemēm, no absolventu un lielāko darba devēju vidus un kas noteiktu augstskolu darbības stratēģiju, sekmētu augstākās izglītības kvalitāti.

Lai uzlabotu kvalitātes vadību augstākās izglītības iestādēs, noderīgs palīglīdzeklis var būt arī skatījums no malas vai pieredzējušu ekspertu viedoklis un rekomendācijas. Piemēram, šoruden Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros Biznesa augstskola Turība saņēma atzinumu un rekomendācijas no Polijas ekspertiem saistībā ar kvalitātes vadības politiku un ieviešanu augstskolā. Šāds „skats no malas” ļauj izvērtēt procesus un ieviest efektīvākus pārvaldes mehānismus.

 

Autore: Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe