Par 2 miljoniem vairāk rudzu maizes kukulīši, bezmaksas rupjmaizes programma skolās...


public. foto
Par 2 miljoniem vairāk rudzu maizes kukulīši, bezmaksas rupjmaizes programma skolās, rudzu audzēšanas programma Latvijas laukos - biedrību un ražotāju iniciatīvas rudzu maizes saglabāšanai nākamajām paaudzēm

Lai stiprinātu rudzu maizes ēšanas tradīcijas Latvijā, pēc AS "Hanzas Maiznīcas" iniciatīvas ražotāji, sabiedriskās organizācijas un Zemkopības ministrija iepazīstināja ar plānotajiem pasākumiem rudzu maizes tradīciju saglabāšanā, kā arī sabiedriskās organizācijas un ražotāji parakstīja kopīgu sadarbības memorandu, kuram aicinātas pievienoties arī citas organizācijas un ražotāji. Šis ir pozitīvs piemērs, kad nozare sēžas pie viena galda, lai kopīgiem spēkiem meklētu risinājumus rudzu maizes ēšanas tradīciju saglabāšanai.

AS "Hanzas Maiznīcas" valdes loceklis un vadītājs Uģis Mihņevičs, kas vienlaikus ir iniciators memoranda parakstīšanai un diskusijai par rudzu maizes tradīciju turpināšanu, norādīja, ka ražotājam ir svarīgi saglabāt nacionālās vērtības, kas ir rudzi. Tāpēc uzņēmums izvirza ambiciozus plānus veicināt saražoto rudzu maizes apjomu palielināšanos par vairāk nekā 2 miljoniem maizes klaipu - jeb katram iedzīvotājam vismaz vienu rudzu maizes kukulīti vairāk. Lai to sasniegtu, uzņēmums plāno paplašināt maizes sortimentu, liekot uzsvaru uz rudzu maizes dažādību un ražošanas tehnoloģiju pilnveidošanu.

Latvijas Maiznieku biedrības izpilddirektore Gunta Duka ierosināja Latvijas skolās un pirmsskolas mācību iestādēs ieviest bezmaksas rudzu rupjmaizes programmu, piedāvājot audzēkņiem šķiedrvielām bagātu, veselīgu, no vietējiem graudiem ražotu rudzu rupjmaizi. Dot iespēju mūsu bērniem regulāri saņemt svaigu rupjmaizes škēli ir loģiska un acīmredzama nepieciešamība! Viņa arī pastāstīja, ka ik gadu maiznieki aktīvi piedalās dažādos publiskos pasākumos – pilsētas svētkos, simpozijos, kā arī izstādēs un popularizē rudzu maizi. Vienlaikus biedrības mērķis ir veicināt jauno maiznieku apmācību, saglabājot sentēvu maizes cepšanas tradīcijas. Rudzu maize ir Latvijas simbols un lepnums.

Savukārt AS "Rīgas Dzirnavnieks" direktore Anita Skudra informēja par uzsākto rudzu audzēšanas programmu lauksaimniekiem, kuras mērķis ir veicināt lauksaimnieku interesi audzēt vairāk rudzus, kas sniegtu augstākas kvalitātes graudus un būtu ražīgākas. Uzņēmums rudzu audzēšanas programmu uzsāka šoruden un pirmie rezultāti būs novērtējami jau nākamajā gadā.

Biedrības "Zemnieku saeimas" valdes loceklis Mareks Bērziņš un Z/s "Lojas" saimnieks atzīst, ka ar rudzu audzēšanu nodarbojas kopš saimniecības pirmsākumiem. "Gadu gaitā esam mēģinājuši audzēt arī hibrīdo rudzu šķirnes, tomēr pamatā vienmēr audzējam Latvijā radīto rudzu šķirni "Kaupo". Šķirnes izvēli nosaka ne tikai patriotisms, bet arī kvalitatīvie rādītāji - "Kaupo" kvalitāte un garša ir augsta. Statistikas dati liecina, ka rudzu audzēšana Latvijā sarūk, kam iemesls ir gan patērētāju paradumu maiņa, gan politiskie lēmumi. Mums lauksaimniecība ir bizness un ir jāpielāgojas tirgus prasībām, tomēr es ceru, ka ar kopīgām aktivitātēm spēsim atjaunot rudzu un rudzu maizes popularitāti Latvijā. Tā ir mūsu vērtība, kas jāsaglabā no paaudzes paaudzē!"

Ražotāju un biedrību iniciatīvu atbalsta arī Zemkopības ministrija. “Mēs raizējamies, vērojot rudzu platības samazināšanos un rudzu maizes patēriņa kritumu mūsu valstī,” teica Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa. “Tādēļ zemkopji jau pašlaik saņem atbalstu par sertificētas labības sēklas ražošanu, kā arī atbalstām bioloģiskos graudaudzētājus. Esam sākuši apkopot konkrētu rudzu šķirņu statistiku, domājot par iespējamu atbalstu nākotnē.”

Lai gan 2018.gadā pēc izaudzēto rudzu daudzumu uz vienu iedzīvotāju (kg/1 iedzīv.) esam trešajā vietā Eiropā, rudzu maizes ēšanas tradīcijas Latvijā izzūd. To apliecina statistikas dati: 20. gadsimta sākumā Latvijā rudzus audzēja 350 tūkstošu ha platībā, deviņdesmito gadu sākumā ar rudziem tika apsēti vairs aptuveni 85 tūkstoši ha, bet pēdējos gadus vēl gandrīz par trešdaļu mazāk - tikai ap 33 tūkstošiem ha.

Memoranda parakstīšana ir tupinājums pērn pēc AS "Hanzas Maiznīcas" iniciatīvas uzsāktajai diskusijai "Vai Latvija ir rudzu lielvalsts" par rudzu maizes ēšanas tradīciju saglabāšanu un veicināšanu, kurā izkristalizējās, ka, lai gan rudzu maize ir unikāla mūsu reģionam, ir nepieciešams domāt par šo tradīciju nodošanu nākamajām paaudzēm.

 


 

Inese Ozoliņa
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

virtuves mēbeles
apdrošināšana  octa  Innsbruck Airport Transfers  vannu restaurācija