Aptauja: 24% vecāku vismaz reizi nedēļā nevar sazvanīt savu bērnu, paliekot neziņā par viņa atrašanās vietu


public. foto
Teju ceturtā daļa jeb 24% vecāku Latvijā vismaz reizi nedēļā vai biežāk piedzīvo situāciju, kad viņu bērns, kuram ir mobilais telefons, nav sazvanāms, tādējādi nezinot, kur atvase atrodas vai ar ko nodarbojas, liecina mobilo sakaru operatora BITE un pētījumu aģentūras "Norstat" aptaujas dati*. Savukārt trešā daļa vecāku šādas situācijas piedzīvo vairākas reizes mēnesī. Vienlaikus aptaujātie atzīst, ka visbiežāk bērna mobilajam telefonam alternatīvi tehnoloģiski risinājumi, kas ļautu noteikta viņa atrašanās vietu attālināti, ir nepieciešami, kad atvase viena pati mēro ceļu uz skolu vai ārpusskolas nodarbībām, kā arī dodas pavadīt laiku kopā ar draugiem.

Lai gan mūsdienās gandrīz katram skolas vecuma bērnam ir mobilais telefons, aptaujas dati atklāj, ka teju katrs ceturtais vecāks aptuveni reizi nedēļā vai biežāk paliek neziņā, kur bērns atrodas un ar ko nodarbojas, jo atvasi nevar sazvanīt. Savukārt katrs trešais aptaujātais atzīst, ka ar šādu problēmu saskaras vairākas reizes mēnesī.

Bērnu un pusaudžu psiholoģe Inese Elsiņa norāda, ka ir vecāki, kuri apdraudējumu bērnam saskata ik uz soļa - . Piemēram, skolas kontekstā to var novērot gadījumos, kad vecāki līdz pat mācību iestādes durvīm pavada bērnu pusaudža vecumā, kurš tur varētu nokļūt jau patstāvīgi. Ir arī vecāki, kuri mēdz pārsteigties, domājot, ka 6 gadus vecs bērns var patstāvīgi atnākt no skolas, pats izpildīt mājas darbus, pagatavot sev ēst u.tml.

“Lai veicinātu līdzsvaru, vecākiem, pirmkārt, būtu jāizzina, kas ir noteiktam vecumposmam atbilstošas bērnu prasmes. Otrkārt, vecākiem jāuzdod pašiem sev jautājums – vai apdraudējums ir reāls vai iedomāts. Piemēram, ja ar bērnu ir atrunāta kārtība, kādā viņš sazinās ar vecākiem pēc mācību stundām par iešanu mājās vai došanos uz pulciņu, tad vispirms ir jāsagaida šī rīcība no bērna, nezvanot viņam un nepārbaudot viņa atrašanās vietu. Ja atvase nerīkojas atbilstoši norunātajam, protams, vecākiem ir jāsāk interesēties, kas atgadījies, bet vēlāk - vēlreiz ar bērnu jāpārrunā savstarpējās saziņas kārtība konkrētajos gadījumos. Tātad, ir svarīgi ne tikai vienoties ar bērnu par rīcību konkrētās situācijās, atbilstoši viņa vecumposmam, un izrunāt drošības jautājumus, bet arī paša vecāka drošības izjūtas līmeni, trauksmes, bažu un baiļu aspektus, emociju apzināšanos un pašregulāciju,” saka I. Elsiņa.

Viņa papildina, ka mūsdienās veselīgās vecāku - bērnu attiecībās runa ir nevis par kontroli, pārbaudīšanu, bet gan tā dēvēto mentoringu, kad vecāks ir klātesošs, izrāda interesi, veicina bērnos patstāvību u.tml. Arī drošības jautājumos šis ir svarīgs aspekts.

Kā liecina aptaujas rezultāti, 55% respondentu uzskata, ka alternatīvi tehnoloģiski risinājumi, kas ļauj noteikt atrašanās vietu attālināti, piemēram, bērnu drošības pulkstenis, būtu noderīgi situācijās, kad bērns pats mēro ceļu uz skolu vai ārpusskolas nodarbībām, jo vecākus uztrauc, vai bērns ir veiksmīgi nokļuvis galamērķī. Teju katrs ceturtais jeb 26% norāda, ka tie visvairāk būtu nepieciešami gadījumos, kad bērns pēc skolas dodas pavadīt laiku kopā ar draugiem, jo vecākiem ir bažas, ka viņš var aizmirst norunāto laiku, cikos jābūt mājās vai nepaziņot, pie kura skolasbiedra ir devies ciemos. Turpretim 15% atbildējuši, ka šādi alternatīvi risinājumi būtu visvairāk nepieciešami bērnam, kuram bieži gadās pazaudēt mobilo telefonu.

“Tehnoloģiju ražotāji ir gājuši laikam līdzi un attīstījuši alternatīvus risinājumus mobilajiem telefoniem, kas ļauj parūpēties par bērnu drošību dubultā. Proti, ja pa mobilo telefonu bērns nav sasniedzams, tad atrašanās vietu un saziņas funkcijas var pildīti citi tehnoloģiski risinājumi. Piemēram, bērnu drošības pulkstenis “Super G Blast”, ko vecāki var attālināti pārvaldīt ar mobilo aplikāciju, ļauj noteikt atvases atrašanās vietu līdz pat 50 metru precizitātei, savstarpēji sazināties, sūtīt un saņemt teksta vai audio ziņas. Ar to var aktivizēt SOS zvana pogu ārkārtas situācijā, un šajā gadījumā ierīce veiks automātisku zvanu, kā arī nosūtīs ziņu uz iepriekš norādītu telefona numuru,” saka U. Ahuna-Ozola.

Viņa papildina, ka tirgū atrodami arī vienkāršāki tehnoloģiski risinājumi, kas, papildus mobilajam telefonam, var palīdzēt noteikt bērna atrašanās vietu, piemēram, mazākiem bērniem tie ir piekariņi ar GPS funkciju, kurus var piestiprināt pie mugursomas vai nēsāt līdzi kabatā, kā arī tā dēvētās trauksmes pogas, kas ļauj bērnam izsaukt palīdzību ārkārtas situācijās. Tiesa, šie risinājumi nebūs piemēroti savstarpējai saziņai.

*Aptauja veikta 2019. gada novembrī, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”. Tajā piedalījās teju 400 Latvijas iedzīvotāji vecumā līdz 65 gadiem, kuriem ir viens vai vairāki bērni vecumā līdz 18 gadiem.

Par BITI:

BITE ir straujāk augošais mobilo sakaru operators Latvijā, kas jau vairāk nekā desmit gadus nodrošina mūsdienīgus, inovatīvus, klientu vēlmēm un vajadzībām atbilstošus mobilo sakaru pakalpojumus. Tīkla infrastruktūras un pakalpojumu attīstībā uzņēmums ik gadu investē aptuveni 10% apgrozījuma. Šobrīd jaudīgais BITES 4G internets ir pieejams jau 99% valsts iedzīvotāju.

BITE
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli