VNĪ vēršas pie valsts un kultūras iestādēm, aicinot kopā rast risinājumu ēku apsaimniekošanai


foto;VNĪ
VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) ir vērsusies pie valsts iestādēm, kuras atbilstoši ar VNĪ noslēgtajiem līgumiem pašas ir atbildīgas par savu lietoto ēku apsaimniekošanu un ar to saistīto nodokļu nomaksu, lai iespējami efektīvāk kopīgiem spēkiem meklētu risinājumus būvju uzturēšanai, informēja VNĪ valdes loceklis Ronalds Neimanis.

Pēc Neimaņa sacītā, pašlaik VNĪ portfelī ir vairāki desmiti šādu apsaimniekošanas un lietošanas līgumu. Rīgā ir teju 50, bet visā Latvijā – 111 valsts īpašumā esošu ēku, kuru apsaimniekošanu veic pats lietotājs.

Šis jautājums aktualizējies pēc tam, kad Rīgas dome kopš pagājušā gada nogales ir sākusi pastiprināti kontrolēt pilsētas ēku stāvokli un piemērot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli, ja ēkas īpašnieks - vai noteiktos gadījumos tās lietotājs, ja to paredz līgums, - nav uzturējis ēku pienācīgā kārtībā.

“Mēs saprotam, ka ēku lietotājiem savas mājvietas apsaimniekošana nav tikai līguma un labas gribas jautājums, bet galvenokārt budžeta un iespēju jautājums. Turklāt efektīva ēku pārvaldīšana prasa ne tikai finanšu resursus, bet arī specifiskas prasmes un iespējas, kuras parasti nav ēku lietotāju rīcībā. Tāpēc esam vērsušies pie saviem nomniekiem, lai piedāvātu VNĪ kompetences, rastu iespējami pieņemamāku risinājumu un izvairītos no potenciālā roba šo iestāžu budžetā,” skaidroja Neimanis.

Neimanis norādīja, ka izprot arī Rīgas domes vēlmi un nepieciešamību rūpēties par estētisku un drošu vidi, tāpēc VNĪ darīs visu iespējamo savas kompetences ietvaros, lai rastu kompromisu un visas puses, tajā skaitā arī sabiedrība, būtu ieguvējas.

Jau vēstīts, ka valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas centralizācija uzsākta 2006.gadā. Nepietiekamā budžeta dēļ vēsturiski tika rasts pagaidu risinājums: līgumos starp VNĪ un valsts iestādēm tika iestrādāti nosacījumi, saskaņā ar kuriem ēku lietotājiem pašiem ir jāuzņemas rūpes gan par būvi, gan ar to saistīto nodokļu nomaksu.

Pēc VNĪ paustā, vienīgais risinājums ir noslēgt iesākto valsts nekustamā īpašumu pārvaldīšanas centralizāciju, paredzot tam atbilstošu budžetu, proti, nomas maksas, kas ļautu veidot uzkrājumus regulārai ēku uzturēšanai.

Patlaban pēc vienošanās ar Valsts kanceleju līdz šā gada 31.martam VNĪ sadarbībā ar Finanšu ministriju jāizstrādā un jāiesniedz Valsts kancelejā informatīvais ziņojums par turpmākajiem soļiem finansējuma iegūšanai nomas maksām. Līdztekus tam VNĪ dara visu iespējamo, lai uzturētu pienācīgu valsts nekustamo īpašumu portfeļa kvalitāti.

VNĪ pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumu 1,8 milj. m2 platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 milj. m2 platībā. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija. VNĪ strādā 580 darbinieki. Kopējā aktīvu vērtība 2016.gadā bija 357,81 milj. eiro, apgrozījums 2016.gadā – 49,98 milj. eiro.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi”
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

Dārza nojumes Metināšanas piederumi