Pētījums: Nepieciešams veidot vienotu akcīzes politiku visā Baltijā

28. septembrī tika prezentēts pētījums "Akcīzes nodokļa politika Baltijas valstīs: alkoholiskie dzērieni, bezalkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi", kura mērķis ir analizēt akcīzes nodokļa politiku Baltijas valstīs no budžeta ieņēmumu, patērētāju labklājības, tai skaitā arī sabiedrības veselības, un citu politikas mērķu aspektiem.

Viens no galvenajiem akcīzes piemērošanas mērķiem ir mazināt pārmērīgu atsevišķu produktu, kas nav pirmās nepieciešamības preces, patēriņu, tādēļ pētījumā tika apskatīta izvēlēto preču (alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi) cenas elastība jeb patērētāju jūtīgums pret cenas izmaiņām. Rezultāti liecina, ka alkoholisko dzērienu pieprasījums ir neelastīgs pret cenu izmaiņām. Salīdzinot dzērienus, stipro alkoholisko dzērienu pieprasījuma elastība pret cenu izmaiņām ir augstāka nekā alum un vīnam. Tas nozīmē, ka akcīzes nodokļa paaugstināšana etilalkoholam vairāk veicinās etilalkohola patēriņa samazinājumu bet nodokļa paaugstinājums alum vai vīnam mazāk ietekmēs patērētāju uzvedību. Papildus, nosakot likmes, ir jāatrod līdzsvars starp fiskālajiem aspektiem un sabiedrības veselību.

Saistībā ar alkoholiskajiem dzērieniem pētījums vērš uzmanību uz nepieciešamību pēc saskaņotas un koordinētas akcīzes nodokļa politikas Baltijas valstīs, lai reizē neveicinātu arī pārrobežas tirdzniecības pieaugumu. Pētījuma rezultāti liecina, ka akcīzes nodokļa paaugstināšana etilalkoholam varētu būt pirmā saskaņotā akcīzes nodokļa politikas prioritāte Baltijā. Apskatot akcīzes nodokļa palielināšanu par 20% vienam litram katram alkoholisko dzērienu veidam, rezultāti parāda, ka vislielākais pārdošanas apjoma kritums Latvijā būtu vērojams degvīnam (2–10%), savukārt alus un vīna pārdošanas apjoma kritums nepārsniegtu attiecīgi 2% un 4%. Tas ļauj secināt, ka valdībai ir nepieciešams vērst uzmanību uz akcīzes nodokļa diferencēšanu, piemērojot lielāku akcīzes nodokļa likmi dzērieniem, kas satur lielāku alkohola koncentrāciju.

Par pētījumu un tā mērķiem kopumā komentēja pētījuma pasūtītāja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš: ”LTRK ieskatā, lai veiktu jebkādas pārmaiņas nodokļu poltikā – vai tās ir izmaiņas akcīzes nodoklī, dabas resursu nodoklī vai darbaspēka nodokļos – vispirms obligāti nepieciešms veikt aptverošu un padziļinātu analīzi, lai pieņemtu datos, citu valstu pieredzē un makroekonomiskā analīzē balstītus lēmumus. Tas ir pareizais ceļš kā politikas veidotājiem un iesaistītajām pusēm rīkoties un savstarpēji sadarboties, veidojot konkurētspējīgu nodokļu politiku reģionā. Tāds ir arī LTRK mērķis pasūtot šo pētījumu un padarot to pieejamu plašākam sabiedrības lokam gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā – informēt, analizēt un piedāvāt pētījuma rezultātā tapušās rekomendācijas atbildīgajām nozaru ministrijām turpmākam darbam nodokļu sistēmas uzlabošanai un sadarbības paplašināšanai akcīzes nodokļa politikas veidošanā kaimiņvalstu starpā.”


 

Zema pieprasījuma reakcija uz cenu izmaiņām Baltijas valstīs padara akcīzes nodokli cigaretēm mazāk efektīvu cigarešu patēriņa samazināšanā, bet tajā pašā laikā tas padara cigaretes par piemērotu bāzi nodokļu ieņēmumu palielināšanai. Tiek rekomendēts sekot līdzi ekonomiskajam ciklam, lai piemērotu izdevīgākās akcīzes likmes, izvairoties no nelegālās tirdzniecības palielināšanās. Nepieciešams ņemt vērā arī jaunās paaudzes tabakas izstrādājumus un nikotīnu saturošus produktus, kuri iemanto arvien lielāku popularitāti. Veidojas pamats diferencēt nodokli tabakas izstrādājumiem atbilstoši to radītajam veselības kaitējumam, lai veicinātu vairāk kaitīgu produktu mazāku patēriņu.

Saistībā ar bezalkoholiskajiem dzērieniem secināts, ka cukura nodoklis ir efektīvs, lai samazinātu uzņemto kaloriju daudzumu, ja tas tiek uzlikts plašam produktu klāstam, nevis tikai dažiem produktiem, kas patērētājiem dod iespēju pāriet uz citiem pārtikas produktiem ar pievienotu cukuru, sāli un taukiem.

Politikas veidotāji Latvijā varētu izmantot pozitīvo Lietuvas un Igaunijas pieredzi un mēģināt vienoties ar Latvijas bezalkoholisko dzērienu un cukuroto produktu ražotājiem par savu produktu reformulāciju (pārveidošanu), samazinot cukura daudzumu produktos, kā arī ieviest nodokļu atvieglojumus inovatīviem produktiem, piemēram, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar zemu cukura saturu vai bez pievienotā cukura.

Kā min pētījuma vadītājs, SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra vadītājs, BICEPS asociētais pētnieks Arnis Sauka: “ Akcīzes nodokļa politikai nepieciešams būt vienotai visā Baltijā, lai mēs izvairītos no vairākiem riskiem, kas padara to neefektīvu. Ja nodokļa paaugstināšanu nepapildina ar kontrabandas novēršanas pasākumiem vai ražotāju iesaisti produktu reformulācijā, nodokļa ieviešanas ietekme uz patēriņu varētu būt neitrāla vai pat negatīva uz valsts budžetu, bet faktiskais akcīzes preces patēriņš rezultātā nesamazināsies.”


 

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir politiski neitrāla uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. Pēc biedru skaita LTRK ir lielākā uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies vairāk nekā 2600 individuāli biedri un aptuveni 60 uzņēmēju biedrības. LTRK individuālo biedru – uzņēmumu – apgrozījums 2018.gadā pārsniedza 16,75 miljardus eiro. Kopējais pārstāvēto juridisko biedru skaits ir lielāks par 5700.

LTRK pārstāv savu biedru - uzņēmēju intereses valsts un pašvaldību institūcijās, cīnoties par labāku biznesa vidi, kā sniedz praktisku atbalstu saviem biedriem, palīdzot celt uzņēmumu konkurētspēju, kā arī atrast jaunus sadarbības partnerus Latvijā un ārvalstīs.

LTRK ir pilntiesīga starptautiskā tirdzniecības un rūpniecības kameru tīklojuma - vairākus gadu simtus darbības pieredzi uzkrājušo un divdesmit miljonu visas pasaules uzņēmēju apvienojošo Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociācijas (EUROCHAMBRES) un Starptautiskās Tirdzniecības palātas (ICC) - biedre.

Biedrība ir viena no vecākajām Latvijas nevaldības organizācijām – LTRK ir uzņēmēju balss un atbalsts jau 80.gadu!

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbums