K.Ģirģens: pastāv risks par valsts autoceļu uzturēšanas sadārdzināšanos brīvajā tirgū


Publicitātes foto
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens norāda, ka šī brīža situācija ar valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu nerada pārliecību, ka līdz galam tiks ievēroti labas pārvaldības principi un šī reforma tiks īstenota valsts interesēs. Tieši pretēji pastāv objektīvi riski, ka šobrīd sagatavotā reforma valsts autoceļu uzturēšanas atdošanai privātajās rokās varētu sadārdzināt pakalpojuma izmaksas, kā arī nākotnē radīt lielāku valsts atkarību no dažiem tirgus spēlētājiem.

Par tirgus atvēršanu vēl būs jālemj Saeimai, un tā būs politiska izšķiršanās.

Par autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanu šonedēļ notika Saeimas komisijas sēde, kurā deputāti uzklausīja reformas virzītāju Satiksmes ministriju, VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” un Konkurences padomi.

Kaspars Ģirģens: “Mēs redzam vienu pēc otras neveiksmīgas funkciju deleģēšanas reformas privātajam biznesam - asas diskusijas notiek par pasažieru pārvadājumu iepirkumu, neatliekamās medicīnas palīdzības dienesta automašīna pārņemšanu atpakaļ savā pārziņā, kā arī atkritumu apsaimniekošanu, kā rezultātā pašvaldība kļūst par privātu uzņēmēju shēmu ķīlnieku. Daudzu valsts funkciju atdošana ārpakalpojumā rada virkni jautājumus par atbildīgo iestāžu spējām nodrošināt kvalitatīvu reformu. Saistībā ar autoceļu uzturēšanas tirgus liberalizēšanu radušās bažas, vai pakalpojuma atdošana ārpakalpojumā patiesībā neradīs lielākas izmaksas valstij, nekā tās bijušas līdz šim?!”

Komisijas vadītājs uzsver, ka tuvējās kaimiņvalsts Igaunijas piemērs liecina, ka pēc tirgus atvēršanas valstij izmaksas nevis samazinājušās, bet pieaugušas.

Autoceļu uzturēšana ir specifiska darbības joma, kas prasa vērienīgus kapitālieguldījumus tehnikā un cilvēku resursos. Šobrīd valsts iegādājās šo pakalpojumu no valsts uzņēmuma - VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” (LAU), kas nozīmē, ka par pakalpojumiem netiek piemērots PVN nodoklis. Turklāt saprotams, ka šāda pakalpojuma sniegšanai būs nepieciešams ņemt kredītā tehniku. Arī nepārliecinoši skan atbildīgo iestāžu izteikumi, ka uz tām lotēm, kur nebūs neviens pretendents, piemēram, posmos Latgalē, šo pakalpojumu valsts interesēs turpinās sniegt LAU. Turklāt pārliecinošas atbildes netika saņemtas par LAU optimizācijām – piemēram, kas notiks ar vairāk nekā 1300 darbiniekiem un līzingā paņemto tehniku?

Kaspars Ģirģens: “Komisijā atbildīgā Satiksmes ministrija nespēja atspēkot bažas, vai šāda tirgus atvēršana neradīs nosacījumus, ka pakalpojums koncentrēsies viena vai dažu uzņēmumu rokās, kas nozīmēs, ka valsts nākotnē kļūs par ķīlnieku monopolizācijai un cenu diktātam? Tas būs pretstatā valsts noteiktajiem mērķiem.”

Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršana plānota no nākamā gada 1. oktobrī. Galvenais tās mērķis ir, lai publiskā iepirkuma rezultātā pakalpojumu sniegšana tiktu veikta lētāk, nekā to šobrīd dara VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” (LAU). Saskaņā ar Satiksmes ministrijas izstrādāto konceptuālo ziņojumu, paredzams, ka tirgus dalībnieki konkurences apstākļos var nodrošināt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanu izmaksu efektīvākā veidā, kas radītu izmaksu samazinājumu no 0,43 milj. eiro pirmajā gadā līdz 2,035 milj. eiro otrajā un trešajā gadā. Potenciālos valsts autoceļu uzturēšanā ietaupītos līdzekļus varētu novirzīt papildus autoceļu uzturēšanas darbu veikšanai vai autoceļu remontdarbiem.

Kaspars Ģirģens
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbums