ES Prasmju stratēģija – vai efektīvs risinājums prasmju trūkumam darba tirgū Eiropā?

Eiropas Komisija pieņems aktualizēto Prasmju stratēģiju maija sākumā, kurā piedāvāts risinājums pašreizējām un nākotnes darba tirgus problēmām. EUROCHAMBRES Prasmju un uzņēmējdarbības komitejas līdzpriekšsēdētāji Aigars Rostovskis un Marta Šulca (Martha Schultz) aplūkoja aktuālākos jautājumus šajā sakarā.

Eiropas Komisija 6. maijā plāno pieņemt aktualizēto Prasmju stratēģiju, kurā piedāvāts risinājums pašreizējām un nākotnes darba tirgus problēmām. Tāpat kā 2016. gada izdevumā, arī aktualizētajā Prasmju stratēģijā nebūs iekļauti saistoši noteikumi, bet gan būs iezīmēti jauni politikas virzieni un atbalsts to attīstībai un īstenošanai. Tas ir arī galvenais aspekts: viss būs atkarīgs no jaunās iniciatīvas īstenošanas kvalitātes un dalībvalstu vēlmes un apņemšanās prioritēt prasmes. Lai panāktu, ka darbaspēkam piemīt vajadzīgās prasmes, valdībai ir jāiesaista darba devēji, jāuzlabo mācību programmas un jāpopularizē darba vidē balstītas mācības, kas ir pievilcīgas darba devējiem. Bez šādas apņemšanās un metodoloģijas pat visrūpīgāk izstrādātās ES iniciatīvas nesagatavos Eiropai nepieciešamo darba spēku tagad un turpmāk.

Aigars Rostovskis, LTRK prezidents, EUROCHAMBRES Prasmju un uzņēmējdarbības komitejas līdzpriekšsēdētājs: ”Pašreizējie satricinājumi Eiropā un Latvijā saistībā ar Covid-19 radītajām ekonomiskajām sekām veido mainīgus apstākļus, kuros uzņēmumi ir spiesti pārstrukturizēties. Digitalizācija ir uzņēmusi vēl neredzētu tempu. Notiekošais ir vēl viens apliecinājums nepieciešamībai būt spējīgiem pielāgoties dažādiem apstākļiem. Tas attiecas gan uz mācību programmām, to pasniegšanas formu, gan uzņēmumiem un valdību. Jaunās iniciatīvas no Eiropas Savienības “uzdos toni” dalībvalstīm šo spēju attīstīt. Tikai tādā veidā mēs, uzņēmēji, būsim spējīgi maksāt nodokļus, nodarbināt prasmīgus un zinošus darbiniekus. Alternatīvu nav.”

Uzņēmēju bažas par darbinieku prasmju trūkumu

Lai optimizētu darba tirgu, ikvienam iedzīvotājam vajadzētu būt iespējai strādāt, savukārt ikvienam darba devējam vajadzētu varēt piesaistīt darbiniekus ar nepieciešamajām kompetencēm. Ja tā nav, tas liecina par strukturālu problēmu. Ir pieejami arvien vairāk pierādījumi tam, ka darba tirgū šādas strukturālas problēmas pastāv.

Katrā Eiropas Uzņēmēju parlamenta pasākumā, kuru kopš 2010. gada organizē divreiz gadā, EUROCHAMBRES vaicāja uzņēmējiem, vai šodien piesaistīt darbiniekus ar nepieciešamajām prasmēm ir sarežģītāk nekā pirms pieciem gadiem. Un ar katru reizi palielinās to uzņēmēju īpatsvars, kas uz šo jautājumu atbild ar “jā”, proti, no 57% 2010. gadā līdz 84,1% 2018. gadā[1]. Uzņēmumi, kas piedalījās EUROCHAMBRES 2020. gada Ekonomikas apsekojumā, minēja kvalificētu darbinieku trūkumu kā otro lielāko problēmu nākamajam gadam, sasniedzot šajā sarakstā līdz šim visaugstāko pozīciju[2]. Tāpat 2018. gada PwC Izpilddirektoru apsekojumā ziņots, ka teju 80% no izpilddirektoriem raizējas par darbinieku ar pareizajām prasmēm atrašanu un pieņemšanu darbā[3], savukārt vairāk nekā 70% Eiropas uzņēmumu 2018. gada EIB veiktajā pētījumā norāda, ka prasmju trūkums ir būtisks traucēklis ieguldījumiem[4].

Prasmju neatbilstību cēlonis ir ārkārtīgi mainīgais darba tirgus un tam atbilstošas izglītības un apmācību trūkums, kas, savukārt, ir saistīts ar pārmaiņām Eiropas un pasaules ekonomikas tendencēs. Piemēram, daudzu procesu automatizācija būtiski ietekmē profesijas, kuru ilgtspējības nodrošināšanai nepieciešamas jaunas pieejas ražošanā un pakalpojumu sniegšanā. Vienlaikus jāņem vērā, ka iedzīvotāju mobilitāte ir augsta, turklāt sabiedrība noveco. Prasmju neatbilstības ir būtisks jautājums, jo tas būtiski ietekmē sociālekonomisko situāciju, tāpēc visiem ir jāmeklē efektīvi risinājumi.

Apvienoti ES līmeņa risinājumi

Prasmju neatbilstības ir Eiropas apmēra parādība, tāpēc ir jānosaka un jāīsteno risinājumi atbilstošā mērogā un tam ir jāatspoguļojas Eiropas Komisijas aktualizētajā Prasmju stratēģijā.

Strukturālo bezdarbu var novērst, valdībām un iesaistītajām personām strādājot kopā. Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameras var izstrādāt virkni risinājumu, lai novērstu un mazinātu bezdarbu, piemēram, profesionālās izglītības veicināšana, karjeras konsultācijas vai pamata uzņēmējdarbības prasmju veicināšana izglītības procesā, kā arī daudz citu. Aktualizētā Prasmju stratēģija varētu lieliski kalpot par iespēju atgriezties pie Eiropā pastāvošo prasmju neatbilstību jautājumiem. 2016. gadā uzmanība galvenokārt tika pievērsta ekonomikas krīzes sekām. Taču 2020. gadā mums jāskatās nākotnē. Un Eiropai ir jārisina pašreizējās problēmas, lai nodrošinātu, ka mūsu iedzīvotāji varētu atrast tos darbus, kas Eiropai ir nepieciešami.

Marta Šulca (Martha Schultz), EUROCHAMBRES Prasmju un uzņēmējdarbības komitejas līdzpriekšsēdētāja: Paredzam, ka vispārējais 2016. gada Prasmju stratēģijā noteiktais virziens saglabājas spēkā, taču tas konceptuāli bija atsevišķu ideju kopums, nevis visaptveroša pieeja. EUROCHAMBRES augsti vērtē vairākas iniciatīvas, piemēram, profesionālās izglītības noteikšana par prioritāti. Redzamāka pēc četriem gadiem tā tiek plaši uzskatīta par kritiski svarīgu rīku prasmju neatbilstību novēršanai. Uzsvars, kas likts uz uzņēmējdarbībai nepieciešamo nostāju, digitālām prasmēm un prasmju profilēšanu bēgļiem, bija konstruktīva koncepcija, kas atbilstoši risināja tajā brīdī aktuālos jautājumus. Nereti ir grūti pienācīgi realizēt arī labus plānus. Turklāt, lai novērstu arvien pieaugošās prasmju neatbilstības darba tirgū, ir nepieciešami risinājumi.

[1] Dati iegūti no 2010. gada Eiropas Uzņēmumu parlamenta un 2018. gada Eiropas Uzņēmumu parlamenta

[2] EUROCHAMBRES Ekonomikas apsekojums - http://bit.ly/EES2020Report

[3] PricewaterhouseCoopers 21. izpilddirektoru apsekojums - http://bit.ly/PWC-CEOSurvey

[4] Eiropas Investīciju banka - http://bit.ly/EIBArticle

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir politiski neitrāla uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. Pēc biedru skaita LTRK ir lielākā uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies vairāk nekā 2600 individuāli biedri un aptuveni 60 uzņēmēju biedrības. LTRK individuālo biedru – uzņēmumu – apgrozījums 2018.gadā pārsniedza 16,75 miljardus eiro. Kopējais pārstāvēto juridisko biedru skaits ir lielāks par 5700.

LTRK pārstāv savu biedru - uzņēmēju intereses valsts un pašvaldību institūcijās, cīnoties par labāku biznesa vidi, kā sniedz praktisku atbalstu saviem biedriem, palīdzot celt uzņēmumu konkurētspēju, kā arī atrast jaunus sadarbības partnerus Latvijā un ārvalstīs.

LTRK ir pilntiesīga starptautiskā tirdzniecības un rūpniecības kameru tīklojuma - vairākus gadu simtus darbības pieredzi uzkrājušo un divdesmit miljonu visas pasaules uzņēmēju apvienojošo Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociācijas (EUROCHAMBRES) un Starptautiskās Tirdzniecības palātas (ICC) - biedre.

Biedrība ir viena no vecākajām Latvijas nevaldības organizācijām – LTRK ir uzņēmēju balss un atbalsts jau 80.gadu!

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbums