Latvijas uzņēmēji darbaspēka izmaksu dēļ nav konkurētspējīgi Baltijā


public. foto
Tiekoties šā gadā pirmajā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Swedbank rīkotajā Zemgales biznesa klubā, kas notika Pļaviņu novadā, uzņēmēji diskutēja par to, kā nodokļu sistēma ietekmē uzņēmējdarbības konkurenci, secinot, ka pašreiz darbaspēka izmaksas ir augstākas nekā citās Baltijas valstīs, tādējādi radot papildu slogu biznesam.

Tikšanās laikā, kur piedalījās Zemgales uzņēmēji un Pļaviņu un Aizkraukles novada pašvaldības pārstāvji, kārtējo reizi uzņēmēji uzsvēra tās problēmas, kas jau daudzus gadus traucē sekmīgai uzņēmējdarbības attīstībai. Starp tām tika minēts gan darbinieku trūkums, gan dažādu valsts institūciju subjektīvā normatīvo aktu tulkošana, gan darbaspēka izmaksas, kas šobrīd Latvijas uzņēmējus padara nekonkurētspējīgus citu valstu vidū.


public. foto

«Latvijā, piemēram, virsstundu apmaksa ir 100% apmērā no darbiniekam noteiktās stundu darba likmes, bet Lietuvā un Igaunijā – 50%. Arī darba nespējas lapu apmaksa mūsu valstī darba devējiem izmaksā krietni dārgāk nekā kaimiņvalstīs, turklāt nesakārtotās likumdošanas dēļ Latvijā diezgan bieži darbiniekiem darba nespējas lapas tiek izsniegtas nepamatoti,» situāciju skaidroja LTRK viceprezidente Elīna Rītiņa. Jāpiebilst, ka LTRK jau vairākus gadus cīnās par nepieciešamību samazināt dienu skaitu darba nespējas gadījumā, ko apmaksā darba devējs, jo, piemēram, Lietuvā darba devējs apmaksā tikai divas dienas, bet Latvijā – deviņas.

Konkurētspēju traucē arī darbaspēka izmaksas – pie mēneša neto algas 1000 eiro apmērā Latvijā darba devējam viens darba samaksas eiro izmaksā 1,74 eiro, Lietuvā – 1,62 eiro, bet Igaunijā – 1,56 eiro.


public. foto

Kā norādīja LTRK politikas daļas direktora vietnieks Jānis Lielpēteris, ir vairāki būtiski aspekti, kas prasa nekavējošu rīcību no valdības un Saeimas puses. Pirmkārt, darbaspēka ievešana no trešajām valstīm. «Tas jau notiek šobrīd, tikai tādēļ, ka likumdošana neļauj darbiniekus piesaistīt pa tiešo no trešajām valstīm, Latvijas uzņēmēji tos «iepērk», izmantojot Polijas starpniecību, tādējādi Latvija zaudē nodokļu ieņēmumus,» skaidroja J.Lielpēteris. Savukārt tas, ka šobrīd jaunajiem vecākiem netiek dota legāla iespēja strādāt un saņemt bērnu kopšanas pabalstu pilnā apmērā, novedis pie tā, ka daudzi strādā nelegāli, tādējādi valsts atkal zaudē nodokļa ieņēmumus.

J.Lielpēteris vērsa uzmanību arī uz jauno reģionālo reformu un ierosinājumu novadus pārdēvēt par apriņķiem, jo šādas izmaiņas uzliks uzņēmējiem papildus finanšu slogu un samazinās līdzekļus, ko varētu ieguldīt, piemēram, uzņēmumu attīstībā vai darba atalgojuma palielināšanai.

Līdzīgi kā daudzas citas reizes, arī šoreiz uzņēmēji diskutēja par obligāto iepirkuma komponenti (OIK) elektroenerģijai. LTRK ZRP priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Upenieks norādīja, ka pats saskāries ne tikai ar OIK radīto slogu uzņēmumā, bet arī privāti, proti, tā kā viņš mājās ūdens uzsildei izmanto saules kolektoru radīto elektrību, viņam OIK jāmaksā dubultā – gan par saņemto, gan tālāk pārdodamo enerģiju. Uz to, ka šāda sistēma ir diskriminējoša, norādījis Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons, taču valdība izmaiņas šajā jomā ilgstoši tā arī neveic.

Gan Pļaviņu novada domes priekšsēdētājs Aigars Lukss, gan Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums pieskārās jautājumam par pašvaldību ierobežotajā iespējām, atbalstīt uzņēmējdarbības attīstību. Tiesa, piemēram, Pļaviņu novadā jau vairākus gadus notiek konkurss «Es varu būt uzņēmējs», kurā tiek piešķirti granti uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstīšanai konkrētajā pašvaldībā. 2019.gadā šim konkursam saņemti septiņi pieteikumi, un uzvarētājs saņēmis 3500 eiro lielu grantu.

Vakara noslēgumā LTRK ZRP dalībnieki tika iepazīstināti ar Odzienas muižu, kura pamazām atgūst savus vēsturiskos vaibstus. Dalībnieki tur ne tikai iepazina muižas ansambli, bet arī baudīja vietējo saimnieču sarūpētos gardumus, tostarp ķirbju biezeņzupu un «Muižas desertu».

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir politiski neitrāla uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. Pēc biedru skaita LTRK ir lielākā uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies vairāk nekā 2600 individuāli biedri un aptuveni 60 uzņēmēju biedrības. LTRK individuālo biedru – uzņēmumu – apgrozījums 2018.gadā pārsniedza 16,75 miljardus eiro. Kopējais pārstāvēto juridisko biedru skaits ir lielāks par 5700.

LTRK pārstāv savu biedru - uzņēmēju intereses valsts un pašvaldību institūcijās, cīnoties par labāku biznesa vidi, kā sniedz praktisku atbalstu saviem biedriem, palīdzot celt uzņēmumu konkurētspēju, kā arī atrast jaunus sadarbības partnerus Latvijā un ārvalstīs.

LTRK ir pilntiesīga starptautiskā tirdzniecības un rūpniecības kameru tīklojuma - vairākus gadu simtus darbības pieredzi uzkrājušo un divdesmit miljonu visas pasaules uzņēmēju apvienojošo Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociācijas (EUROCHAMBRES) un Starptautiskās Tirdzniecības palātas (ICC) - biedre.

Biedrība ir viena no vecākajām Latvijas nevaldības organizācijām – LTRK ir uzņēmēju balss un atbalsts jau 80.gadu!


 

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbumi