FM: Gada vidējā inflācija pērn bija 2,8%

2019. gada decembrī patēriņa cenas palielinājās par 2,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,1% un 2,6%. Inflācijas līmenis 2019. gada nogalē pakāpeniski samazinājās un decembrī tas bija jau par 1,1 procentpunktu zemāks nekā aprīlī, kad bija fiksēts augstākais inflācijas līmenis pērnajā gadā kopumā. Cenu pieauguma diapazons pa mēnešiem bija samērā plašs, ko galvenokārt noteica bāzes efekti, atsevišķos mēnešos akcīzes nodokļa un administratīvi regulējamo pakalpojumu tarifu pieaugums, kā arī samērā svārstīgās pārtikas cenas. Ja vēl pērnā gada pirmajā pusē inflācija bija tuvu 3%, tad cenu pieauguma palēninājums gadā otrajā pusē mazināja vidējo inflāciju. Tādējādi vidējā inflācija 2019. gadā bija 2,8%, kas precīzi atbilst Finanšu ministrijas prognozētajam līmenim.

Pērnais gads bija zīmīgs ar to, kā cenas palielinājās praktiski visām patēriņa precēm un pakalpojumiem. Tajā pašā laikā cenu kāpums bija sabalansēts un vidējo inflāciju noteica cenu pieaugums pārtikai, alkoholam un cigaretēm, komunālajiem pakalpojumiem, kā arī atpūtas, kultūras un ēdināšanas pakalpojumiem.

Lielāko devumu patēriņa cenu kāpumā gan 2019. gada decembrī, gan 2019. gadā kopumā nodrošināja pārtikas cenu pieaugums. Pārtikas cenu spiediens bija izteikti pamanāms pērnā gada vidū, kad pārtikas cenu pieaugums pietuvojās 5%. Taču līdz gada beigām spiediens mazinājās un decembrī pārtika bija vairs tikai par 2,8% dārgāka nekā  iepriekšējā gada decembrī. Savukārt 2019. gadā kopumā pārtikas cenas pieauga par 3,3%. Pārtikas cenas ietekmēja dārgāka maize un graudaugi, dārzeņi un cūkgaļa. Šo preču cenas 2019.gadā vidēji bija attiecīgi par 6,1%, 11,8% un 7,8% augstākas nekā 2018. gadā. Ja graudaugu un dārzeņu cenu ietekmēja sausie laika apstākļi gan 2018. gadā, gan pērnā gada vasarā vairākās Eiropas valstīs, tad cūkgaļas cenu ietekmēja cūkgaļas deficīts Ķīnā saistībā ar Āfrikas cūku mēra izplatīšanos šajā valstī. Ņemot vērā, ka Ķīna ir lielākais cūkgaļas ražotājs, kā arī patērētājs pasaulē, cūkgaļas piedāvājuma samazinājums Ķīnā būtiski ietekmēja tās cenas pasaulē.

Būtisku paaugstinošu ietekmi uz patēriņa cenu pieaugumu 2019. gadā noteica komunālo pakalpojumu cenu kāpums. Tā, elektroenerģija bija par 9,0% dārgāka nekā iepriekšējā gadā. Tik strauju cenu pieaugumu noteica būtisks elektroenerģijas cenu pieaugums vēl 2018.gadā Nord Pool Spot biržā (+44% pret iepriekšējo gadu). Jāatzīmē, ka 2018. gada nogalē lielākai daļai mājsaimniecību tika noslēgti jauni līgumi par elektroenerģijas piegādi 2019. gadam, kuros bija ņemts vērā straujais elektroenerģijas cenu kāpums biržā.

2019. gadā par 5,7% sadārdzinājās gāzes cena. Taču, ja gada pirmajā pusē gāze gada griezumā sadārdzinājās gandrīz par 20,0%, tad gada otrajā pusē gāzes cena kritās par 7,0% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Straujo gāzes cenu pieaugumu 2019. gada pirmajā pusē noteica divi faktori. Pirmkārt, 2019. gada 1. janvārī stājās spēkā jaunie divpakāpju dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifi, ieviešot fiksētu maksu par pieslēgumu atbilstoši pieslēguma atļautajai slodzei neatkarīgi no dabasgāzes patēriņa apjoma. Otrkārt, gāzes cenu ietekmēja arī 2018. gada straujais naftas cenu pieaugums pasaulē. Taču, ņemot vērā, ka naftas cenas pasaules biržās 2019. gada pirmajā pusē bija zemākas nekā pirms gada, pārskatot gāzes tarifus 2019. gada otrajam pusgadam, gāzes cena mājsaimniecībām pazeminājās. 

Jūtami sadārdzinājās arī pārējie ar mājokli saistītie uzturēšanas pakalpojumi. Piemēram, atkritumu savākšana 2019. gadā bija par 17,0% dārgāka nekā iepriekšējā gadā, ko ietekmēja palielinātās nodokļa likmes par atkritumu apglabāšanu, sākot ar 2019. gada 1. janvāri. Savukārt ūdensapgādes pakalpojumu cenu kāpumu par 6,0% ietekmēja jaunie SIA “Rīgas ūdens” ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifi, kuri stājās spēkā vēl 2018. gada 1. jūnijā. Tādējādi paaugstinoša ietekme bija fiksēta tikai līdz 2019.gada vidum.

Noturīgs darba samaksas kāpums visas tautsaimniecības nozarēs, kā arī komunālo pakalpojumu sadārdzinājums tiešā veidā ietekmēja arī citu pakalpojumu cenas, it īpaši atpūtas un kultūras, veselības un ēdināšanas pakalpojumos. Šo pakalpojumu cenas 2019. gadā bija attiecīgi par 3,1%, 2,1% un 4,0% augstākas nekā iepriekšējā gadā.

Kopumā jāsecina, ka patēriņa cenu kāpumu 2019. gadā uzturēja iekšējie ekonomikas procesi, ko apliecina arī pamatinflācijas dati. Pagājušā gadā pamatinflācijas devums vidējā patēriņa cenu kāpumā bija 1,7 procentpunkti, tādējādi nodrošinot vairāk nekā pusi no inflācijas līmeņa. Ārējo faktoru ietekme jeb devums cenu pieaugumā, kas galvenokārt atspoguļojas caur augstākam gāzes un siltumenerģijas, kā arī pārtikas cenām, bija 0,9 procentpunkti. Savukārt nodokļu likmju izmaiņu dēļ inflācijas līmenis 2019. gadā pieauga par 0,3 procentpunktiem.

Lai arī patērētāju konfidences rādītāji norāda uz to, ka inflācijas gaidas Latvijā pēdējos mēnešos ir stabilas, sagaidāms, ka 2020. gadā turpināsies līdzīga patēriņu cenu izmaiņu dinamika kā pērnajā gadā. Ārējo faktoru ietekme varētu būt līdzīga kā pērn, ko ievieš politiskās situācijas pasliktinājums Tuvajos Austrumos, kas varētu palielināt naftas cenu. Cūkgaļas cenu turpinās ietekmēt Āfrikas cūku mēra izplatība Ķīnā. Paaugstinošu ietekmi uz patēriņa cenām šogad atstās arī iekšējie faktori. Sagaidāms, ka samērā spēcīgs darba samaksas kāpums turpināsies arī šogad, līdz ar to komercpakalpojumu cenas visticamāk arī palielināsies. 2020. gadā pieaug akcīzes nodokļa likmes degvielai, un alkoholiskajiem dzērieniem, kas arī nedaudz palielinās vidējo inflāciju. Kopumā jāsecina, ka inflācijas līmenis 2020. gadā varētu būt 2,5%.

FINANŠU MINISTRIJA
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli