Jauno uzņēmumu pērn mazāk nekā 2018.gadā, bet likvidētajiem – jauni rekordi


foto;Lursoft
Pagājušajā gadā reģistrēti 10 443 jauni uzņēmumi, kas ir par 217 mazāk nekā 2018.gadā, savukārt likvidēto uzņēmumu skaits turpinājis augt.

Lursoft apkopotā informācija parāda, ka 2019.gadā likvidēti nepilni 24 tūkstoši uzņēmumu, tā turpinot pārrakstīt iepriekšējo gadu antirekordus. 2019.gadā sasniegts visu laiku augstākais likvidēto uzņēmumu skaits.

Lielais likvidēto uzņēmumu skaits pirmajā momentā, protams, raisa neizpratni par to, kādi faktori gan veicinājuši tik strauju likvidēto uzņēmumu skaita pieaugumu, taču Lursoft jau vēstīja, ka Uzņēmumu reģistrs veicis vienkāršotās likvidācijas procesu augsta riska klientiem, visupirms no reģistra izslēdzot tās juridiskās personas, kuri nav atklājuši patiesā labuma guvēju un dalībnieku vidū ir ārvalstīs reģistrētas juridiskas personas. Tas darīts ar mērķi uzlabot situāciju naudas atmazgāšanas novēršanas un uzņēmējdarbības vides drošības jomā Latvijā. Tā rezultātā pērn bijušas reizes, kad vienas dienas laikā vien vienkāršotas likvidācijas kārtībā no reģistra izslēgti uzreiz vairāki simti uzņēmumu.

Pēc Lursoft apkopotās informācijas, teju desmitajai daļai no pērn likvidētajiem uzņēmumiem nav zināma to darbības nozare, savukārt 3,5% no pagājušajā gadā likvidētajiem uzņēmumiem iepriekš nodarbojušies ar dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību, bet vēl 2,6% - ar restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumu sniegšanu.

Ja salīdzinām datus ar 2018.gada rādītājiem, redzams, ka 2019.gadā samazinājies likvidēto uzņēmumu vidējais vecums. Ja vidējais vecums 2018.gadā likvidētajiem uzņēmumiem bijis nepilni 11 gadi, tad 2019.gadā likvidētajiem – 8,4 gadi.

Pagājušajā gadā jauni uzņēmumi reģistrēti visās pilsētās un novados. Lursoft apkopotie dati parāda, ka 49 pašvaldībās aizvadītajā gadā reģistrēts lielāks skaits jaunu uzņēmumu nekā 2018.gadā, savukārt vēl 8 pašvaldībās jaunreģistrēto uzņēmumu skaits bijis nemainīgs.

Skaitliski lielākais jauno uzņēmumu skaita pieaugums 2019.gadā reģistrēts Garkalnes novadā. Ja 2018.gads bija trešais pēc kārtas, kad jauno uzņēmumu skaits novadā samazinājās, tad 2019.gads nesis pozitīvas izmaiņas.

Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā Garkalnes novadā reģistrēti 70 jauni uzņēmumi, bet pagājušajā gadā tie bijuši 107 uzņēmumi. Tiesa, vienlaikus pērn audzis arī novadā likvidēto uzņēmumu skaits.

Par 25 jauniem uzņēmumiem vairāk nekā 2018.gadā pērn reģistrēts arī Ventspilī un Jelgavas novadā, savukārt Ogres novadā – par 23, Talsu novadā – par 22, bet Lielvārdes novadā – par 21 jaunu uzņēmumu vairāk.

Situācija Latvijas lielākajās pilsētās 2019.gadā bijusi krasi atšķirīga. Kamēr Jūrmalā, Jelgavā, Daugavpilī, Ventspilī jaunreģistrēto uzņēmumu skaits 2019.gadā pārsniedzis 2018.gada rādītāju, Rīgā, Liepājā, Valmierā un Jēkabpilī tas bijis ar mīnusa zīmi, savukārt Rēzekne pērn reģistrēti tikpat jauni uzņēmumi, cik 2018.gadā – 91. Starp citu, Rēzekne ir arī vienīgā pilsēta, kurā likvidēto uzņēmumu skaits pagājušajā gadā nav pārsniedzis jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu.

Lursoft pētījums parāda, ka 2019.gadā bijušas tikai 23 pašvaldības, kurās jaunreģistrēto uzņēmumu bijis vairāk nekā likvidēto, savukārt vēl deviņās pašvaldībās, tostarp arī Rēzeknē, likvidēto un jauno uzņēmumu skaits bijis vienāds.

Vislielākais jaunreģistrēto uzņēmumu pārsvars pār likvidētajiem uzņēmumiem bijis Iecavas novadā, kur 2019.gadā reģistrēti jauni 60 uzņēmumi, bet likvidēti 39. Tiesa, ja salīdzinām ar 2018.gadu, pērn gan jaunreģistrēto, gan arī likvidēto uzņēmumu skaits Iecavas novadā palielinājies.

Mazkapitāla SIA – aizvien vairāk nekā puse

Arī pagājušajā gadā gana lielu popularitāti saglabājušas mazkapitāla SIA – no visām 2019.gadā reģistrētajām SIA, 65,96% gadījumu to pamatkapitāls ir robežās līdz 2800 eiro. Vislielāko īpatsvaru starp tām viedo tieši tās SIA, kuru pamatkapitāls nepārsniedz 100 eiro.

Salīdzinot datus ar 2018.gadu, pagājušajā gadā reģistrēts teju identisks mazkapitāla SIA skaits – 2018.gadā – 6330, bet 2019.gadā – 6331.

Tikmēr lielākais pērn reģistrētais uzņēmums ir Lipmanu ģimenei piederošais SIA “Liplat Holding” ar 51,4 milj.EUR pamatkapitālu. Kā liecina zāļu ražotāja Grindex mājas lapā publicētā informācija, pērn reģistrētajam uzņēmumam pieder 92,81% AS “Grindeks” akciju.

Tāpat kā SIA “Liplat Holding”, arī pārējie TOP 5 lielāko uzņēmumu sarakstā iekļuvušie uzņēmumi reģistrēti Rīgā. Bez Lipmanu ģimenei piederošā pērn reģistrētā daudzmiljonu kapitāla uzņēmuma, aizvadītajā gadā reģistrētas vēl divas jaunas kapitālsabiedrības ar pamatkapitālu, kas pārsniedz 10 milj.EUR, - SIA “KKB Real Estate” un SIA “Klauģu muiža RE”. Abiem uzņēmumiem, tāpat kā arī SIA “Juglas projekts”, kura reģistrētais pamatkapitāls ir 8,70 milj.EUR, dalībnieki vai arī patiesie labuma guvēji ir ārvalstnieki.

Jāpiebilst, ka no TOP 5 lielāko pērn reģistrēto uzņēmumu sarakstā iekļuvušajām kompānijām visas, izņemot SIA “Liplat Holding”, saistītas ar nekustamo īpašumu attīstīšanu un pārvaldīšanu.

TOP 5 lielākie 2019.gadā reģistrētie uzņēmumi pēc to reģistrētā pamatkapitāla:

  1. SIA “Liplat Holding”: 51,4 milj.EUR;

  2. SIA “KKB Real Estate”: 17,6 milj.EUR;

  3. SIA “Klauģu muiža RE”: 11,34 milj.EUR;

  4. SIA “Juglas projekts”: 8,70 milj.EUR;

  5. SIA “Real Estate Development”: 7,62 milj.EUR.

Runājot par ārvalstnieku ieinteresētību Latvijā reģistrēt jaunus uzņēmumus, Lursoft dati rāda, ka no visiem 2019.gadā reģistrētajiem uzņēmumiem 13,5% gadījumu vismaz viens no dalībniekiem bijis ārvalstnieks.

Visbiežāk jaunus uzņēmumus Latvijā reģistrējušas personas no tuvējām kaimiņvalstīm – Krievijas, Ukrainas, Igaunijas, Lietuvas, kā arī no Vācijas. Jānorāda, ka 2019.gada beigās uzkrātais ārvalstnieku ieguldījums Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos veidojis 7,03 miljardus eiro. Gada laikā ārvalstnieku ieguldījumu apjoms sarucis par 126,8 milj.EUR.

Daļai – pērn pirmais uzņēmums

Kā pozitīvs signāls vērtējams fakts, ka no nedaudz vairāk nekā 11 tūkstošiem fizisko personu, kuras pagājušajā gadā reģistrējušas jaunus uzņēmumus, vairāk nekā pusei (53,6%) tas bijis līdz šim pirmais uzņēmums.

Vienlaikus pagājušajā gadā bijuši arī vairāki uzņēmēji, kuri turpinājuši paplašināt savu biznesu, reģistrējot vairākus jaunus uzņēmumus.

Piemēram, Vadims Muhins 2019.gadā reģistrējis 6 jaunus uzņēmumus, bet, kā rāda Lursoft pieejamā informācija, uzņēmējs patlaban ir dalībnieks 12 uzņēmumos, bet kā patiesais labuma guvējs norādīts 26 kapitālsabiedrībās.

Senākais no Vadimam Muhinam piederošajiem uzņēmumiem reģistrēts 2006.gadā. Tas ir ar nekustamo īpašumu jomu saistītais SIA “Market Invest Group”, kurā Vadims Muhins kā viens no līdzīpašniekiem reģistrēts 2007.gadā, kad jaunajam uzņēmējam nesen bija apritējuši 18 gadi. Līdz tam SIA “Market Invest Group” vienīgais kapitāldaļu turētājs bija Vjačeslavs Muhins.

Jāteic gan, ka pēdējos gados uzņēmuma darbība vairs nav bijusi aktīva un tas nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības, savukārt pēdējā iesniegtajā gada pārskatā, kas ir par 2017.gadu, it visās pozīcijās gan pie ieņēmumiem, gan arī izdevumiem norādīts 0 EUR.

Līdzīgi ir arī ar citiem uzņēmumiem, kuros Vadims Muhins ir tiešais dalībnieks – tie pārsvarā gadījumu pēdējā gadā nav guvuši ieņēmumus. Izņēmums ir SIA “Riga Hotel Invest” (25,09 tūkst.EUR apgrozījums un 53,96 tūkst.EUR peļņa 2018.gadā) un SIA “MV HOTELS” (2,24 milj.EUR apgrozījums un 482,67 tūkst.EUR zaudējumi 2018.gadā). SIA “MV HOTELS” ir kapitāldaļu turētājs septiņos uzņēmumos

Vēl bijušas arī četras personas, kuras aizvadītajā gadā reģistrējušas 5 jaunus uzņēmumus – Aigars Kesenfelds, Mihails Skrebels, Irēna Ivanova, kā arī Aleksandrs Ivanovs. Visi nosauktie bijuši ar biznesu saistīti jau arī iepriekš.

2018. un 2019.gadā reģistrēto un likvidēto uzņēmumu skaits Latvijas pašvaldībās: https://infogram.com/uznemumi-pasvaldibas-2019-1hzj4o7k59536pw?live

Lursoft
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli