Oktobrī Latvijas eksportēto preču vērtība par 0,5 % lielāka nekā pirms gada

Rīga, 10.12.2019.
2019. gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,56 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 7 % mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 0,5 %, bet importa vērtība samazinājās par 12,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati. Oktobrī Latvija eksportēja preces 1,21 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,35 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada oktobri ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 43,8 % līdz 47,3 %.

Šī gada desmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 23,68 miljardus eiro – par 77,7 miljoniem eiro jeb 0,3 % mazāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 10,62 miljardus eiro (palielinājums par 62,5 milj. eiro jeb 0,6 %), bet importa – 13,06 miljardus eiro (samazinājums par 140,2 milj. eiro jeb 1,1 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2018. gada oktobri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 0,9 % un importa par 12,8 % mazāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 1 %, bet importa vērtība samazinājās par 4,4 %.

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri:
-        augu valsts produktu eksports lielāks par 50,9 milj. eiro jeb 69,4 %,
-        pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 15,8 milj. eiro jeb 13,7 %,
-        tekstila un tekstilizstrādājumu eksports lielāks par 9,9 milj. eiro jeb 31,5 %,
-        koka un tā izstrādājumu eksports mazāks par 25,8 milj. eiro jeb 12,4 %,
-        minerālproduktu eksports mazāks par 21,6 milj. eiro jeb 30,2 %,
-        parasto metālu un to izstrādājumu eksports mazāks par 18,7 milj. eiro jeb 17,7 %.

Svarīgākās izmaiņas importā 2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri:
-        pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 15,4 milj. eiro jeb 12,9 %,
-        satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports mazāks par 91,4 milj. eiro jeb 45 %,
-        minerālproduktu imports mazāks par 57,1 milj. eiro jeb 30,6 %,
-        mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports mazāks par 44 milj. eiro jeb 13,3 %,
-        parasto metālu un to izstrādājumu imports mazāks par 20,3 milj. eiro jeb 15,6 %.

Oktobrī svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (16,4 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,2 %), Vācija (6,7 %) un Zviedrija (5,9 %). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (19,5 % no importa kopapjoma), Vācija (10,9 %), Polija (9,6 %) un Igaunija (8,2 %). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā oktobrī veidoja 11,2 %, bet importā – 6,8 %.

2019. gada oktobrī Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2018. gada oktobri kopējā eksporta vērtībā samazinājās par 1,3 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā palielinājās par 8,3 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā palielinājās par 1,9 procentpunktiem un samazinājās par 2,6 procentpunktiem importā.

2019. gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar  132 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 43 valstīm.

Graudaugu produktu eksporta kāpumu 2019. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2018. gada oktobri ietekmēja kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums par 16,4 milj. eiro jeb 51,7 %. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksporta samazinājumu visvairāk ietekmēja elektroenerģijas eksporta kritums par 6,6 milj. eiro jeb 44,4 %.

Alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu importa kāpumu 2019. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2018. gada oktobri ietekmēja dzirkstošo vīnu importa pieaugums par 2,6 milj. eiro jeb 49,3 %. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī importa kritums par 26,2 milj. eiro jeb 50,4 %.

Plašāka informācija par Latvijas ārējo tirdzniecību mēnešu un ceturkšņu griezumā sadalījumā pa valstu grupām un preču nodaļām pieejama Centrālās statistikas pārvaldes datubāzē sadaļā “Ārējā tirdzniecība”. 

CENTRĀLĀ STATISTIKAS PĀRVALDE
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli