Latvijas, EEZ un Norvēģijas valstu starpā divpusējā sadarbība un uzticība vainagojas stratēģiskās investīcijās


public. foto
Trešdien, 4. decembrī, Finanšu ministrijā (FM) ikgadējā Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu gada sanāksmē FM pārstāvji ar Latvijas Ārlietu ministrijas, Norvēģijas Ārlietu ministrijas, Norvēģijas vēstniecības Latvijā, un Finanšu instrumenta biroja pārstāvjiem apsprieda aktuālo EEZ un Norvēģijas atbalsta programmu īstenošanas gaitu un aktualitātes.

“Šis ir bijis aktīvs gads Latvijas atbildīgo ministriju un citu ieinteresēto pušu pārstāvjiem, kuri sadarbībā ar donoru partneriem strādājuši pie kvalitatīva programmu satura sagatavošanas, divpusējo kontaktu dibināšanas un attīstīšanas, kā arī  pirmo investīciju projektu ar donorvalstu līdzfinansējumu uzsākšanas Latvijā. Var droši teikt, ka 2019. gadā ir iedēstīti pirmie stādi, iesētas īpaši piemeklētas raženas sēklas pērn rūpīgi  sagatavotā augsnē, lai turpmākos gadus baudītu ražas auglību – tas ir Latvijā plānots īstenot kopēju interešu stratēģiski svarīgas investīciju programmas un divpusējās sadarbības iniciatīvas  Latvijai nozīmīgās nozarēs. Šis ir izcilas sadarbības starp Latvijas, Norvēģija, Islandes un Lihtenšteinas valstīm turpinājums  donorvalstu atbalsta mērķtiecīgā izmantošanā jau vairāku gadu garumā,” atzīmē Valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards. Norvēģijas vēstnieks Latvijā Kristians Ēdegors (Kristian Ødegaard) un Norvēģijas Ārlietu ministrijas pārstāvji tikšanās laikā atzinīgi vērtēja Latvijas sasniegto sadarbības ietvaros, kā arī pauda pārliecību, ka Latvija ir uzticams partneris, ņemot vērā līdzšinējos veiksmes stāstus un veiksmīgo programmu ieviešanu.

Šobrīd jau uzsākta piecu programmu īstenošana - “Korekcijas dienesti”, “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide”, “Pētniecība un izglītība” un “Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana”, “Pētniecība un izglītība”. Vēl divu programmu - “Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi” un “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” tiks uzsāktas 2020. gadā.

Programmas tiks ieviestas līdz 2024. gadam. Pateicoties piešķirtajam atbalstam Latvijā, plānots radīt modernu infrastruktūru un saturu Latvijas korekcijas dienestu apmācībai, uzlabot vēsturiski piesārņoto teritoriju vides kvalitāti, palielināt efektivitāti ekonomisko noziegumu apkarošanā un novēršanā, veicināt ilgtspējīgas partnerības veidošanu pētniecībā starp Baltijas valstīm un donorvalstīm, ieviest uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus visos Latvijas reģionos ar fokusu uz Latgales reģionu un palielināt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju zaļās rūpniecības inovāciju, informācijas komunikāciju un labklājības tehnoloģiju jomās.

Šī gada laikā ir bijusi aktīva interese par Divpusējās sadarbības fonda (DSF) finansējumu, līdz šim DSF Komitejā ir apstiprinātas iniciatīvas par 0.5 miljoniem eiro, atstājot vēl pieejamus 0.8 miljonus eiro līdz 2025.gadam. Apstiprināto iniciatīvu mērķis ir stiprināt Latvijas un Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas divpusējās attiecības tādās jomās kā drošība, pētniecība, kultūras mantojuma saglabāšana, mediju stiprināšana, sadarbība starp vietējām pašvaldībām.

Jaunajā periodā Latvijai sešās programmās ir pieejams donorvalstu grants 85,4 miljoni eiro, kā arī 9 miljoni eiro divās donoru administrētajās programmās - “Pilsoniska sabiedrība” un “Sociālais dialogs-pienācīgs darbs”. Vairāk informācijas par EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu atbalstu jaunajā 2014. – 2021.gada periodā skatīt: https://eeagrants.org/

 

Foto

FINANŠU MINISTRIJA
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbums