FM: Latvijas ekonomiskā izaugsme turpinās

Latvijas ekonomiskā izaugsme šā gada trešajā ceturksnī pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem sasniegusi 2,9%, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā uzrādīja pirms mēneša publiskotais iekšzemes kopprodukta (IKP) ātrais novērtējums, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Līdz ar to šā gada trīs ceturkšņos kopumā Latvijas ekonomiskā izaugsme ir sasniegusi 2,5%.

Tāpat kā iepriekšējā ceturksnī, būtisku devumu IKP pieaugumā šā gada trešajā ceturksnī nodrošināja privātā patēriņa kāpums, kas salīdzinājumā ar pērnā gada trešo ceturksni palielinājās par 4,9%. Privātā patēriņa kāpumu veicina augošais iekšzemes pieprasījums, ko attiecīgi stimulē krītošais bezdarbs, trešajā ceturksnī sasniedzot 6% līmeni, kas ir zemākais rādītājs kopš pirmskrīzes perioda. Pozitīvi privātā patēriņa pieaugumu ietekmēja arī joprojām straujais iedzīvotāju ienākumu pieaugums. Sabiedriskais patēriņš trešajā ceturksnī gada griezumā palielinājies lēnāk - par 3,2%.

Neskatoties uz ārējā pieprasījuma vājināšanos, vispārējo globālās ekonomikas izaugsmes sabremzēšanos un augsto pasaules ekonomiskās politikas nenoteiktību, eksporta devums Latvijas ekonomikas pieaugumā 2019.gada trešajā ceturksnī bijis pat nedaudz augstāks nekā privātā patēriņa devums. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada trešo ceturksni preču un pakalpojumu eksports šogad pieaudzis par 5,6%, kas ir spēcīgākais eksporta kāpums kopš pērnā gada otrā ceturkšņa un pārsniedz arī pērnā gada kopējo eksporta kāpumu, kad tas veidoja 4,0%. Savukārt preču un pakalpojumu imports šā gada trešajā ceturksnī palielinājās vien par 1,0%, kas ir vājākais importa kāpums kopš 2016.gada trešā ceturkšņa. Tādējādi arī neto eksporta pozitīvais devums Latvijas ekonomiskas izaugsmē šā gada trešajā ceturksnī bija nozīmīgs.

Savukārt investīciju pieaugums šogad ir atkāpies no iepriekšējo divu gadu straujajiem izaugsmes tempiem, kas ir saistīts ar ES fondu finansējuma ieplūdes grafiku, kā rezultātā ES fondu investīciju apjoms ir stabilizējies nedaudz virs pērnā gada līmeņa. Tādējādi ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā 2019.gada trešajā ceturksnī bija par 4,8% augstāki nekā pirms gada.

Starp tautsaimniecības nozarēm pievienotās vērtības kāpums šā gada trešajā ceturksnī tika reģistrēts gandrīz visos sektoros, īpaši labus rezultātus uzrādīja ar iekšzemes pieprasījumu saistītās pakalpojumu nozares. Piemēram, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu radītā pievienotā vērtība gada griezumā palielinājās par 6,0%, mākslas, izklaides un atpūtas pakalpojumi auguši par 8,1%, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi – par 9,4%. Savukārt spēcīgāko devumu IKP pievienotās vērtības pieaugumā šā gada trešajā ceturksnī nodrošināja viena no lielākajā Latvijas tautsaimniecības nozarēm - tirdzniecība, tās kāpumam gada izteiksmē sasniedzot 5,3%. Tirdzniecības nozares izaugsmi noteica vairumtirdzniecības apjomu kāpums, kamēr pārdošanas apjomu pieauguma tempi mazumtirdzniecībā šogad ir samērā vāji.

No citām nozarēm spēcīgu izaugsmi trešajā ceturksnī uzrādīja lauksaimniecība – tās pievienotā vērtība trešajā ceturksnī augusi par 13,4%, pateicoties augstajiem graudaugu ražas apjomiem šogad. Būvniecības izaugsme sasniegusi 5,9%, kas ir vērtējams kā labs rezultāts, ņemot vērā iepriekšējos gados sasniegto augsto sektora izlaides līmeni. Straujāku pieaugumu uzrādīja ēku būvniecība, kamēr inženierbūvniecības mēreno kāpumu noteica ES fondu finansējuma ieplūdes stabilizēšanās. Pievienotās vērtības kāpums par 4,1% tika reģistrēts apstrādes rūpniecībā, kur kritumu kokrūpniecībā vairāk kā kompensēja apjomu kāpums gatavo metālizstrādājumu, datoru, elektronisko un optisko iekārtu, kā arī elektrisko iekārtu ražošanā.

Savukārt spēcīgs pievienotās vērtības kritums otro ceturksni pēc kārtas tika fiksēts finanšu sektorā, šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada trešo ceturksni finanšu un apdrošināšanas darbībām sarūkot par 14,3%. Nozares kritums ir saistīts ar nerezidentus apkalpojošā biznesa sašaurināšanos Latvijā. Transporta un uzglabāšanas nozares kritums trešajā ceturksnī kļuva straujāks nekā iepriekšējā ceturksnī – sektora kritums trešajā ceturksnī veidoja 4,6%, ko noteica kravu pārvadājumu apjomu kritums gan ostās, gan dzelzceļā. Jāatzīmē, ka arī oktobrī kravu pārvadājumi saruka, lai gan samazinājuma temps bija kļuvis lēnāks, savukārt pasažieru skaits lidostā Rīga turpināja pieaugt. Nelielu kritumu, par 0,3%, trešajā ceturksnī uzrādīja arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare.

Eiropas Komisijas apkopotie Eiropas Savienības (ES) uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji šā gada novembrī kopumā uzrādījuši nelielus uzlabojumus, kas ir arī signāls augstākai ekonomiskajai aktivitātei gan Latvijā, gan ES kopumā. Ekonomiskās konfidences indekss ESI Latvijā vairākus mēnešus ir bijis lejupslīdošs, lai gan tas joprojām atrodas virs ilgtermiņa vidējā līmeņa. Tas liecina, ka arī gada pēdējā ceturksnī ir sagaidāma Latvijas ekonomikas izaugsme, ko galvenokārt nodrošinās privātā patēriņa pieaugums, taču arī eksports šogad ir pierādījis savu noturību pret ārējās vides izaicinājumiem.