Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2020. gadam iesniedz EK

Piektdien, 11. oktobrī, Ministru kabineta sēdē valdība apstiprināja Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2020. gadam, un saskaņā ar Eiropas Savienības noteikumiem plāns ir nosūtīts saskaņošanai Eiropas Komisijai (EK) un Eirogrupai. Plāns ietver valdības pieņemtos lēmumus par 2020. gada budžeta ieņēmumu un izdevumu izmaiņām, attiecīgi paredzot vispārējās valdības budžeta ieņēmumu prognozi 36,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izdevumu prognozi 36,6% apmērā no IKP, deficītu 0,3% apmērā no IKP un valsts parādu 37,0% apmērā no IKP.

Latvijas IKP pieauguma prognoze 2019. gadam ir 3,2% apmērā, bet 2020. gadā 2,8%. IKP pieauguma tempu samazināšanos līdz 2,8% nākamajā gadā ietekmē galvenokārt lēnākie investīciju pieauguma tempi, kā arī pieaugusī nenoteiktība un riski ārējā vidē. Gada vidējā inflācija 2019. gadā prognozēta 2,8% un 2020. gadā 2,5% līmenī. Straujais algu pieaugums, kas pagājušajā gadā sasniedza 8,4%, saglabājās arī 2019. gada pirmajā pusē, attiecīgi mēneša vidējās bruto darba samaksas pieauguma prognoze 2019. gadam ir paaugstināta līdz 7,5%, bet 2020. gadam līdz 6,0%. Saglabājoties stabilai ekonomikas izaugsmei, sagaidāms, ka 2019. gadā bezdarba līmenis pazemināsies līdz 7,0%, bet nākamajā gadā noslīdēs līdz 6,6%.

Budžeta deficīts 2019. gadā prognozēts 0,5% no IKP, kas atbilst likumā par valsts budžetu 2019. gadam plānotajam budžeta deficīta līmenim. Kā jau minēts, 2020. gadā budžeta deficīts tiek prognozēts 0,3% apmērā no IKP, kas ir atbilstoši fiskālās disciplīnas noteikumiem.

Vispārējās valdības budžeta plāns paredz, ka izdevumi veselības nozares finansējuma attīstībai 2020. gadā palielināsies līdz 4,1% no IKP, izdevumi izglītības nozarei būs 5,2% no IKP. Tāpat kā iepriekš, valsts budžeta izdevumu prognozē 2020. gadam un turpmākajiem gadiem ir ņemts vērā, ka izdevumi aizsardzībai tiek nodrošināti 2% no IKP apmērā. Jāatzīmē, ka papildu resursi prioritāšu finansēšanai tika nodrošināti, arī īstenojot valsts budžeta bāzes izdevumu pārskatīšanu, kas ļāva nodrošināt papildu līdzekļus gan pašu nozaru prioritāšu finansēšanai, gan arī kopējo valdības prioritāšu finansēšanai.

Atbilstoši ES fiskālās politikas regulējumam, Latvijai kā eirozonas dalībvalstij katru gadu līdz 15. oktobrim ir jāsagatavo un jāiesniedz EK un Eirogrupai budžeta plāna projekts, kurā tiek norādītas galvenās nākamā gada budžeta rādītāju prognozes. Vispārējās valdības budžeta plāns ir veids, kādā tiek īstenota ES ciešāka iesaiste dalībvalstu nacionālo budžetu sagatavošanā. Tā mērķis ir iesniegt EK informāciju, kas ļautu tai novērtēt plānotā valsts budžeta atbilstību ES tiesību normām fiskālās disciplīnas jomā.

Ja EK konstatē, ka budžeta plāns būtiski pārkāpj ES fiskālās disciplīnas noteikumus, tā var noraidīt budžeta plānu un  pieprasīt dalībvalstij veikt izmaiņas un iesniegt to atkārtoti. Tāpat EK savā atzinumā var sniegt rekomendācijas plāna uzlabošanai. Procedūra paredz, ka nacionālie parlamenti ņem vērā EK atzinumu, pieņemot galīgajā lasījumā valsts budžetu.

Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2020. gadam pēc būtības ietver to pašu informāciju, kas ir pamatā likumprojektam par valsts budžetu 2020. gadam un likumprojektam par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam. Vienīgi informācijas atspoguļošanas formāts ir saskaņā ar EK specifiski noteiktām sagatavošanas vadlīnijām.