Energoresursu patēriņš pieaudzis gan ražošanas, gan patēriņa sektorā

Kopējais energoresursu patēriņš1 2018. gadā bija 202,3 petadžouli (PJ), kas ir par 5,9 % vairāk nekā 2017. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati. Piecu gadu laikā no 2014. gada līdz 2018. gadam kopējais energoresursu patēriņš pieauga par 8,6 %, bet atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvars tajā palika gandrīz nemainīgs.

HES un vēja elektrostacijās pērn saražots par 43,6 % mazāk elektroenerģijas

AER kopējais patēriņš 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pieauga par 5,7 %, bet saražotie AER palielinājās par 10,0 %. Ievērojami pieauga saražotā kurināmā koksne (par 20,0 % jeb 17,0 PJ), savukārt primārās elektroenerģijas ražošana2 samazinājās par 43,6 % jeb par 7,1 PJ - hidroelektrostacijās (HES) par 44,5 %, un vēja elektrostacijās (VES) par 18,6 %. Kopā HES un VES saražoja 2 554 GWh, attiecīgi 2432 GWh un 122 GWh.

Elektroenerģijas ražošanas samazinājumu pērn visvairāk ietekmēja zemā izstrāde HES, kas skaidrojama ar netipiski sausu un garu vasaras periodu ar zemiem ūdenstilpju līmeņiem un zemu ūdens pieteci Daugavā.

Palielinās AER īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā

Pēdējos gados novērotas energoresursu kopējā patēriņa struktūras izmaiņas – samazinoties dabasgāzes patēriņa īpatsvaram, palielinās AER īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā. Desmit gadu laikā no 2009. gada līdz 2018. gadam dabasgāzes patēriņa īpatsvars samazinājās par 4,6 procentpunktiem un 2018. gadā bija 24,8 %, bet AER īpatsvars sasniedza 33,4 %. Vienlaicīgi kurināmās koksnes patēriņa īpatsvars palielinājās par 2,9 procentpunktiem un 2018. gadā bija 30,7 %. 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu saražotās kurināmās šķeldas un malkas daudzums pieauga attiecīgi par 10,8 % un 22,1 %, un saražoto koksnes granulu daudzums pieauga par 18,4 %. Pērn eksportēja 30,9 PJ koksnes granulu, kas ir par 9,9 % vairāk nekā 2017. gadā.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, Latvija tuvojas AER izmantošanas veicināšanas vispārējam mērķim – sasniegt no AER saražotās enerģijas īpatsvaru 40 % apmērā bruto enerģijas galapatēriņā līdz 2020. gadam. Latvijā ir trešais augstākais AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā Eiropas Savienībā (ES), 2017. gadā tas bija 39,0 % (ES – vidēji 17,5 %). ES dalībvalstīm jānodrošina, ka līdz 2020. gadam 10 % no transportā patērētās enerģijas ir atjaunīgā. 2017. gadā Latvijā AER īpatsvars transportā bija 2,5 %, ES – vidēji 7,6 %.

Pērn tik saražots par 9,6 % vairāk enerģijas

Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai (pārveidošanas sektorā3) 2018. gadā patērēja 58,1 PJ energoresursu un saražoja 44,7 PJ enerģijas (no tās 29,7 PJ siltumenerģijas un 15,0 PJ elektroenerģijas), kas ir par 9,6 % vairāk salīdzinājumā ar 2017. gadu. Karstais un sausais laiks Latvijā liedza HES saražot nepieciešamo elektroenerģijas apjomu, kas sekmēja dabasgāzes patēriņa pieaugumu pārveidošanas sektorā, kā rezultātā ir pieaudzis arī dabasgāzes īpatsvars sektorā par 5,2 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2017. gadu. Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai Latvijā pārsvarā izmanto fosilo energoresursu – dabasgāzi, kuras īpatsvars pārveidošanas sektorā pakāpeniski samazinās: 2010. gadā – 81 %, 2017. gadā – 53,7 %, 2018. gadā – 59,0 %. Piecu gadu laikā pārveidošanas sektorā patērēto AER īpatsvars pieaudzis par 5,4 procentpunktiem un 2017. gadā sasniedza 40,5 %. Tas ir svarīgs rādītājs, ņemot vērā, ka AER, kurus izmanto pārveidošanas sektorā, ir vietējie energoresursi: kurināmā koksne, biogāze un cita biomasa.

Energoresursu galapatēriņš 2018. gadā bija 179,1 PJ, kas ir par 4,3 % vairāk nekā 2017. gadā. Desmit gadu laikā nav novērotas būtiskas izmaiņas energoresursu galapatēriņā. Lielākais energoresursu patērētājs pērn bija transports, kas patērēja 30,1 %, tad mājsaimniecības (28,8 %) un rūpniecība (22,9 %). Salīdzinot ar 2017. gadu, pērn energoresursu galapatēriņa pieaugums ir vērojams transportā (+3,7 %), rūpniecībā (+14,4 %) un mājsaimniecībās (+3,1 %), savukārt energoresursu patēriņa samazinājums novērots lauksaimniecībā un mežsaimniecībā (-3,8 %) un pārējiem patērētājiem (-3,4 %).

Trešdaļu no energoresursiem patērē transportā

Piecu gadu laikā energoresursu patēriņš transportā ir pieaudzis par 16,4 %, 2018. gadā sasniedzot 53,9 PJ. Tas veido aptuveni trešo daļu no Latvijas energoresursu patēriņa, un gandrīz pilnībā balstās uz naftas produktu importu, jo elektroenerģijas un biodegvielas īpatsvars transportā ir salīdzinoši niecīgs. Dīzeļdegviela ir galvenais transportā izmantotais energoresurss, un tās īpatsvars 2018. gadā bija 64,3 %. Pēdējos gados transportā novērots sašķidrinātas naftas gāzes patēriņa īpatsvara pieaugums. 2010. gadā tās patēriņš bija 1 PJ, bet 2018. gadā – 2,3 PJ jeb 2,3 reizes vairāk. Savukārt, salīdzinot ar 2017. gadu, sašķidrinātas naftas gāzes patēriņš ir samazinājies par 5,2 %. Auto benzīna patēriņš transportā piecu gadu laikā samazinājies par 10,6 %, 2018. gadā sasniedzot 7,7 PJ, kas ir par 4,1 % mazāk nekā 2017. gadā.

Rūpniecībā lielākais energoresursu patēriņš koksnes, koka un korķu izstrādājumu ražošanas nozarē

Energoresursu patēriņš rūpniecībā pēdējo piecu gadu laikā ir pieaudzis par 12,8 % un 2018. gadā sasniedza 41,1 PJ. Lielākais energoresursu patēriņš 2018. gadā bija koksnes, koka un korķu izstrādājumu ražošanas nozarē – 20,7 PJ jeb 50,4 % no energoresursu galapatēriņa rūpniecībā. Salīdzinot ar 2017. gadu, šajā nozarē enerģijas patēriņš pieaudzis par 5,5 %, ko sekmēja koksnes granulu patēriņa pieaugums. Pērn metālu ražošanas nozarē bija vislielākais energoresursu patēriņa samazinājums (-7,9 %), salīdzinot ar 2017. gadu.

Mājsaimniecībās ievērojami pieaudzis dabasgāzes patēriņš

Energoresursu patēriņš mājsaimniecībās 2018. gadā bija 51,7 PJ, kas ir par 3,1 % vairāk nekā 2017. gadā. Mājsaimniecībās energoresursu patēriņa struktūra pēdējos gados būtiski nemainās – pārsvarā ir izmantota kurināmā koksne. Salīdzinājumā ar 2017. gadu ievērojami pieauga dabasgāzes patēriņš mājsaimniecībās (+9,3 %) un samazinājās ogļu patēriņš (-32,7 %).

Metodoloģiskie skaidrojumi

1Kopējais energoresursu patēriņš ietver energoresursu patēriņu siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā (pārveidošanas sektors), un galapatēriņu, kas ietver visas tautsaimniecības nozares, kā arī mājsaimniecības.

2Primārā elektroenerģijas ražošana ietver elektroenerģijas ražošanu hidroelektrostacijās, vēja elektrostacijās, saules elektrostacijās un saules mikroģeneratoros.

3Pārveidošanas sektors ietver patērēto energoresursu apjomu elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai un pārdošanai. 

CSP
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli