Latvijas Stabilitātes programmā paredzētā budžeta politika pamatā atbilst EK publicētajām rekomendācijām

Trešdien, 5. jūnijā, Eiropas Komisija (EK) ir publicējusi valstu specifiskās rekomendācijas, kas adresētas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Attiecībā uz fiskālo rekomendāciju EK ir norādījusi, ka Latvijai 2020. gadā budžeta politiku ir nepieciešams īstenot tā, lai izdevumu pieaugums nemainīgas nodokļu politikas gadījumā nepārsniegtu 3,5%. Tādējādi strukturālais deficīts 2020. gadā būtu par 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) mazāks nekā 2019. gadā.

Saskaņā ar EK prognozēm strukturālais deficīts gan 2019. gadā būs tuvu pieļaujamai vērtībai, kas ir 1,5% no IKP, bet 2020. gadā strukturālais deficīts būs tuvu tā gada pieļaujamajai vērtībai, kas ir 1% no IKP. Saskaņā ar EK prognozēm tomēr abos gados šīs pieļaujamās vērtības tiek nedaudz pārsniegtas, liekot izdarīt secinājumu, ka Latvijas stabilitātes programma 2019.-2022. gadam pamatā atbilst ES noteikumiem. Līdz ar to EK rekomendācijā noteiktais strukturālā deficīta samazinājums par 0,5% no IKP atbilst tam, kas ir plānots Latvijas stabilitātes programmā.

Jāatzīmē, ka atšķirības 2019. gada un 2020. gada pieļaujamā strukturālā deficīta līmenī ir saistītas ar deficīta atkāpi 0,5% no IKP 2019. gadā saistībā ar veselības aprūpes reformas ieviešanu. Šī atkāpe tika piešķirta uz trim gadiem, un tā beidzas šogad.   

Finanšu ministrija (FM) piekrīt EK vērtējumam par Latvijas Stabilitātes programmu un plāno sagatavot 2020. gada valsts budžetu tā, lai nodrošinātu Stabilitātes un izaugsmes pakta strukturālās bilances nosacījuma izpildi.

Tāpat EK ir norādījusi, ka nodokļu politikas ietvaros ir nepieciešams turpināt samazināt nodokļu slogu zema atalgojuma saņēmējiem, pārvirzot to uz citiem avotiem, it sevišķi kapitālu un nekustamo īpašumu, kā arī uzlabojot iekasējamību. EK norāda, ka nodokļu ieņēmumi pret IKP Latvijā ir zemi, salīdzinot ar ES vidējo radītāju, kas attiecīgi ierobežo iespējas nodrošināt publiskos pakalpojumus, it sevišķi veselības nozarē. EK ieskatā nodokļu slogs zemo algu saņēmējiem joprojām ir relatīvi augsts, lai gan tas ir mazinājies. Kā norādīts dažādu avotu novērtējumā, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir mazinājies, tomēr nedeklarētās saimnieciskās darbības īpatsvars joprojām ir augstākais starp Baltijas valstīm.

FM atzīst, ka Latvijai nepieciešams turpināt darbaspēka nodokļu samazināšanu zema atalgojuma saņēmējiem, kā arī to, ka pastāv potenciāls palielināt nodokļu ieņēmumus, turpinot darbu pie ēnu ekonomikas samazināšanas un izvērtējot esošo nodokļu bāzi. Tādējādi tiktu nodrošināti papildu resursi kvalitatīvākai publisko pakalpojumu sniegšanai. 

Papildus tam šogad EK rekomendācijās Latvijai ir ietvērusi nepieciešamību nodrošināt efektīvu uzraudzību un ietvara ieviešanu cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. EK norāda, ka, lai gan nerezidentu noguldījumi, kas ir galvenais naudas atmazgāšanas riska avots Latvijā, kopš 2018. gada maija ir ievērojami samazinājušies, joprojām ir saglabājušies izaicinājumi cīņai ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. EK ieskatā Latvijai ir efektīvi jāievieš izstrādātā rīcības plāna pasākumi, lai uzlabotu cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu. Tāpat EK ieskatā ir jāpalielina arī tiesībsargājošo iestāžu un tiesu iestāžu kapacitāte.

FM piekrīt EK redzējumam, un strādā, lai efektīvi ieviestu rīcības plāna pasākumus cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

 

FINANŠU MINISTRIJA
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana