Nemiro: Sperti pirmie soļi elektroenerģijas tirgus reformā patērētāju izmaksu samazināšanai

Piektdien, 2019. gada 31. maijā, Saeimas Tautsaimniecības komisijā tika iesniegti priekšlikumi 30 grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL) ar stratēģiskiem rīcības virzieniem elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) problemātikas risināšanai un elektroenerģijas rēķinu samazināšanai.

“Esam identificējuši, ka uzņēmēji un mājsaimniecības Latvijā maksā lielākos elektroenerģijas rēķinus Baltijas valstu vidū, un tas nav taisnīgi. Lai stiprinātu uzņēmējdarbību un rūpniecību, un atslogotu mājsaimniecību tēriņus, esam nonākuši pie elektroenerģijas tarifu samazināšanas koncepta un spēruši pirmos soļus efektīvas un stingras reformas realizēšanā, tiecoties gan uz konkurētspēju veicinošu, gan ilgtspējīgu elektroenerģijas tirgu. Ir pienācis laiks paskatīties no putna lidojuma un kompleksām problēmām piemērot kompleksus risinājumus,” pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

31. maijā iesniegtie grozījumi ETL tika izstrādāti atbilstoši pieciem noteiktiem rīcības virzieniem elektroenerģijas tirgus reformai:

  1. elektroenerģijas gala patērētāju izmaksu samazināšana;
  2. efektīva valsts atbalsta sistēmas kontrole;
  3. stingrākas prasības atbalsta saņēmējiem;
  4. atbalsta apmēra ierobežošana;
  5. veicinoši apstākļi elektrostaciju darbam ārpus valsts atbalsta sistēmas.

Minot konkrēti, 30 Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi sevī ietver:

  • neto uzskaites sistēmas pilnveidi, privātpersonām atceļot OIK mainīgās daļas maksājumus par pašu saražotu un tīklā nodotu elektroenerģiju, motivējot Latvijas iedzīvotājus iesaistīties atjaunojamās enerģijas ražošanā (darbs pie fiksētās OIK daļas atcelšanas turpināsies);
  • stingras administratīvās atbildības ieviešanu par OI saņēmēju pārkāpumiem ar konkrētiem nosacījumiem un soda apmēriem (papildu pašreizējai brīdinājumu sistēmai);
  • pienākumu nevis patērētājiem, bet OI saņēmējiem maksāt administrēšanas nodevu, lai nodrošinātu pietiekamus resursus efektīvai staciju kontrolei;
  • vienota tehnoloģiskā cikla principa definējumu, kas jāievēro, nodrošinot elektroenerģijas pašpatēriņu un lietderīgu siltumenerģijas izlietojumu, kā arī lai novērstu situācijas, kur par vienu elektrostaciju valsts atbalsts tiek maksāts kā par vairākām atsevišķām;
  • atbalsta saņemšanas perioda saīsināšanu uz 20 gadiem stacijām, kam kopējais atbalsta periods, summējot ar vēsturisko atbalstu, pārsniedz 20 gadus;
  • vēsturiski saņemtā atbalsta ārpus OI sistēmas iekļaušanu kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķinā;
  • pārkāpumu un kontroles mehānisma principu noteikšanu likuma līmenī;
  • iespēju aizsargātajiem lietotājiem (piemēram, daudzbērnu ģimenēm, pensionāriem) saņemt atbalstu no jebkura elektroenerģijas tirgotāja, nodrošinot sociālā rīka plašāku pieejamību un stiprinot patērētāju tiesības (iepriekš aizsargātā pakalpojuma sniedzējs bija viens, konkursā izvēlētais tirgotājs) u.c.

Papildus ETL grozījumiem ieplānotas arī iniciatīvas, kas saistās ar enerģētikas politikas īstenošanas, tostarp OI uzraudzības, funkciju nodošanu Būvniecības valsts kontroles birojam, OIK likmes mazināšanu, izmantojot valsts gūtos PVN ieņēmumus par OIK daļu elektrības rēķinos, kā arī pēc vairākām darba grupām šobrīd Ekonomikas ministrija gaida aprēķinus fiskālajai ietekmei uz valsts budžetu no AS “Augstspriegumu tīkls”, AS “Latvenergo” un AS “Sadales tīkls” par sadales un pārvades tarifu mazināšanu.

Izstrādes procesā šobrīd ir arī grozījumi MK noteikumos Nr.221 un Nr.262 attiecībā uz atbalsta kontroli, kā arī drīzumā tiks uzsākts darbs pie grozījumiem citos normatīvajos aktos, kas saistās ar veicinošu apstākļu nodrošināšanu darbam ārpus atbalsts sistēmas (MK noteikumi Nr.240, Dabas resursu nodokļa likums u.c.).

 

Ekonomikas ministrija
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  Kafijas automātu remonts  granulu katli