Latvijas ekonomikas izaugsmi sekmē privātais patēriņš, investīcijas un eksports

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem šogad 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 3%. Tas ir nedaudz straujāks kāpums, salīdzinot ar IKP ātro novērtējumu, kas tika publicēts pirms mēneša.

Nozīmīgākais ieguldījums izaugsmē šogad 1. ceturksnī bija privātajam patēriņam, investīcijām un, neraugoties uz nelabvēlīgākiem nosacījumiem ārējos tirgos, arī eksportam. Augot nodarbinātībai un palielinoties darba samaksai, privātais patēriņš gada griezumā pieauga par 3%. Savukārt investīcijas šogad 1. ceturksnī bija par 8% lielākas nekā pirms gada. Pozitīvi vērtējams, ka straujāk ir auguši ieguldījumi mašīnās un iekārtās (par 9,3%) un investīcijas intelektuālā īpašuma produktos (par 8,9%).

Preču un pakalpojumu eksports faktiskajās cenās  1. ceturksnī sasniedza 4,2 miljardus EUR. Eksporta apjomi, izslēdzot cenu svārstības, 1. ceturksnī palielinājās par 3,6%, ko pamatā veicināja preču eksporta apjomu kāpums par 4,5 procentiem.

Nozaru griezumā gada sākumā būtiski IKP pieaugumu ietekmēja ražošanas apjomu samazināšanās enerģētikas nozarē. Salīdzinoši siltākie laikapstākļi ietekmēja siltumenerģijas ražošanas apjomus. Savukārt, zemais pieteces līmenis upēs ietekmēja hidroelektrostaciju izstrādes apjomus, kas šogad bija zemākie pēdējo divu gadu laikā.

Līdzīgi kā iepriekš, arī gada sākumā nozīmīgs devums IKP pieaugumā bija būvniecības nozarei (kāpums par 7,4%). Taču šeit pieauguma tempi bija krietni lēnāki nekā 2018. gadā. To ietekmē gan lielo privāto būvniecības projektu pabeigšana (piemēram, atsevišķi lieli projekti tirdzniecības nozarē), gan ES fondu investīcijas, kas ir sasniegušas maksimumu un vairs nepieaugs. Jāatzīmē, ka arī tādās nozarēs kā informācijas un komunikācijas pakalpojumi (+7,6%), apstrādes rūpniecība (+5%), tirdzniecība (+5,6%), transports un uzglabāšana (+4%) šis gads ir iesācies veiksmīgi. Savukārt straujākais kāpums 1. ceturksnī no tautsaimniecības pamatnozarēm bija vērojas veselības un sociālajā aprūpē (par 9,4%), ko ietekmēja būtiskais finansējuma palielinājums nozarei.

Prognozējams, ka šogad kopumā, līdzīgi kā iepriekšējos divos gados, mājsaimniecību patēriņš un investīcijas nodrošinās lielāko devumu kopējā ekonomikas izaugsmē. Savukārt eksporta pieauguma tempi turpmākajos ceturkšņos varētu būt nedaudz mērenāki, ko ietekmēs aizvien pieaugošā nenoteiktībā ārējā vidē – “tirdzniecības karu” ietekme uz globālo ekonomiku, neskaidrība par Lielbritānijas un ES vienošanās iznākumu, lēnāka izaugsme ES valstīs u.c. Vērtējot šā gada 1. ceturkšņa rādītājus, kā arī analizējot situāciju ārējos tirgos, Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2019. gadā kopumā IKP pieauguma tempi varētu pārsniegt 3 procentus.

 

Ekonomikas ministrija
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli