Swedbank ekonomiste: Straujš mazumtirdzniecības kāpums aprīlī – vai jāpateicas Akropoles atvēršanai?

Mazumtirdzniecības uzņēmumu pārdošanas apjomi (apgrozījums, izslēdzot cenu pieauguma efektu) aprīlī pieauga par 7%, salīdzinot ar pērno aprīlī. Tas ir straujākais izaugsmes temps pēdējā gandrīz pusotra gada laikā. Mazumtirdzniecības izaugsme pārtikas veikalos diezgan būtiski paātrinājusies un augusi par 6.7%, kamēr nepārtikas veikalos izaugsmes temps saglabājies līdzīgs kā iepriekš – proti, 8.1%.

Spilgtākais notikums šī gada aprīlī mazumtirdzniecībā neapšaubāmi bijis “Senās Grieķijas pilsētiņas” – Akropoles – atvēršana. Pēc tirdzniecības centra pārstāvju sniegtās informācijas atklāšanas četrās dienās centru apmeklējuši 150 tūkstoši cilvēku, kas ir aptuveni 8% no Latvijas iedzīvotājiem un 15% no Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem. Iespējams, centra atvēršanās pamudinājusi cilvēkus iegriezties centra pārtikas veikalā. Taču savu lomu, visticamāk, spēlējis arī saulainais aprīlis, kas varētu būt ļāvis laicīgi atklāt piknika sezonu, kā arī bāzes efekts no vājāka pērnā gada aprīļa. Līdz ar to kopējais izaugsmes temps, izslēdzot šo faktoru, visticamāk, ir mazāks.

Bez fiziskās iepirkšanās šogad diezgan strauji aug arī mazumtirdzniecība pa pastu un internetā. 2019. gada pirmajos četros mēnešos apjomi gada laikā auguši par 17.9% iepretim kopējai mazumtirdzniecības izaugsmei 4.6% apmērā tajā pašā laika periodā. Straujā izaugsme daļēji skaidrojama ar maziem kopējiem apjomiem un vājākiem izaugsmes tempiem iepriekš, tomēr norāda arī uz pakāpenisku pircēju paradumu maiņu par labu tiešsaistes pirkumiem. Pēdējo piecu gadu laikā iepirkšanās īpatsvars Latvijā reģistrētos interneta veikalos mazumtirdzniecībā ir dubultojies līdz aptuveni 3-3.5%. Tas ir rezultāts digitālo ierīču lietošanai, īpaši telefonu. Cilvēku īpatsvars, kas internetu izmanto galvenokārt caur telefonu, pēdējo piecu gadu laikā astoņkāršojies, sasniedzot teju 50%. Tas arī ļāvis attīstīties mobilajām aplikācijām, kas piedāvā iepirkties internetā. Tomēr cilvēki Latvijā, šķietami, galvenokārt iepērkas ārzemju internetveikalos. Latvijā uzņēmumu īpatsvars, kas aktīvi pārdod internetā (proti, vismaz ceturto daļu savu preču vai pakalpojumu pārdod tiešsaistē), ir zems (3.5%), tomēr pēdējo piecu gadu laikā arī tas audzis par divām trešdaļām. Šī brīža zemie apjomi var tradicionālajiem mazumtirgotājiem radīt nepatiesu drošības sajūtu, ka interneta iepirkšanās Latvijā nav izaicinājums. Jā, maz ticams, ka tā tik drīz izkonkurēs ierasto iepirkšanos. Tomēr, pieaugot popularitātei, tehnoloģiju attīstībai un pakalpojumu pieejamībai, pāreja uz iepirkšanos internetā var arī kļūt straujāka.

Šobrīd pieejamie dati liecina, ka mazumtirdzniecībai varētu turpināties gana laba izaugsme šogad. Algu pieaugums, lai arī lēnāks, tomēr joprojām pārsniedz inflācijas kāpumu, kā rezultātā iedzīvotāju pirktspēja pieaug. Arī patērētāju noskaņojuma dati pēdējos mēnešos ir gana iepriecinoši, iedzīvotāju pārliecībai par savu finanšu situāciju tuvākā gada laikā uzlabojoties un tādējādi arī plāniem izdarīt lielākus pirkumus pieaugot. Šo iemeslu dēļ mājsaimniecību patēriņš būs galvenais kopējās ekonomikas izaugsmes virzītājspēks šogad.