Swedbank ekonomiste: Cenu kāpums turēsies tuvu 3% šī gada pirmajā pusē

Šī gada februārī gada inflācijas temps bijis 2.9%, šādā ātrumā augot gan preču, gan pakalpojumu cenām. Gada inflācijas rādītāji šobrīd atbilst sagaidītajai patēriņa cenu dinamikai – tuvu 3% gada pirmajos mēnešos ar lejupejošu tendenci no gada vidus līdz gada beigām. Swedbank prognoze gada vidējai inflācijai ir 2.5% - tāds pats cenu kāpums kā pērn.

Februārī gada laikā galvenais cenu paaugstinošais faktors bijis ar mājokli saistītu preču un pakalpojumu cenu kāpums. Līdzīga aina saglabāsies visa gada garumā bāzes efektu dēļ. Proti, pat ja no mēneša uz mēnesi mājokļu preču un pakalpojumu cenas nemainīsies, gada griezumā tām vienalga būs lielākā ietekme uz kopējo inflācijas rādītāju cenu kāpuma dēļ pašā gada sākumā. Lēnāks cenu kāpums gada otrajā pusē, visticamāk, būs saistīts ar mazākām transporta izmaksām, ja Brent naftas cena eiro izteiksmē saglabāsies ap šī brīža līmeni.

Šogad par ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem maksāsim vairāk absolūtā izteiksmē, jo pieaugušas, piemēram, elektrības, gāzes, atkritumu apsaimniekošanas cenas, bet vai arī relatīvi vairāk? Vakar Centrālā statistikas pārvalde publicēja pārskatu par mājokļa uzturēšanas izdevumiem pērn. Lai gan šie rādītāji ietver nedaudz plašāku izdevumu loku nekā inflācijas mājokļu preču un pakalpojumu kategorija, tomēr sagaidāmais cenu kāpums ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem var ļaut noprast, kā uzturēšanas izdevumi varētu mainīties šogad. 2018. gadā mājokļa uzturēšanas izdevumi auguši par 8.8% gada laikā, salīdzinot ar 1.7% vidēji periodā no 2013.-2017. gadam. Par spīti straujākam kāpumam saruka ienākumu īpatsvars, ko mājsaimniecība tērēja mājokļa uzturēšanai 2018. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš. Tas nozīmē, ka rīcībā esošie ienākumi vidējai mājsaimniecībai auguši straujāk nekā mājokļa uzturēšanas izmaksas, kas ir pozitīvi, jo vairāk naudas atliek citiem tēriņiem. Tomēr, lai gan īpatsvars saruka, tas bija ļoti lēni. Ja no 2013. gada līdz 2017. gadam mājokļa uzturēšanai tērētā ienākumu daļa samazinājās no 17.3% līdz 13.5%, tad 2018. gadā šī daļa saruka vairs tikai līdz 13.4%. Runājot par šo gadu, mājokļu preču un pakalpojumu cenu kāpums varētu būt straujāks nekā pērn, bet neto algu pieaugums – lēnāks. Lai gan darba alga nav vienīgais mājsaimniecību ienākums, tas tomēr liek domāt, ka mājokļu uzturēšanai tērētā ienākumu daļa varētu saglabāties tuvu esošajam līmenim vai pat nedaudz pieaugt.

Swedbank
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli