2018. gadā apstrādes rūpniecības apjomi pieauga par 2,7%

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaides apjomi Latvijā novembrī pēc neizlīdzinātiem datiem bija par 0,4% mazāki nekā pirms gada. Kopumā 2018. gadā apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi bija par 2,7% lielāki nekā pirms gada. Vienlaikus apakšnozaru griezumā attīstības tendences bija ļoti atšķirīgas.

Lielāko pozitīvo ieguldījumu apstrādes rūpniecības izaugsmē 2018. gadā veidoja lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare – kokapstrāde (pieaugums par 4,5%). Ievērojams devums rūpniecības izaugsmē bija arī elektrisko iekārtu ražošanai (+23,9%) un automobiļu un piekabju ražošanai (+22,4%). Pieaugums bija vērojams arī gatavo metālizstrādājumu (+4,5%), ķīmiskās produkcijas (+9%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu (+4,6%), citu iekārtu un mehānismu (+7%) un gumijas un plastmasu (+10,1%) ražošanas apjomiem.

Savukārt pērnais gads nebija veiksmīgs otras lielākās apstrādes rūpniecības apakšnozarei – pārtikas rūpniecībai (samazinājums par 2,5%), dzērienu ražošanai (-5%), kā arī papīra izstrādājumu un poligrāfijas (attiecīgi -4% un -3,6%) nozarēm.

Nozares apgrozījums 2018. gadā faktiskajās cenās pieauga straujāk nekā izlaides apjomi – par 8,2%. Vietējā tirgū realizētās produkcijas apjomi (+8,8%) pieauga nedaudz straujāk nekā eksportētā produkcija (+8%).

Prognozējams, ka arī šogad izaugsme apstrādes rūpniecībā saglabāsies, un pieauguma tempi varētu būt līdzīgi kā 2018. gadā. To noteiks situācija eksporta tirgos, jo nozares attīstība ir cieši saistīta ar eksporta paplašināšanās iespējām. Tiek prognozēts, ka izaugsmes tempi ES valstīs kopumā 2019. gadā būs lēnāki nekā pirms gada. Eksporta dinamiku ierobežos arī vājais pieprasījums NVS valstu tirgos. Nozīmīgs eksporta attīstības virziens ir trešās valstis, bet pašlaik to īpatsvars eksporta struktūrā joprojām ir salīdzinoši neliels. Kopumā nenoteiktība ārējos tirgos neļauj cerēt uz jūtamu eksporta iespēju paplašināšanos.