Ko 2019. gads sola pensiju kapitāla krājējiem?


Publicitātes foto: Iļja Arefjevs, Luminor Asset Management valdes loceklis
Lai arī pagājušais gads finanšu tirgos investoriem sagādāja nelielu vilšanos, sagaidāms, ka 2019. gadu raksturos pozitīvas izmaiņas un akciju un obligāciju vērtību kritums neturpināsies. Turklāt sākot ar šo gadu, ir noteikti klientiem ļoti labvēlīgi komisijas maksu griesti, kas liks arvien efektīvāk darboties arī pensiju pārvaldītājiem. Tikmēr klientiem svarīgākā lieta arvien ir izvēlēties piemērotāko ieguldījumu stratēģiju, uzmanību pievēršot arī pensiju plāna ieguldījumu portfelim – kuros reģionos tiek veikti plāna ieguldījumi.

Lejupslīde 2018. gadā un ievērojami pozitīvākas prognozes šim gadam

Vērtību kritumu vienlaikus piedzīvoja gan akciju, gan obligāciju tirgi. Ir labi zināms, ka finanšu tirgi ir gan cikliski, gan svārstīgi un tas nebija pārsteigums, bet vilšanos investoriem sagādāja tieši svārstību cēloņi. Starp tiem tā saucamie tirdzniecības kari arvien pieaugošās globalizācijas apstākļos (sākumā gan starp ASV un Eiropas Savienību, gan starp ASV un Ķīnu), nespēja rast risinājumus politiskām problēmām industriāli attīstītajā Eiropā – neveiksmes ar valdības izveidi Itālijā, vēl arvien nenotikusī vienošanās par Lielbritānijas izstāšanās no ES u.c.

Prognozes šim gadam ir daudz pozitīvākas. Pirmkārt, tādēļ, ka iepriekš nosauktie apstākļi jau būtiski samazināja finanšu aktīvu vērtību, taču uzņēmumi vēl joprojām kopumā turpina strādāt ar labiem peļņas rādītājiem. Otrkārt, tādēļ, ka atsevišķām problēmām (gan runājot par tirdzniecības kariem, gan par politisko situāciju Eiropā), pakāpeniski tiek meklēti risinājumi. Tas nozīmē, ka šogad nav pamata gaidīt turpmāku akciju un obligāciju vērtību kritumu – drīzāk ir gaidāma to augšupeja.

Drošāk izvēlēties sev piemērotu stratēģiju ar pietiekami sabalansētu portfeli, kas ietver arī ieguldījumus Baltijā

Taču ikdienas pensiju krājējiem nav ikdienā jāseko šīm globālajām norisēm un svarīgākais ir izvēlēties sev piemērotāko ieguldījumu stratēģiju (atkarībā no sava vecuma, jeb no laika perioda, kas vēl palicis līdz pensionēšanās vecumam). Tomēr papildus tam ir vērtīgi pievērst uzmanību izvēlēta pensiju plāna ieguldījumu portfelim. Piemēram, aktīvo plānu kategorijā (ieguldījumi uzņēmumu akcijās var veidot līdz 50% no visiem ieguldījumiem) 2018. gada ienesīgums svārstījās robežās no -3% līdz -11%. Pietiekami labi sabalansētie portfeļi uzrādīja kaut arī negatīvu ienesīgumu, tomēr šādos apstākļos pieņemamo – no -3% līdz -5%. Šīs pašas aktīvās kategorijas plāni ar krietni agresīvākām stratēģijām uzrādīja rezultātus no -8% līdz pat -11%. Ienesīguma rezultāti parasti ir vērtējami ilgtermiņā, bet vērts pievērst uzmanību tam, kuros pasaules reģionos ir veikti plāna ieguldījumi arī vidējā termiņā. Optimāli ir izvietot plāna ieguldījumus pasaules lielākos tirgos (Eiropā, Ziemeļamerikā, Āzijā), kā arī ieguldījumi Baltijas valstīs spēlē visnotaļ pozitīvu lomu. Pirmkārt, tie nav tik spekulatīvi un tādēļ tik strauji nereaģē uz pasaules finanšu tirgus svārstībām. Otrkārt, tā ir normāla prakse, ka pensiju uzkrājumi lielākā vai mazākā mērā veicina nacionālās ekonomikas attīstību.

Kopējās komisijas maksas vismaz uz pusi zemākas

Sākot ar 2019. gadu, ir noteikti klientiem ļoti labvēlīgi komisijas maksu griesti. Vidējā pastāvīgā komisija ir samazinājusies uz pusi un veidos 0,48% gadā (2017. gadā pirms normatīvo aktu grozījumiem tā bija 1,00%), savukārt vidējā mainīgā komisija nevarēs pārsniegt aptuveni 0,5%. Turklāt, lai nopelnītu mainīgo komisiju, pārvaldītājiem vajadzēs ne tikai nodrošināt pozitīvo rezultātu (t.sk. atgūt visus pagājušā gada zaudējumus), bet arī pārspēt finanšu tirgus indeksus. No šīs virspeļņas 80% pienāksies klientiem un tikai 20% var tikt novirzīti pārvaldītāja atlīdzībai, ievērojot noteikto maksimumu (vidēji 0,5% no vidējiem aktīviem gadā).

Šāds jauninājums komisijas maksu aprēķinā būtiski uzlabo klientu stāvokli un liek pensiju pārvaldītājiem darboties arvien efektīvāk. Pateicoties komisijas maksu aprēķina formulai, augot pensiju uzkrājumu apjomam, jau nākamgad pastāvīgās komisijas samazināsies vēl vismaz līdz 0.46% gadā.

Konservatīvās stratēģijas atsāks pelnīt, bet inflāciju visdrīzāk nenosegs

Konservatīvo stratēģiju pamatā ir valdību un uzņēmumu obligācijas. Pēdējo gadu zemās procentu likmes bija vislielākais pretvējš konservatīvajām stratēģijām. Ja mēs redzam, ka desmitgadīgās ASV obligācijas nominālais ienesīgums svārstās ap 3% gadā un pastāv cerība, ka jau šogad tas stabili noturēsies virs šī sliekšņa, tad Eiropā situācija ir investoriem krietni nelabvēlīgāka. Gada laika valdību obligāciju nominālais ienesīgums pieauga tikai Itālijā (par 0,65%) un Grieķijā (par 0,43%). Abos gadījumus šis kāpums ir saistīts ar pieaugošajiem politiski ekonomiskajiem riskiem šajās valstīs.

Runājot par Eirozonas drošajiem aizņēmējiem, Vācijas desmitgadīgās obligācijas nominālais ienesīgums atrodas ļoti zemā līmenī – ap 0,2% gadā. Līdzīgs rādītājs Nīderlandē veido 0,3%, Francijā 0,6% gadā. Uzņēmumu obligācijas kopumā ir ienesīgākas par valdību obligācijām, taču arī tās būtiski cieš no zemajām procentu likmēm Eirozonā. Tā kā konservatīvās stratēģijas ietvaros ieguldījumi tiek veikti gan drošākajos aizņēmējos, gan to uzņēmumu obligācijās, kuriem ir piešķirts investīciju reitings, gan arī pārējās obligācijās, neraugoties uz zemajām procentu likmēm, konservatīvās stratēģijas pakāpeniski atsāks uzrādīt pozitīvo ienesīgumu. Taču investoriem ir ļoti svarīgi rēķināties ar to, ka vēl diezgan ilgstoši konservatīvo stratēģiju sagaidāmais ienesīgums būs krietni mazāks par gaidāmo inflāciju.

Iļja Arefjevs, Luminor Asset Management valdes loceklis
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  Kafijas automātu remonts  granulu katli