Finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas novērtējums 2018. gadam un prognozes par 2019. gadu


foto;arhivach.org
2018. gads ir pagājis īstenotās nodokļu reformas zīmē, kas nesusi ieguvumus gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem. Latvijas nodokļu sistēma nodrošina stabilu un prognozējamu nodokļu politiku vismaz līdz 2021. gadam, kas vērsta uz tautsaimniecības izaugsmi un iedzīvotāju labklājības celšanu, vienlaikus nodrošinot pietiekamus, paredzamus un kvalitatīvus nodokļu ieņēmumus valsts un pašvaldību funkciju finansēšanai.

2018. gada budžeta izpilde iezīmējās ar ļoti labu nodokļu ieņēmumu izpildi. Nodarbinātības, ienākumu un patēriņa kāpums šogad nodrošināja atbilstošu nodokļu ieņēmumu pieaugumu kopbudžetā. Lai gan nodokļu reformas pasākumi radīja negatīvu fiskālo efektu uz iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumiem, kopumā straujā ekonomikas izaugsme un nodokļu administrēšanas uzlabošana to pilnībā kompensēja.

Ieņēmumu pieaugums 2018. gadā nodrošināja papildu finansējumu veselības nozarei un izdevumu palielināšanu aizsardzības nozarē. Budžeta izdevumu kāpumu ietekmēja izdevumi investīcijām, intensīvāk īstenojot Eiropas Savienības (ES) fondu projektus. Tiek prognozēts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2018. gadā veidos 0,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būs zemāks par likumdošanā noteikto.

 

Nodokļu reforma

Latvijas nodokļu sistēmu atbilstoši ES prasībām veido 15 nodokļi, ko nosacīti varam iedalīt trīs grupās – darbaspēka nodokļi, kapitāla un īpašuma nodokļi un patēriņa un vides nodokļi. Šā gada 1. janvārī stājās spēkā nodokļu reforma, kuras ietvaros īstenotie pasākumi ir vērsti uz darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu, īpaši strādājošajiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem. Reformas rezultātā darbaspēka nodokļu slogs ievērojami tiks samazināts līdz 2020. gadam. Piemēram, strādājošajam bez apgādībā esošām personām, kurš saņem 67% no vidējās darba algas, darba spēka nodokļu plaisa samazināsies no 41,9% 2017. gadā uz 39,1% 2020. gadā.

Nodokļu reformas rezultātā īpaši jāuzsver izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) sistēmā, kas nosaka, ka UIN tiek maksāts peļņas sadales brīdī. Lai nodrošinātu reformas pasākumu ieviešanu, vienlaikus tika īstenoti kompensējošie pasākumi, kuru mērķis ir palielināt nodokļa ieņēmumus, novirzot nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņa, vides un īpašuma nodokļiem. Tāpat, lai uzlabotu nodokļu nomaksu un iekasēšanu, ir ieviesta virkne ēnu ekonomikas mazināšanas un apkarošanas pasākumu.

Nodokļu reforma padara Latviju konkurētspējīgu starp pārējām Baltijas valstīm. Piemēram,  no 380 eiro uz 430 eiro mēnesī ir palielināta minimālā mēneša darba alga. Minimālās mēneša darba samaksas palielināšana Latvijai ļāvusi pietuvoties Igaunijas minimālās mēneša darba samaksas līmenim (500 eiro mēnesī) un apsteigt Lietuvas minimālo mēneša darba samaksu (400 eiro mēnesī). Turklāt līdz ar reformu Latvijā ir lielākais iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojums par apgādībā esošu personu starp pārējām Baltijas valstīm.  

Šogad Latvija Pasaules Bankas Doing Business 2019 reitingā saglabā augsto 19. vietu 190 valstu konkurencē. Uzņēmējiem labvēlīgas vides novērtējumā Latvija atrodas 7.vietā ES dalībvalstu vidū, kas ir par vienu pozīciju augstāk nekā iepriekšējā gadā. Tāpat Latvija saglabā 13. vietu pēc nodokļu maksāšanas rādītāja. 

Pēc Starptautiskā nodokļu konkurētspējas indeksa 2018 Latvijā ir otra konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū. Pēc veiksmīgas nodokļu reformas esam pakāpušies par vienu vietu – no 3. vietas 2017. gadā.

Pasaules Bankas un PwC ziņojumā par nodokļu maksāšanu (Paying taxes 2018) Latvija pēc kopējā nodokļu apmēra ES un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu vidū ir ierindota 12. vietā, kas ir augstākais rādītājs starp Baltijas valstīm (Lietuvai – 19. vieta, Igaunijai – 24. vieta). Turklāt Latvija ir saglabājusi augsto 3. vietu, būtiski apsteidzot kaimiņus (Lietuvai 22. vieta, Igaunijai 6. vieta) pēc kopējā nodokļu maksājumu skaita.

Par sekmīgu nodokļu reformas ieviešanu liecina arī nodokļu ieņēmumu izpilde, kas 2018. gada 11 mēnešos sasniedza 100,5%. Nodokļu ieņēmumi ir sasnieguši augstu pieauguma tempu, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieaugot par 8,4%. Tiek prognozēts, ka, noslēdzoties 2018. gadam, kopbudžeta nodokļu ieņēmumu izpilde saglabās pozitīvu tendenci, pārsniedzot plānotos apmērus.

FINANŠU MINISTRIJA
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli