Latvijas inovāciju sistēma – ekonomikas motivators vai bremzētājs?


foto;420on.cz
Neskatoties uz to, ka Latvijā uzņēmējiem ir pieejamas dažādas pētniecības un inovāciju atbalsta programmas, Latvijā nav izveidota pilnvērtīga inovāciju sistēma, respektīvi uzņēmējiem trūkst informācijas par to, kā ideju novest līdz inovatīvā produkta radīšanai. Biedrība "Eirointegrācija un ekonomiskā attīstība" informē par līdzsvarotas Latvijas inovāciju sistēmas nozīmi inovatīvo uzņēmumu attīstībai Latvijā.

Pēc Eurostat datiem, gandrīz puse (49,1%) no visiem 28 ES dalībvalstu uzņēmumiem veica inovāciju aktivitātes laikposmā no 2012. līdz 2014. gadam. Starp ES dalībvalstīm lielākā inovatīvo uzņēmumu daļa laikposmā no 2012. līdz 2014. gadam bija Vācijā (67,0% no visiem uzņēmumiem), Luksemburgai (65,1%) un Beļģijai (64,2%). Viszemākie inovatīvās aktivitātes rādītāji tika konstatēti Polijā (21,0%) un Rumānijā (12,8%), bet nedaudz vairāk kā viena ceturtdaļa no visiem uzņēmumiem Ungārijā, Latvijā un Bulgārijā bija inovatīvi aktīvi.

Saskaņā ar Eurostat datiem, ES-28 valstīs laikposmā no 2012. līdz 2014. gadam gandrīz ceturtā daļa (23,9%) uzņēmumu ieviesa produktu inovācijas. Vismazāk produktu inovācijas ieviesa uzņēmumi Polijā (9,5%), Latvijā (8,5%) un Rumānijā (3,6%). Latvijā 2012. –2014. g. produktu inovācijas ieviesa tikai 8,5% uzņēmumu, no tiem 6,3% uzņēmumu produktu inovācijas bija jaunums tirgū un 2,2% – jaunums uzņēmumā. Savukārt, Lietuvā un Igaunijā uzņēmumu ar produktu inovācijām īpatsvars ir lielāks, nekā Latvijā, respektīvi Lietuvā produktu inovācijas ieviesa 20,9% uzņēmumu (no tiem 8,9% uzņēmumu produktu inovācijas bija jaunums tirgū un 12,0% – jaunums uzņēmumā), Igaunijā produktu inovācijas ieviesa 11,0% uzņēmumu (no tiem 1,1% uzņēmumu produktu inovācijas bija jaunums tirgū un 9,9% – jaunums uzņēmumā). Saskaņā ar statistikas datiem, inovatīvās aktivitātes ziņā Latvija ievērojami atpaliek ne tikai no citām ES dalībvalstīm, bet arī no mūsu kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu.

Eiropas Inovāciju tablo (European Innovation Scoreboard) 2017.g. rezultāti rāda, ka Latvija ir mērenā novatore, jo tas rezultāti ir zem ES vidējā līmeņa, ka arī inovatīvās aktivitātes ziņā Latvija ievērojami atpaliek no Igaunijas un Lietuvas dalībvalstīm. Tajā pašā laikā Lietuva ir viena no valstīm ar visstraujāk augošiem inovatīvās aktivitātes tempiem.

Rādītāju Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (P&A) % no IKP vai P&A intensitāte plaši lieto gan analītiķi, gan politiķi, lai raksturotu valsts P&A līmeni, starptautiskiem salīdzinājumiem, mērķu izvirzīšanai. Saskaņā ar Eurostat datiem, Latvijai ir viens no zemākajiem P&A intensitātes rādītājiem ES (2015. gadā P&A intensitāte Latvijā ir 0,63% no IKP, Igaunijā – 1.50% no IKP, Lietuvā – 1.04%, ES vidēji – 2,03%). 2008. gada finanšu krīze ievērojami ietekmēja pētniecībai un attīstībai paredzētos izdevumus Latvijā, lai sasniegtu pētniecības un attīstības mērķus 1,5% no IKP līdz 2020. gadam (Igaunijā – 3,00% un Lietuvā – 1,90%). Pat ja Latvija 2020. gadā sasniegs savu mērķi 1,5% no IKP kā izdevumi P&A, Latvijas sniegums būs ievērojami zemāks par ES vidējo rādītāju un pat zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā.

To, cik efektīvi norit inovāciju radīšanas un realizēšanas process, nosaka Nacionālā inovāciju sistēma, kuras veiksmīgu funkcionēšanu nosaka pētniecība (izglītība, zinātne, jaunrade), uzņēmējdarbība, finanšu sistēma un likumdošana. Latvijas inovāciju un P&A rādītāji rada šaubas par to, vai valsts inovāciju sistēma Latvijā ir līdzsvarota.

Latvijā izstrādāti daži Nacionālās inovāciju sistēmas jēdziena skaidrojumi. Enterprise Europe Network Latvia piedāvā šādu: “Nacionālā inovāciju sistēma − valsts tautsaimniecības struktūra un vide, kas nepieciešamas produktīvai inovatīvai darbībai. Inovāciju sistēmai ir četras pamatsastāvdaļas: 1) pētniecība (izglītība un zinātne), 2) uzņēmējdarbība, 3) investīcijas (finanšu sistēma), 4) likumdošana”. Šī pieeja neizskaidro kā nodrošināt nacionālās ekonomikas struktūru un vidi veiksmīgai inovāciju attīstībai un nedod turpmākos skaidrojumus ar kādiem kritērijiem var novērtēt nacionālās ekonomikas vidi un struktūru.

Portālā innovation.lv ir pieejams šāds skaidrojums: “Nacionālā inovācijas sistēma ir katrā zemē izveidota sistēma, kas nodrošina efektīvu zināšanu un prasmju apriti sabiedrībā un veicina līdzsvarotu sabiedrības intelektuālo un saimniecisko attīstību, un ir valdības sabiedrības un privātā sektora institūciju un to īstenoto pasākumu kopums.” Šajā definīcija nekas nav teikts par patērētāju lomu inovāciju sistēmā.

Inovāciju sistēmu var skaidrot kā sistēmu, kuras ietvaros notiek ciešā sadarbība starp privātiem un valsts uzņēmumiem, augstskolām, privātiem un valsts pētniecības iestādēm, valsts iestādēm, kuru mērķis ir attīstīt inovācijas saskaņā ar patērētāju vajadzībām pēc jauniem vai uzlabotiem produktiem vai pakalpojumiem. Kāpēc “sadarbība” nevis “mijiedarbība”? Inovāciju sistēmas funkcionēšana jābalsta uz sadarbību, nevis uz mijiedarbību, jo veiksmīgiem un produktīviem inovāciju rezultātiem, finanšu, juridiskie u.c. lēmumi jebkurā inovāciju sistēmas līmenī, jāveic saskaņā ar visu sistēmas dalībnieku vajadzībām, stiprām un vājām pusēm. Tikai šādos apstākļos, visi inovāciju sistēmas dalībnieki darbojas kā komanda vienotā inovāciju sistēmā.

Latvijā galvenie dokumenti, kas regulē un rekomendē inovāciju politikas virzību un attīstību, ir šādi: Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam, Viedās specializācijas stratēģija, Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.−2020.gadam, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam, Eiropa 2020 Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei. Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.−2020.gadam ir vienīgais valsts dokuments, kurā ir pieejams konceptuālais Nacionālās Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas sistēmas modelis.

Daudzi kritizē Nacionālās inovāciju sistēmas koncepciju, uzskatot to par pārāk vispārīgu, jo Nacionāla inovāciju sistēma, šķiet, aptver gandrīz visu. Tomēr pārdomāta Nacionālā inovāciju sistēma palīdz samazināt nenoteiktību, nodrošina ar nepieciešamu informāciju inovāciju rādīšanas un realizēšanas procesam, veicina sadarbību starp inovāciju radīšanas procesā iesaistītām pusēm; nodrošina stimulu izstrādāt un realizēt inovācijas. Var minēt šādus galvenos veiksmīgas inovāciju vadīšanas un informācijas plūsmu sistēmas funkcionēšanas pamatfaktorus: ekonomikas attīstības līmenis un tautsaimniecības struktūra, finanšu sistēmas organizācija (ieskaitot ES finansiālo atbalstu), Latvijas inovāciju sistēmas institūciju iespējas un saiknes, cilvēkkapitāla attīstība, uzņēmumu sadalījums pēc lieluma, kultūras un vēsturiskie faktori, ka arī informatīvais atbalsts, tai skaitā statistiskie dati.

Izskatās, ka nevienā no valsts plānošanas un stratēģiskiem dokumentiem nav uzsvērta Nacionālās statistikas sistēmas nozīme lēmumu pieņemšanai Latvijā, bet acīmredzami, ka inovāciju veicināšanas lēmumu pieņemšanai jābūt balstītai uz statistiskajiem datiem. Nacionālās inovāciju sistēmas funkcionēšana nav iespējama bez kvalitatīviem statistiskiem datiem. Apsekojums par inovācijām uzņēmējdarbībā, kuru katru otru gadu veic Centrālā statistikas pārvalde, ir vienīgais tiešais datu avots par inovāciju aktivitāti valstī. Inovativitātes novērtēšanai Latvijā un starptautiskiem salīdzinājumiem bieži atsaucas uz Eiropas Inovāciju tablo, kura aprēķinam tiek izmantoti arī Centrālās statistikas pārvaldes apsekojuma par inovācijām uzņēmējdarbībā dati. Turklāt, netiek uzsvērts Centrālas statistikas pārvaldes devums Eiropas Inovāciju tablo realizēšanā. Valdībai jāapzinās statistikas par inovācijām nozīmi stratēģisko un plānošanas dokumentu izstrādei, ka arī iespēju robežas jāizmanto plašāks statistikas datu klāsts, ko nodrošina regulāri veiktais Latvijā apsekojums par inovācijām.

Statistikas dati liecina par to, ka Latvijā izteikti trūkst sadarbības un dialoga starp uzņēmējiem, zinātniekiem, izglītības sistēmu un valdību. Centrālās statistikas pārvaldes veiktā apsekojuma par inovācijām uzņēmējdarbībā dati rāda, ka inovatīvo darbību veikšanā 2012.-2014.g. tikai katram ceturtajam uzņēmumam bija sadarbība ar citiem uzņēmumiem vai institūcijām. Visvairāk kā sadarbības partneri ir minēti aprīkojuma, materiālu, komponentu vai programmatūras piegādātāji, kā nākamie minēti pārējie uzņēmumu grupas uzņēmumi, respektīvi 49,1% un 55,3% no uzņēmumiem, kuriem bija šāds sadarbības partneris, tos atzīst par nozīmīgākajiem sadarbības partneriem. Visretāk kā sadarbības partneri inovāciju jomā ir minētas augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības iestādes. Savukārt, sekmīgo inovāciju izstrāde un ieviešana tirgū ir atkarīga ne tikai no iesaistīto institūciju, organizāciju, uzņēmumu u.c. pašu darbības rezultātiem, bet lielākoties no to savstarpējās sadarbības. Inovācijas rodas intensīvā un radošā sadarbībā, zināšanu, prasmju un pieredzes apmaiņas procesā starp dažādu jomu, nozaru uzņēmējiem un pētniekiem. Šajā kontekstā, ir nepieciešams veicināt sadarbību starp uzņēmumiem un pētniecības centriem un var pārņemt mūsu kaimiņvalstu labo praksi. Igaunijā Tartu Universitāte jau vairākus gadus īsteno Pētniecības un Inovāciju politikas uzraudzības programmu, kuras ietvaros tiek veicināta sadarbība starp valsts iestādēm, universitātēm un privāto sektoru un tiek paaugstināta zinātnes un pētniecības loma Igaunijas ekonomikas atbalstam. Lietuva īsteno iniciatīvu, kas veicina sadarbības attīstību Baltijas jūras reģionā un ir vērsta uz MVU internacionalizāciju. Lietuvā 2015. gadā Baltijas jūras reģiona iniciatīvas ietvaros tika izveidoti 27 jauni starptautiski sadarbības projekti. Tiek īstenotas vairākas programmas, lai veicinātu starptautisko sadarbību.

Uzņēmumu sadalījums pēc uzņēmumu lieluma ir vēl viens būtisks faktors Latvijas inovāciju sistēmas veiksmīgai funkcionēšanai. MVU uzņēmumiem ir liela sociāli-ekonomiska nozīme Latvijā, jo tie ne tikai sniedz pakalpojumus vai pārdot preces patērētājiem, bet arī palīdz lieliem inovatīviem uzņēmumiem darboties efektīvāk, jo kalpo kā piegādātāji lieliem uzņēmumiem, un kā produkcijas, ko saražoja lieli uzņēmumi, pārdevēji. Saskaņā ar 2016.gada Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta faktu kopsavilkums (2016 SBA Fact Sheet — Latvia), MVU ir svarīga "nefinanšu biznesa ekonomikas" sastāvdaļa. MVU rada vairāk nekā 70% no pievienotās vērtības un veido gandrīz 80% no nodarbinātības.

Latvijā jāveido spēcīgā bāze inovāciju radīšanai.

 

Dr.oec. Svetlana Jesiļevska, biedrības “Eirointegrācija un ekonomiskā attīstība” valdes priekšsēdētāja

Biedrība Eirointegrācija un ekonomiskā attīstība
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli