MK apstiprina grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā

Šā gada 11. jūlijā, turpinot darbu pie valsts nodokļu pamatnostādnēm 2018.-2021. gadam, Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā. Jau šonedēļ likumprojektu plānots skatīt Saeimā.

Grozījumi paredz iespēju uzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā nepārsniedz 40 tūkstošus EUR (paredzētais PVN reģistrācijas slieksnis ar 2018. gada 1. janvāri) un nodarbināto skaits nepārsniedz 5 cilvēkus, nodokļos maksāt 15% no apgrozījuma. No 2018. gada 80% no valsts budžetā iemaksātā MUN tiks novirzīti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā. Tāpat MK nolēma, ka pēc 2018. gada 1. janvāra, kad grozījumiem jāstājas spēkā, maksimālā darba alga mikrouzņēmumos (MU) nodarbinātajiem jāsaglabā līdzšinējā apmērā - 720 EUR mēnesī.

Vienlaikus valdība uzdeva EM līdz likumprojekta 2. lasījumam Saeimā iesniegt priekšlikumu, nosakot, ka viens mikrouzņēmumā nodarbinātais var saņemt MUN paredzētās nodokļu nomaksas priekšrocības tikai vienā mikrouzņēmumā, lai ierobežotu negodīgu konkurenci uz nodokļu optimizācijas rēķina.

 

EM aplēses liecina, ka MUN varētu izmantot ap 27 tūkstoši uzņēmumu, kas kopā nodarbina ap 68 tūkstošus strādājošo. Savukārt saskaņā ar Finanšu ministrijas fiskālo novērtējumu nodokļu ieņēmumi valsts budžetā no MU pieaugs par 4,2 milj. EUR gadā, un līdz ar valsts budžetā iemaksātā MUN ieņēmumu sadalījuma maiņu palielināsies valsts speciālā budžeta ieņēmumi.

Savukārt EM iepriekš virzītais priekšlikums ieviest iespēju MUN nomaksu veikt no uzņēmuma bankas kopējā konta patlaban ir nodalīts un pakāpeniski tiks īstenots atsevišķi. Lai varētu veikt nodokļa nomaksu no kopējā konta, nepieciešams rast gan tehniskus, gan administratīvus risinājumus. Šobrīd tiek izstrādāts pilotprojekts, kuru paredzēts piemērot nodokļu parādu nomaksas gadījumos, saņemot regulāru elektronisko rēķinu.

Jau ziņots, ka pie MUN likuma grozījumiem EM vadībā strādāja ekspertu grupa, kurā bez EM bija gan stratēģiskie partneri no Labklājības un Finanšu ministrijām, gan eksperti no plaši pārstāvētām uzņēmēju organizācijām. Līdztekus tika veiktas regulāras konsultācijas ar dažādu nozaru un jomu NVO - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Mazo un Vidējo uzņēmumu asociāciju, reģionu mazo uzņēmumu NVO, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju, Latvijas nodokļu konsultantu asociāciju, Latvijas nodokļu maksātāju asociāciju, Latvijas Biznesa savienību, Latvijas Tirgotāju asociāciju u.c.

Tāpat EM un LTRK sadarbībā ar Sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veica mazo uzņēmēju aptauju. Tajā piedalījās teju 4 tūkstoši mazo uzņēmēju visā Latvijā. No tiem mazliet vairāk nekā puse aptaujāto strādā vispārējā nodokļu režīmā, 46,6% aptaujāto - MUN režīmā.

Aptaujā noskaidrots, ka visbiežāk mazais uzņēmums atrodas pilsētā, konkrēti Rīgā (63,5%) un strādā pakalpojumu jomā (73,5%). Vispopulārākais uzņēmuma pastāvēšanas mērķis ir palīdzēt uzturēt tā īpašnieku un ģimeni. Lielākoties (33,6%) tas nodarbina vienu cilvēku. Teju tikpat daudz (34,9%) ir tādu uzņēmumu, kuru īpašniekam ir paralēli arī citi stabili, garantēti ienākumi. 12,7% aptaujāto uzņēmumu dibināti nesen un tiem ir ambīcija strauji augt. 

Ekonomikas ministrija

     
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

apdrošināšana  smslån  parkets  dumvadi.lv   apkures sistēmas ierīkošana