FM: Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,2%

Uzsākot Latvijas Stabilitātes programmas 2017.-2020. gadam* sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2020. gadam. Atbilstoši atjaunotajām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme 2017. gadā paātrināsies līdz 3,2%, bet 2018. gadā sasniegs 3,4%.**

2016. gadā Latvijas ekonomikas izaugsme bija palēninājusies līdz 1,6% (pēc provizoriskiem datiem), ko izraisīja Eiropas Savienības (ES) fondu ieviešanas kavēšanās, mainoties fondu plānošanas periodiem, kā arī zemais ekonomiskās attīstības tempu pieaugums kaimiņvalstīs.

Ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos 2017.gadā salīdzinājumā ar pagājušo gadu noteiks situācijas uzlabošanās ārējā vidē, paātrinoties ekonomikas izaugsmei pasaulē kopumā un galvenajās Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs, kā arī investīciju atjaunošanās Latvijā, pieaugot ES fondu līdzekļu plūsmai.

Pasaules kopējā ekonomikas izaugsme, pēc jaunākajām Eiropas Komisijas (EK) prognozēm, 2017. gadā paātrināsies līdz 3,4%, salīdzinot ar 3,0% iepriekšējā gadā, kad pasaules ekonomika auga lēnākajā tempā kopš globālās finanšu krīzes. Savukārt Latvijas galveno eksporta partnervalstu kopējā IKP izaugsme 2017. gadā sasniegs 2,2%, kamēr iepriekšējā gadā tā veidoja 1,7%.

Līdzās eksporta un investīciju pieauguma pozitīvajam devumam Latvijas ekonomikas izaugsmē, 2017. gadā stabili turpinās palielināties arī privātais patēriņš, kuru veicinās algu pieaugums, kā arī bezdarba mazināšanās un mērenais nodarbinātības pieaugums. Salīdzinājumā ar 2016.gadu būtiski straujāk pieaugs sabiedriskais patēriņš, cita starpā palielinoties izdevumiem veselības aprūpei un izglītībai, kas savukārt dodos papildus ieguldījumu ekonomikas attīstībā.

FM skatījums uz Latvijas ekonomikas attīstību kopumā ir līdzīgs kā EK, kas savās jaunākajās prognozēs Latvijai 2017. gadā paredz 2,8% un 2018.gadā – 3,0% ekonomikas izaugsmi. Nedaudz zemākie EK prognozētie izaugsmes tempi saistīti ar mazliet piesardzīgāku Latvijas ārējās tirdzniecības attīstības novērtējumu.

Pieaugot energoresursu un pārtikas izejvielu cenām pasaules tirgū, Latvijā 2017. gadā gaidāma kopējā inflācijas līmeņa paaugstināšanās līdz 2,3%. 2018. gadā, pasaules cenu spiedienam mazinoties un cenu pieaugumu turpinot uzturēt augošajam iekšzemes tirgus pieprasījumam, inflācija pazemināsies līdz 2,0%. Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, inflācijas prognoze 2017. gadam ir paaugstināta par 0,7 procentpunktiem, kas saistīts ar jau minētajām straujāk augošajām energoresursu un pārtikas cenām.

Vidējās bruto darba samaksas un darba tirgus prognozes, salīdzinot ar iepriekš prognozēto, nav būtiski mainījušās. Mēneša vidējā bruto darba samaksa, pēc FM prognozēm, 2017. gadā palielināsies par 5,5%, sasniedzot 906 eiro. Pēc tam darba samaksas pieaugums turpināsies 5% apmērā gadā. Savukārt bezdarba līmenis 2017. gadā turpinās samazināties, veidojot 9,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Mazinoties darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitam, nodarbinātības pieaugums tajā pašā laikā būs tikai mērens, tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaitām 2017. gadā palielinoties par 0,2%.

FM makroekonomisko rādītāju prognozes ir izstrādātas, balstoties uz konservatīviem pieņēmumiem un izvērtējot ārējās un iekšējās vides riskus. Būtiskākie negatīvie riski pašlaik saistīti ar ārējo vidi un politisko situāciju pasaulē, tajā skaitā ASV jaunās administrācijas politiku, nenoteiktību, ko rada šogad gaidāmās vēlēšanas vairākās vadošajās ES valstīs, kā arī  Krievijas politiku un joprojām saspringto ģeopolitisko situāciju reģionā. No iekšējiem riskiem ekonomikas attīstību negatīvi var ietekmēt ilgstoši zemais investīciju līmenis, piebremzējot atsevišķu šobrīd visai spēcīgi augošu nozaru attīstību, kā arī  produktivitātei neatbilstoši straujš algu kāpums un neprognozēti straujš ražotāju izmaksu pieaugums, palielinoties energoresursu cenām, un tālāka kavēšanās ES fondu investīciju izmantošanā.

Vienlaikus jāatzīmē, ka arī pozitīvie riski ekonomikas izaugsmei pašlaik ir visai spēcīgi, un kopējos riskus Latvijas ekonomikas izaugsmei šobrīd varētu vērtēt kā vairāk augšupvērstus. Pasaules kopējā ekonomiskā situācija pēdējos mēnešos uzlabojas straujāk nekā sagaidīts, par ko liecina gan uzņēmēju un patērētāju konfidences rādītāju kāpums ES un pasaulē, gan augošie fondu tirgi, un arī galvenajās eksporta partnervalstīs pieprasījums pēc Latvijas precēm un pakalpojumiem var izrādīties augstāks nekā sagaidīts. Tikmēr straujāku izaugsmi Latvijā var nodrošināt arī pašreizējā kreditēšanas aktivizēšanās un uzņēmumu investīciju straujāka attīstība, balstoties uz pašu resursiem.

FINANŠU MINISTRIJA

     
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

apdrošināšana  jämföra smslån  parkets  palodzes  autoserviss