ES fondu revidenti: esošais plānošanas periods uzsākts veiksmīgāk nekā iepriekšējais

Trešdien, 15. februārī, Finanšu ministrija (FM) kā Eiropas Savienības (ES) fondu revīzijas iestāde (RI), kas veic neatkarīgu ES fondu finansējuma un citu ārējo investīciju kontroli Latvijā, iesniedza Eiropas Komisijai (EK) pirmo pilno 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Gada kontroles ziņojumu (GKZ) un Atzinumu. Kopējais secinājums – esošais plānošanas periods ir uzsākts sekmīgi.

Šis mums ir būtisks gads. Mēs kā ES fondu revidenti un EK uzticības partneri Latvijā ne tikai aizveram iepriekšējā 2007. – 2013. gada plānošanas perioda grāmatu, bet sākam arī jaunu pārbaužu nodaļu no pavisam tīras lapas jau 2014. – 2020. gada plānošanas periodā,” skaidro FM ES fondu RI vadītāja Nata Lasmane. Viņa uzsver, ka šis periods ir iezīmējies ar veiksmīgu iestāžu savstarpējo sadarbību – šajā plānošanas periodā katra dalībvalsts EK vienlaicīgi iesniedz dažādu iestāžu saskaņotu dokumentu paketi.

Kopumā varam teikt, ka šo periodu uzsākām ļoti labi. Kopējais kļūdas līmenis visos fondos nav lielāks par EK noteikto 2% slieksni, kas nozīmē, ka konstatētās kļūdas apjoms ir pieņemams un nav pamata apšaubīt, ka vadības un kontroles sistēma darbojas pietiekami labi,” komentāru sniedz RI vecākā eksperte Agnese Abula. Viņa salīdzināja ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda (KF) datus ar iepriekšējā perioda sākuma rezultātiem un norādīja, ka šis periods ir sācies veiksmīgāk nekā iepriekšējais. Attiecībā pret citiem fondiem kā Eiropas atbalsta fonds (EAF), Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (PMIF) un Iekšējās drošības fonds (IDF) kļūdas līmenis ir līdzīgs, tādējādi var secināt, ka kopumā Latvijā ir izveidojusies pieredze fondu atbilstošā ieviešanā, kas ir labs stabilitātes apstiprinājums. “Tas ļauj arī secināt, ka RI auditējamie fondi tiek ieviesti un kontrolēti atbilstoši un mēs kā dalībvalsts spējam būt uzticami partneri EK,” norāda A. Abula.

Kā norādīja RI vadītājas vietniece Maija Treija, kas ir atbildīga par ES struktūrfondu un KF auditu rezultātu apkopošanu un iesniegšanu EK, skaidro, ka šajā plānošanas periodā īpaša vērība būs jāpievērš EK ieviestajiem jauninājumiem – izmaksu vienkāršošanas principam. “Kā zināms, lai kaut ko vienkāršotu, vispirms ir “sarežģīti” jāpadomā,” norāda M. Treija. Viņa papildina, ka arvien notiek aktīvas diskusijas starp visām dalībvalstīm un EK par šī principa piemērošanu praksē. “Mums kā revidentiem izmaksu vienkāršošanas principa ieviešana būs jāņem vērā turpmākajās pārbaudēs arī no risku vadības viedokļa, lai varētu gūt pilnīgu pārliecību par tā atbilstošu piemērošanu,” skaidro M. Treija. Tāpat viņa norāda, ka aktualitāti nav zaudējuši jautājumi par vienlīdzīgas konkurences nodrošināšanu būvniecības iepirkumu jomā.

RI vecākā eksperte Dace Bite, kas atbild par PMIF un IDF auditiem, skaidro: “Šajā ES līdzekļu investēšanas periodā liela loma tiek piešķirta atbildīgās iestādes veiktajām kontrolēm. Tas savukārt iezīmē prioritāru virzienu mūsu auditos  darbs koncentrēsies lielākoties uz būtiskākajām riska jomām, kā, piemēram, iepirkumi, mērķgrupas atbilstība u.c. Tāpat uzmanība vērsta uz piešķirtā finansējuma atbilstošu ieguldīšanu.” D. Bite norāda, ka RI tagad vēl stingrāk vērtē ES fondu programmās noteikto mērķu sasniegšanu un rādītāju izpildi.

Savukārt attiecībā uz EAF, kas ir salīdzinoši jauns fonds, pirmais gads ir jāizvērtē ļoti kritiski un jāizvērtē, kā šo procesu padarīt iespējami vienkāršāku. “Lai arī kopumā varam secināt, ka Latvijā ir uzsākta atbilstoša EAF ieviešana, tomēr arvien ir iespējas to pilnveidot. Jāatzīst, ka mūsu kopējs uzdevums ir izveidot tādu sistēmu, lai šim fondam noteiktā mērķauditorija – trūcīgās personas – saņem iespējami kvalitatīvu atbalstu visvienkāršākā veidā,” norāda RI vecākā eksperte Olga Guza, kas FM RI atbild arī par kvalitātes kontroles procesiem.

RI vadītāja N. Lasmane skaidro, ka 2014. – 2020. gada plānošanas periods ir raksturīgs ar ES institūcijām dotu iespēju pierādīt savu spēju ES nodokļu maksātāju naudu investēt mērķtiecīgi un ar iespējami lielāku atdevi tautsaimniecībai. Tāpat šajā plānošanas periodā ir ieviesta virkne jaunu prasību, kuras tiks rūpīgi uzraudzītas – rezultatīvo rādītāju mērīšana, fokuss uz riska jomām, pretkrāpšanas pasākumu ieviešana, kā arī ziņošanas procedūru vienkāršošana. “Lai arī šajā periodā tiek plānots, ka finansējuma saņēmējam samazināsies iesniedzamo dokumentu apjoms un saīsināsies kontroles uz vietas, tomēr finansējuma saņēmējiem ir jāsaprot, ka dotā uzticība viņiem būs jāattaisno un būs jāuzņemas lielāka atbildība par rezultātu,” norāda RI vadītāja.

Šis ir pirmais gads, kad EK tiek iesniegts pilns pārskats par pērnā gada audita rezultātiem ES finanšu līdzekļu 2014. – 2020. gada investēšanas periodā. GKZ un Atzinums ir neatkarīgs dokumentu kopums, ar kuru palīdzību EK tiek ziņots par ieguldīto finanšu līdzekļu likumību un pareizību, kā arī sniedz informāciju, vai izveidotais investēšanas mehānisms darbojas atbilstoši un efektīvi. Šodien EK tika sniegts viedoklis kopumā par pieciem ES fondiem – ES struktūrfondiem un KF (par periodu no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. jūnijam), par EAF vistrūcīgākajām personām (par periodu no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. jūnijam), kā arī par PMIF un IDF (par periodu no 2015. gada 16. oktobra līdz 2016. gada 15. oktobrim).

FM Revīzijas iestāde ir neatkarīga ES fondu pārbaudes institūcija Latvijā, kuras izveidošana katrā Kohēzijas politiku ieviesošā ES dalībvalstī ir EK noteikta obligāta prasība. RI pienākums ir aizsargāt EK finansējumu un veicināt tā pareizu izlietojumu nacionālā līmenī. Par paveikto darbu katru gada RI sniedz EK neatkarīgu atzinumu, uz kuru balstoties, tiek pieņemts lēmums par izdevumu apstiprināšanu Latvijai.
 

Gada kontroles ziņojums un Atzinums par periodu no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. jūnijam ir pieejams šeit.

FINANŠU MINISTRIJA

     
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

grāmatvedības pakalpojumi  apdrošināšana  lētas aviobiļetes  santehniķis  metāla jumti