Ziņas | Latvija | Ekonomika, finanses


Šobrīd AS "Augstsprieguma tīkls" padomē rīcībspēja ir nodrošināta

Šā gada martā devās mūžībā AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) padomes priekšsēdētājs inženierzinātņu doktors Vilnis Krēsliņš – ilggadējs Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas vadītājs. Pēc viņa nāves kapitāla daļu turētājs izsludināja publisko konkursu uz vakanto amatu. Tas noslēdzās bez rezultāta. Informācija par konkursa rezultātiem ir publicēta Finanšu ministrijas mājaslapā 2019. gada 24. jūlijā.

Industriālā mantojuma nedēļas nogalē aicina iepazīt unikālus objektus Latvijā un Igaunijā

Nedēļas nogalē no 27. līdz 29.septembrim apmeklētājiem būs pieejami unikāli industriālā mantojuma objekti Latvijā un Igaunijā - Vidzemē, Kurzemē, Rīgas reģionā, kā arī Rietum- un Dienvidigaunijā. Industriālā mantojuma nedēļas nogale norisināsies jau otru gadu, sniedzot iespēju aplūkot arī tādus objektus, kuri ikdienā apmeklētājiem nav pieejami, kā arī daudzu objektu saimnieki piedāvās dažādas aktivitātes.

Valdība sper nozīmīgu soli reģionālā gāzes tirgus izveidei ar 2020. gadu

Ar mērķi izveidot vienotu reģionālo gāzes tirgu kopā ar Igauniju un Somiju Ministru kabinets šā gada 17. septembra sēdē apstiprināja grozījumus Enerģētikas likumā (turpmāk – Likumprojekts). Likumprojekts vēl ir jāapstiprina Saeimā.

Brīvo darbvietu skaits 2. ceturksnī pieaudzis par 5,9 tūkstošiem jeb 23,8 %

2019. gada 2. ceturksnī Latvijā bija 30,5 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 5,9 tūkst. jeb 23,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Sabiedriskajā sektorā bija 8,6 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 21,9 tūkst. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 4,5 tūkst. jeb 25,6 %, bet sabiedriskajā – par 1,4 tūkst. jeb 19,3 %.

Brīvo darbvietu skaits 2. ceturksnī pieaudzis par 5,9 tūkstošiem jeb 23,8 %

2019. gada 2. ceturksnī Latvijā bija 30,5 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 5,9 tūkst. jeb 23,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Sabiedriskajā sektorā bija 8,6 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 21,9 tūkst. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 4,5 tūkst. jeb 25,6 %, bet sabiedriskajā – par 1,4 tūkst. jeb 19,3 %.

Uzņēmumu Ēnu dienā piedalās 99 ierēdņi

Šodien notiekošajā iniciatīvas "Ierēdnis ēno uzņēmēju" dienā 35 uzņēmumu ikdienas darbu iepazīst 99 ierēdņi no 30 valsts pārvaldes iestādēm.

Fiskālās telpas apmērs nākamgad ir 192,4 miljoni eiro

Piektdien, 13. septembrī, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020. gadam un 2020.-2022. gada ietvaram. Valdība apstiprināja 2020. gada fiskālo telpu 192,4 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2021. gadā un 2022. gadā tā attiecīgi ir apstiprināta 183 miljonu eiro un 395,4 miljona eiro apmērā.

Livonijas balvas saņem AS "Latvijas finieris" un SIA "Graanul Invest"

Ceturtdien, 12.septembrī, Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Igaunijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera pasniedza Livonijas balvas, ko saņēma AS "Latvijas Finieris" par veiksmīgu darbu Igaunijā un SIA "Graanul Invest" par sasniegumiem un ieguldījumiem Latvijā.

Jaunuzņēmumu ekosistēma strauji aug; svarīgi pilnveidot valsts atbalstu

"Jaunuzņēmumi attīsta inovācijas, sekmē investīciju piesaisti, veicina Latvijas tautsaimniecības pāreju uz modernu un inovatīvu ekonomiku, jaunu biznesa modeļu veidošanos un talantu attīstību, kā arī stiprina riska kapitāla nozari. Jaunuzņēmumu ekosistēma aug, un strauji pieaug arī nozares pienesums ekonomikai - jaunuzņēmumi rada augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, jaunas, labi apmaksātas darba vietas un piesaista kvalificētu darbaspēku," uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Latvijas ekonomika bremzējas pirms nākamā paātrinājuma

Latvijas ekonomika šogad augs būtiski lēnāk nekā pērn. Luminor prognozes liecina, ka IKP šogad pieaugs par 2,6%, bet nākamgad – par 1,9%. Krasi atšķirīga izaugsme šogad būs reģionos. Rīga un tās tuvākā apkārtne aug un augs ļoti strauji, bet citviet Latvijā situācija būs kontrastaina, atkarībā no eksporta specializācijas. Savukārt pasaules ekonomikā valda liela nenoteiktība. Lai gan SVF prognozes norāda uz mērenu pasaules izaugsmes paātrinājumu turpmākos divos gados, iespējams arī atšķirīgs scenārijs.

Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli