IT jāiemācas runāt biznesa valodā

"Executive Forum" eksperti ir pārliecināti – IT cilvēkiem jāiemācas runāt biznesa valodā, savukārt vadībai jāstiprina izpratne par uzņēmuma IT vajadzībām. Tas ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem, lai uzņēmumi turpinātu savu attīstību arvien mainīgajā digitālo tehnoloģiju vidē.

“IT vide mainās nepielūdzami ātri, un mums neatliek nekas cits, kā mainīties tai līdzi. Piemēram, jau pavisam drīz būs jāsāk ievērot Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas ievieš savas izmaiņas gan IT pārvaldībā, gan uzņēmējdarbībā. Kā Eiropas vadošais neatkarīgais IT un mākoņpakalpojumu integrators mēs vēlamies integrēt ne tikai IT sistēmas, bet arī cilvēkus. “Executive Forum” mērķis ir vienot IT vadītājus un uzņēmējus, veidot kopīgu dialogu, kā arī pavērt iespējas sadarbībai, izmantojot jaunākos tehnoloģiskos risinājumus,” stāsta “Proact IT Latvia” izpilddirektors Dmitrijs Šarafutdinovs.

Vadībai un IT jāiemācas runāt vienā valodā

Jauno tehnoloģiju lielākais izaicinājums ir ātrums – problēmas jārisina ātri, tāpēc uzņēmumu vadībai un IT darbiniekiem ir jāiemācas runāt vienā valodā. “IT un uzņēmuma vadības mērķu saskaņošana nereti ir lielākais uzņēmuma izaicinājums, jo tie viens otru nesaprot. IT cilvēki gaida norādījumus no vadības, savukārt vadība nav spējīga šīs norādes dot, jo nezina tehniskās iespējas. Lai uzņēmumi pilnvērtīgi izmantotu tehnoloģiju priekšrocības, viennozīmīgi ir nepieciešama ciešāka sadarbība,” uzsver AS “Latvenergo” ITT direktors Jānis Avens.

Arī Exclusive Networks biznesa vadītājs Kims Lindfors vēsta: “Industriālā ceturtās paaudzes jeb digitālā transformācija ir tikko sākusies, tāpēc organizācijām, kas vēlas iet līdzi laikam, kvalificēti IT darbinieki nenoliedzami būs milzīga priekšrocība. Uzņēmuma un IT vēlmju saskaņošana kļūs par galveno prioritāti, lai tas veiksmīgi attīstītos. Ja starp vadību un IT darbiniekiem nav efektīvas saziņas, bieži vien ārējie pakalpojumu sniedzēji ar labām pārdošanas prasmēm savus pakalpojumus pārdod daudz veiksmīgāk. IT darbinieki, kuri iemācas runāt biznesa valodā, lai vadītāji spētu izprast viņu ieguldījumu uzņēmuma attīstībā, spēj ieviest nepieciešamās izmaiņas, citādi IT tiek saistīts vienīgi ar izdevumiem.”

Edijs Freivalds dalījās pieredzē par starptautiskās lidostas “Rīga” IT lomu uzņēmuma vadībā: “Informācijas tehnoloģijas ir cieši integrētas uzņēmējdarbībā. Ja IT vajadzības ir saskaņā ar uzņēmuma stratēģiju, ieguldījumi IT jomā ir neapšaubāmi. Mūsu vadlīnijās un pat darbinieku līgumos ir noteikts, ka IT nodaļai vadība ir jāapmāca un jāiepazīstina ar jaunākajām nozares tendencēm.”

Arī Oracle vadītājs Baltijas valstīs Andrius Skuncikas vēstīja, ka ciešas sadarbības pamatā ir spēja runāt vienā valodā, bet jāmainās ir ne tikai IT pārstāvjiem, bet arī biznesa lēmumu pieņēmējiem: “Šobrīd IT mainās ātrāk nekā uzņēmumi, bet būtiski ir nodrošināt līdzsvaru. Arvien vairāk IT vadītāju apgūst uzņēmējdarbību un tas ir apsveicami, tomēr viņu loma nav vadīt biznesu, bet gan to atbalstīt. Tāpēc arī uzņēmuma vadībai ir jāatsvaidzina savas tehnoloģiju zināšanas.”

 

Tehnoloģiskās iespējas ir neierobežotas

Uzņēmuma “Apply” dibinātājs un vadītājs Agnis Jakubovičs atklāj: “Mākslīgais intelekts var uzlabot daudzus uzņēmējdarbības procesus. Izmantojot neironu tīklus un tos apmācot, mēs varam veiksmīgi izmantot automatizācijas tehnoloģiju. Robotu mērķis nav aizvietot cilvēku, bet palīdzēt rutīnas darbos, ietaupīt laiku un uzlabot produktivitāti. Inteliģentie algoritmi nav tāla nākotne, tie jau sen mums palīdz, piemēram, vadot auto. Tehnoloģiskās iespējas ir neierobežotas, galvenais jautājums ir nevis ko ir iespējams izdarīt, bet kādas ir uzņēmuma vajadzības?”

Tehnoloģiju uzņēmuma BitFury Group IT direktors Aleksejs Petrovs stāsta: “Blockchain jeb blokķēdes tehnoloģija nav brīnumlīdzeklis, tomēr tas viennozīmīgi veicina konkurences priekšrocību. Atvērtais peer-to-peer (“vienādranga” - latviešu val.) tīkls nodrošina operāciju caurskatāmību un elastīgumu, tā izmantošanas izmaksas ir salīdzinoši zemas un tas nav pakļauts laika ierobežojumiem – brīvdienām vai svētku dienām. Blockchain tehnoloģija nav tikai kriptovalūta, tā ir jauna norēķinu filozofija, kas var būtiski ietekmēt to kā maksājam par produktiem un pakalpojumiem. Kāpēc apmaksāt ikmēneša TV abonementu, ja iespējams samaksāt par filmu, par tās vienu minūti vai sekundi?“

Finanšu tehnoloģiju rīkiem nepieciešama centrāla pārvalde

Latvijas Komercbanku asociācijas vadītāja Sanda Liepiņa: “Šajā digitālās transformācijas laikmetā visiem finanšu nozares dalībniekiem paveras jaunas izaugsmes iespējas ne vien Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē. Tehnoloģijas maina arī savstarpējo norēķinu veidus un formas. Dažādu valstu regulatoru pieeja vai, kā un ar kādiem nosacījumiem pieļaut darbību ar kriptovalūtu atšķiras. Pagaidām, ņemot vērā augtos riskus, 2017. gada oktobrī LKA Padomē apstiprinātajos nozares pašregulācijas dokumentos – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un sankciju ievērošanas (AML/CFT) politika un vadlīnijas – noteicām, ka bankas apzinās, ka uzņēmumi, kas savā darbībā pamatā izmanto elektronisko naudu un virtuālās valūtas, pakļauj Latvijas bankas sektoru nesamērīgam riskam.”

 

“Blockchain tehnoloģija ir lielisks izgudrojums, bet vai šī ir labākā tehnoloģija naudas pārvaldībai? Bez centrālās pārvaldes kriptovalūta nevar efektīvi darboties. Tā ir līdzīga tādām valūtām kā zelts, dimanti, gliemežvāki vai dzintars. Ir vajadzīgi noteikumi un centrālā autoritāte, kas šo jauno finanšu tehnoloģiju pārvaldītu,” saka Kārlis Danēvičs, SEB banka valdes loceklis.

 

“Agrāk vai vēlāk kriptovalūtas ienāks arī banku ikdienā. Viens no banku uzdevumiem ir pasargāt cilvēkus no tirgus svārstībām, šāda politika nepieciešama arī kriptovalūtai. Tikai tad tā var kļūt par mūsu finanšu ikdienas sastāvdaļu. Šobrīd blockchain tehnoloģijas un kriptovalūta vēl joprojām ir attīstības sākumposmā”, uzsvēra Eduards Bezprozvanovs, fintech uzņēmuma TWINO tehnoloģiju vadītājs.‘’

9. novembrī “Executive Forum” norisinājās “RIGA COMM 2017” izstādes laikā Ķīpsalā, lai diskutētu par nozares aktuālākajām tendencēm – jaunākajiem mākoņdatņu un kiberdrošības risinājumiem, mākslīgo intelektu, blockchain tehnoloģiju, kā arī finanšu sektora attīstību digitālā kontekstā. Pasākumu jau ceturto gadu organizē “Proact IT Latvia”. Uzziņai: exe4um.lv.

Proact ir Eiropā vadošais neatkarīgais datu centra un mākoņu pakalpojumu sniedzējs. Uzņēmuma piedāvātie mūsdienīgie datu glabāšanas, virtualizācijas, tīklošanas un drošības risinājumi palīdz organizācijām visā pasaulē samazināt darbības riskus un izmaksas, vienlaikus veicinot elastību, produktivitāti un efektivitāti. Proact uzņēmums apkalpojis 3500 klientu, īstenojis vairāk nekā 5000 projektu visā pasaulē un šobrīd mākonī pārvalda 100 petabaitu datu. Uzņēmums dibināts 1994. gadā un tajā strādā 800 darbinieku 15 valstīs Eiropā un Ziemeļamerikā.

Komunikācijas aģentūra/Edelman Affiliate

     
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas