VNĪ uzsācis degradētās vides uzkopšanas darbus Aucē, atbrīvojot no bīstamiem atkritumiem un degradētajām būvēm


public. foto
VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzsākusi šogad VNĪ pārvaldībā pārņemto, bijušo 2017. gadā likvidētās AS "Zemgales piens" īpašumu – bijušās pienotavas, katlu mājas un saimniecības ēkas sakārtošanu Vītiņu ielā 15A un 15B, Auces centrā, atbrīvojot teritoriju no 62 tonnām naftas produktu atkritumu, kā arī plānojot īpašumā esošo degradēto būvju demontāžu, kas radīs iespēju īpašumu jaunai attīstībai, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Bīstamo atkritumu – naftas produktu atkritumu – novēršanas darbu veikšanai bijušās AS “Zemgales piens” īpašumos rasts finansējums ap 24 000 eiro apmērā, novirzot līdzekļus no VNĪ 2020. gada atsavināšanas ieņēmumiem. Sakārtošanas darbus veic SIA "Eco osta", bīstamie atkritumi tiks izvesti un utilizēti, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību. Kopumā šīs degradētās vides teritorijas sakārtošanai, t.sk. būvju demontāžai, šobrīd VNĪ ir provizoriski plānojis novirzīt finansējumu ap 80 000 eiro.

“Ķīmisko vielu klātbūtne īpašumos ir samērā reta parādība. Šajos gadījumos īpašumu sakārtošanai un bīstamo vielu utilizācijai nepieciešami lieli ieguldījumi –  katrs šāds gadījums tiek vērtēts atsevišķi. Kopumā bīstamo atkritumu savākšanai visā Latvijas teritorijā kapitālsabiedrība gadā iegulda aptuveni 21 000 eiro. Pārņemot īpašumus, novērtējam katra īpašuma stāvokli, iespējas to izmantot valsts pārvaldes vajadzībām un izskatām mums nodoto īpašumu ilgtspējīgas attīstības scenārijus,” norāda A. Vārna.

Auces novada pašvaldība vēstulē 2017. gada augustā vērsās pie VNĪ pēc palīdzības, lai rastu risinājumu vides apdraudējuma novēršanai nekustamajā īpašumā, minot, ka “tas atrodas blakus Auces vidusskolas ēkai, kamdēļ ar 1 septembri uzsākot mācību sezonu šajā nekustamajā īpašumā atrodošies naftas produktu atkritumi potenciāli var apdraudēt Auces vidusskolas skolēnu veselību un dzīvību”. Īpašums savulaik ir bijis akciju sabiedrības “Zemgales piens” īpašums, kas pēc LR Uzņēmumu reģistra datiem likvidēts 2017.gada 6. janvārī. Pēc uzņēmuma likvidācijas īpašums kļuva par bezīpašnieka mantu, kas piekrīt valstij, bet šis juridiskais fakts ir jākonstatē tiesai, lai nostiprinātu īpašuma tiesības uz valsts vārda. Tikai pēc tiesas sprieduma par konstatēto juridisko faktu, šis valstij piekritīgais nekustamais īpašums tiek ņemts valsts uzskaitē un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā var nonākt valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā. Diemžēl VNĪ secina, ka bieži bezmantinieka/bezīpašnieka atzītā nekustamā īpašumā atrodas bezvērtīga manta vai atkritumi, tai skaitā tādi bīstamie atkritumi kā ķīmiskās vielas, naftas produktu atkritumi u.c., kuru iepriekšējie īpašnieki nav raduši iespējas un finanšu līdzekļus īpašumos esošo atkritumu apsaimniekošanai, izvēloties uzņēmuma likvidāciju.

Saskaņā ar Latvijas vides aizsardzības politiku un Vides aizsardzības likuma 3. pantā noteiktajiem vides aizsardzības principiem, lēmumus, kas var ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, pieņem, ievērojot principu “piesārņotājs maksā”, bet gadījumā, ja kustamais un nekustamais īpašums nonāk valsts īpašumā, principu “piesārņotājs maksā” piemērot nevar, tādejādi liedzot valstij vērsties pret faktisko vides apdraudējuma radītāju/piesārņotāju. Valstiskā līmenī atkritumu politikas veidotāji un uzraudzības funkcijas īstenotāji – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Valsts vides dienests.

Piemēram, VNĪ pērn sadarbībā ar Valsts vides dienestu un VARAM veica darbības, lai novērstu esošo vides apdraudējumu nekustamā īpašumā “Kalndīķi”, Saldus pagastā, Saldus novadā, attīrot no 73 m3 ķīmisko vielu šķidriem bīstamiem atkritumiem, kas tika finansēts no nozarē paredzētā finansējuma 2019. gadā valsts budžeta apakšprogrammas “Nozares vides projekti” ap 40 000 euro apmērā. Arī šis nekustamais īpašums piekrita valstij pēc uzņēmuma likvidācijas.

VNĪ mērķtiecīgi strādā pie degradēto īpašumu sakārtošanas vai atsavināšanas, dodot iespēju to jaunai attīstībai. Kapitālsabiedrības pārvaldībā ik gadu nonāk vairāki desmiti valsts īpašumu dažādā tehniskā stāvoklī, tostarp degradēti īpašumi un īpašumi ar bīstamiem atkritumiem. Vispārējie teritoriju sakopšanas darbi biežāk ietver īpašumu atbrīvošanu no latvāņiem, auto riepām, brikšņiem u.tt. Pēdējos divos gados VNĪ atsavinājusi 83 degradētas būves, 14 degradētas būves nodotas citu ministriju vai pašvaldību pārvaldībā, bet 30 degradētas būves nojauktas, radot iespēju šīm teritorijām iegūt jaunu elpu, 2 degradētas būves atjaunotas.

Ievērojamākie VNĪ pārdotie objekti šogad ir biroju ēka Mucenieku 3, Vecrīgā (678 600 eiro), vēsturiskās mūzikas skolas ēka Pils ielā 38, Ventspilī (99 700 eiro), īpašums ar vēsturisku koka apbūvi Dzelzceļa ielā 3, Jūrmalā (86 140 eiro), administratīvā ēka Liepājas ielā 26, Kuldīgā (157 660 eiro), kā arī nekustamie īpašumi Dubultu prospektā 142, Jūrmalā (188 200 eiro) un Juglas ielā 14, Rīgā (149 000 eiro). Šobrīd atjaunošanas procesā ir fasādes vairākām valstiski nozīmīgām ēkām Rīgā – Ekonomikas ministrijas ēkai Brīvības iela 55, Veselības ministrijas ēkai Brīvības ielā 72, Tiesībsarga biroja ēkai Baznīcas ielā 25, Farmācijas muzeja ēkai R. Vāgnera ielā 13, “Saktas” ēkai Brīvības bulvārī 32, kā arī tikko pabeigta fasāde Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja ēkai Palasta ielā 4. Tuvākajā laikā plānots uzsākt atjaunošanas darbus Muitas nama jeb Iekšējā drošības biroja ēkas fasādei Kr. Valdemāra ielā 1A, Rīgā, Leļļu teātrim Kr. Barona ielā 16/18, KNAB ēkas fasādei Citadeles ielā 1 un citām. Vienlaikus VNĪ īsteno sadarbību ar Rīgas pilsētas pašvaldību vairāku attīstāmo īpašumu apkārtējās teritorijas labiekārtošanai – divu pilsētas iedzīvotājiem svarīgu laukumu sakārtošanai – Dailes teātra priekšlaukums un Strēlnieku laukuma teritorijā pie Latvijas Okupācijas muzeja Vecrīgā.

VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī iekļauts VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija. 

VAS “Valsts nekustamie īpašumi”
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbums