LATVIJAS ZAĻAIS PUNKTS: COVID-19 LĒNĀM PARALIZĒ ATKRITUMU ŠĶIROŠANAS NOZARI


foto;
Īsā laika periodā būtiski ierobežota atkritumu šķirošana vairākos Latvijas poligonos, kravu pārrobežu kustība, atkritumu pārstrādes rūpnīcu darbība daļā Eiropas valstu, kā rezultātā vēl vairāk sarūk šķiroto atkritumu pārstrādes iespējas. Covid-19 pandēmija un ieviestie ārkārtas pasākumi gan Latvijā, gan citviet pasaulē pāris nedēļu laikā ir ietekmējuši virkni atkritumu apsaimniekošanai būtisku procesu, liekot šķēršļus ražotāju atbildības sistēmām (RAS) pilnā apmērā izpildīt valsts noteiktos pārstrādei derīgo atkritumu savākšanas un reģenerācijas apjomus. Tāpēc valstij kopā ar nozares uzņēmumiem ir jāmeklē risinājums, lai atbalstītu atkritumu šķirošanas sistēmas darbību Latvijā, nevis pārfokusētos uz atkritumu noglabāšanu poligonos bez to šķirošanas.

“Lai pasargātu savus darbiniekus, daļa Latvijas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu ir slēguši šķiroto atkritumu savākšanas laukumus, kā arī apsver iespēju uz laiku slēgt sadzīves atkritumu šķirošanas līnijas un visus atkritumus uzreiz nogādāt poligonā, lai izslēgtu inficēšanas riskus. Arī iedzīvotāji, veicot pašizolācijas un sociālās distancēšanās pasākumus, neapmeklē publiskas vietas, t.sk. šķirošanas laukumus un punktus, kas ievērojami samazina dalīti savākto atkritumu apjomu. Tas nozīmē, ka ražotāju atbildības sistēmām būs sarežģīti izpildīt noteiktos atkritumu šķirošanas apjomus, jo Covid-19 ierobežošanas pasākumi ietekmē gan materiālu plūsmu tirgū un šķirošanas aktivitāti, gan arī pārstrādes jaudas. Šo situāciju ražotāju atbildības sistēmas nespēj ietekmēt un kontrolēt,” norāda “Latvijas Zaļais punkts” direktors Kaspars Zakulis, uzsverot, ka arī krīzes laikā ir svarīgi nodrošināt, ka maksimāli turpinām nodrošināt Latvijā radīto atkritumu šķirošanu un tālāku pārstrādi. Turklāt objektīvu iemeslu dēļ tirgū dažādu plastmasas iepakojumu apjoms pieaug, jo arī tirdzniecības vietām noteikti papildu drošības pasākumi savas produkcijas iepakošanai.

Patlaban būtiskākais kavēklis ražotāju atbildības sistēmu sekmīgas darbības nodrošināšanai ir sašķiroto atkritumu pārstrādes jaudu samazinājums Eiropā, kas jau iepriekš bijis nepietiekams. Tāpat tiek ieviesti robežu šķērsošanas ierobežojumi. Tā rezultātā atkritumu pārstrādei nepieciešamo izejvielu pieprasījums no ārvalstīm ir strauji krities un Latvijā sašķirotos atkritumus ir grūtības realizēt tālāk. Kā zināms, līdz šim lielākā daļa Latvijā sašķiroto atkritumu pārstrādei tika sūtīta uz ES un citām valstīm.

“Pašlaik ir objektīvas grūtības nodrošināt atkritumu šķirošanu nepieciešamajā apjomā un arī pārstrādi. Arī pārstrādi apliecinošo dokumentu saņemšana no ārvalstu rūpnīcām ir ierobežota. Tāpat apgrūtināta ir pārrobežu kravu kustība - gan noteikto ierobežojumu dēļ, gan tādēļ, ka, izvairoties no iespējamās inficēšanās riska, arī šoferi vairs nevēlas braukt uz citām valstīm. Jāteic, ka, pat ja būtu pieprasījums pēc materiāliem, faktisko iespēju veikt atkritumu piegādes uz rūpnīcām ārpus Latvijas trūktu vai to izmaksas ir strauji augušas,” situāciju tirgū ilustrē “Latvijas Zaļais punkts” direktors. Viņš arī norāda, ka dažādu materiālu cenas tirgū kritušās dramatiski, tāpēc ne atkritumu savākšanas, ne pārstrādes uzņēmumi, nedz arī starpnieki vairs nav tik ieinteresēti atkritumu šķirošanā un pārstrādē, jo tas ir ekonomiski neizdevīgi un attiecīgi pieaug ražotāju atbildības sistēmu maksājumi par šķirošanas un pārstrādes nodrošināšanu valstī noteiktajā apjomā.

Iepriekšminētie apstākļi rada nozīmīgus riskus ražotāju atbildības sistēmām pilnā mērā izpildīt normatīvajos aktos paredzēto savācamo un reģenerējamo iepakojumu un videi kaitīgo preču apmēru, īpaši, ja ārkārtējā situācija valstī tiks pagarināta. Turklāt tiek prognozēts, ka atkritumu pārstrādes tirgus inertuma dēļ situācija ilgstoši nemainīsies arī pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas Latvijā un citviet. Papildu tam no 2020.gada 1.janvāra Latvijā par vairākiem procentpunktiem ir palielinātas reģenerācijas prasības visiem tirgū novietotajiem iepakojumiem. Tas nozīmē, ka šķirošana un pārstrāde būs jānodrošina ievērojami lielākam atkritumu apjomam.

“Ņemot vērā šībrīža cenu līmeni otrreizējo izejvielu tirgos, lai izpildītu noteiktās reģenerācijas normas ražotāju atbildības sistēmas būs spiestas palielināt maksu uzņēmumiem par to tirgū novietotā iepakojuma un videi kaitīgo preču apsaimniekošanu, šķirošanu un pārstrādi. Situācijā, kad lielākā daļa Latvijas uzņēmumu saskaras ar Covid-19 radīto ekonomisko krīzi, kā rezultātā aptur savu darbību un atlaiž darbiniekus, valstij kopā ar nozares dalībniekiem būtu jāmeklē iespējas šo jautājumu risināt, īpaši, ņemot vērā situāciju arī Eiropas otrreizējo izejvielu tirgos. Mūsuprāt, būtu vismaz pagaidām jāiesaldē šā gada reģenerācijas prasību pieaugums. Mēs esam par turpmāku šķirošanas attīstību Latvijā, taču šādā krīzes situācijā ir svarīgi nodrošināt, ka tās vārdā netiek upurēta nozares darbinieku veselība un drošība, kā arī Latvijas uzņēmumu dzīvotspēja un iedzīvotāju maksātspēja. Situācijai ir jāmeklē kopīgs risinājums,” norāda “Latvijas Zaļais punktā” direktors Kaspars Zakulis.

Jau ziņots, ka, lai novērstu COVID-19 negatīvās sekas atkritumu apsaimniekošanas nozarē un to tālejošāku ietekmi uz sabiedrību kopumā, Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija vērsusies atbildīgajās ministrijās. Gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, gan Finanšu ministrijai izteikts lūgums ļaut poligonu operatoriem, kuriem trūkst darbaspēka, ārkārtas situācijas laikā sadzīves atkritumus apglabāt bez to sagatavošanas jeb šķirošanas apglabāšanai. Tāpat asociācija aicinājusi izpildvaras pārstāvjus uz laiku iesaldēt normatīvajos aktos noteikto pārstrādājamo un reģenerējamo atkritumu apjomu vai lemt par sasniedzamo mērķu samazināšanu.

LATVIJAS ZAĻAIS PUNKTS
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbums