Apkopoti dati par gaisa piesārņojumu Latvijā


Public. foto
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) eksperti, apkopojot datus par gaisa kvalitāti Latvijā 2017. gadā, secinājuši, ka pagājušajā gadā ne Rīgā, ne pārējās Latvijas pilsētās neviena no gaisu piesārņojošajām vielām nepārsniedza normatīvos pieļaujamos rādītājus. 

Pārskatā par gaisa kvalitāti ir ietverta informācija par dažādām piesārņojošām vielām (piemēram, SO2, NO2, daļiņas PM10 un PM2,5, benzols, Pb, Cd, Ni, As un citas), kurām tiek veikts gaisa kvalitātes monitorings. Latvijā paaugstinātas koncentrācijas raksturīgas gaisa piesārņojošām vielām kā slāpekļa dioksīds, ko visbiežāk saista ar ziemas apkures periodu, transporta plūsmas intensitāti, kā arī cilvēka organismam bīstamās daļiņas PM10 un PM2.5, ko rada ceļu kaisīšana ar sāli un smiltīm, kā arī benzols no naftas produktu pārkraušanas un transporta piesārņojuma.

Analizējot datus visās novērojumu stacijās gan aglomerācijā Rīga, gan zonā Latvija, tiek secināts, ka 2017. gadā nevienai no piesārņojošām vielām netiek pārsniegts robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai. 

Dati par Rīgu apkopoti, izmantojot monitoringa tīklā esošo piecu staciju veiktos mērījumus, bet datus par gaisa piesārņojumu pārējā Latvijas teritorijā nodrošina septiņas monitoringa stacijas, kas izvietotas dažādās pilsētās un darbojas nepārtrauktā režīmā.

“Lai arī robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai vielām netika pārsniegts, tomēr Rīgā novēroti slāpekļa dioksīda, daļiņu PM10, benz(a)pirēna augšējā piesārņojuma novērtēšanas sliekšņa cilvēka veselības aizsardzībai koncentrācijas pārsniegšana. Citviet Latvijā – Liepājā augšējā piesārņojuma novērtēšanas slieksnis tiek pārsniegts daļiņām PM2,5 un benz(a)pirēnam, savukārt Ventspils gaisa monitoringa stacijā augšējais piesārņojuma slieksnis tiek pārsniegts benzola mērījumiem. Pārsniedzot augšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni, ir jāņem vērā attiecīgi Ministru Kabineta noteikumi par gaisa kvalitāti, kur teikts, ka šādos gadījumos ir jāturpina veikt stacionāros mērījumus kopā ar modelēšanu vai indikatīviem mērījumiem, vai ar abiem kopā,” situāciju ar gaisa kvalitāti raksturoja Aiva Eindorfa, LVĢMC Gaisa un klimata nodaļas vadītāja.

Pasaules Veselības organizācijas apkopoto pētījumu dati liecina, ka gaisa piesārņojumam ir būtiska ietekme uz cilvēka veselību. Tas var palielināt elpošanas orgānu saslimstības risku, izraisīt klepu, reizēm elpas trūkumu un var tikt novērotas biežākas astmas lēkmes. Gaisa piesārņojuma dēļ var pieaugt hroniski obstruktīvo plaušu slimību risks un palielināties jutīgums pret elpošanas ceļu infekcijām, pat izraisīt plaušu vēzi un palielināties saslimšana ar sirds-asinsvadu sistēmas slimībām, kā arī izraisīt atmiņas un koncentrēšanās spēju pavājināšanos un ietekmēt reproduktīvo sistēmu.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

Mēbeļu izgatavošana