Latvijas iedzīvotāju vēlmēm visatbilstošākie laika apstākļi šogad bija martā

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra eksperti, veicot 2017. gada meteoroloģisko datu analīzi, kā arī, iepazīstoties ar sabiedrības viedokli interneta vietnēs, secinājuši, ka šogad Latvijas iedzīvotāju vēlmēm visatbilstošākais mēnesis bija marts, savukārt vislielāko vilšanos sagādāja augusts un septembris. Tiesa, lielākajai daļai mēnešu kopējā punktu summa ir negatīva, kas liecina, ka šogad lielākoties laika apstākļi neatbilda cilvēku cerībām.

Lai varētu savstarpēji novērtēt dažādu gadalaiku mēnešus, tika izveidota punktu sistēma, kurā katrs mēnesis saņem punktu par cilvēku iemīļotiem sezonas laika apstākļiem, savukārt punkti tika atņemti, ja attiecīgā mēneša laika apstākļi vairumam cilvēku nebija pa prātam.

Janvāris kopumā saņem 2 punktus par ziemīgajiem laika apstākļiem mēneša pirmajā pusē – viens par to, ka vairākās novērojumu stacijās tika novērots sniega segas biezums vismaz 20 cm, bet otrs par to, ka 7. janvārī Rēzeknē gaisa temperatūra noslīdēja līdz -31,0oC, kas ir arī šī gada minimālā gaisa temperatūra Latvijā. Tomēr janvārim tiek arī atņemti 2 punkti. Viens par lietu un brāzmaino vēju, kas nebija labvēlīgi Jaungada salūta vērošanai un otrs par vairākiem maksimālās gaisa temperatūras rekordiem, kas liecina par ziemas sezonai mazāk atbilstošiem laika apstākļiem. Kopumā janvārim ir 0 punktu.

Februārim tiek viens punkts par sniega segas biezumu virs 20 cm mēneša beigās Siguldā, tomēr 2 punkti tiek noņemti - par 1 dekādes un 14 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordiem, kā arī par to, ka 15 no 22 novērojumu stacijām meteoroloģiskais pavasaris sākās jau februārī. Tādēļ februārim kopumā ir -1 punkts.

Martam ir divi punkti par to, ka visās novērojumu stacijās sākās meteoroloģiskais pavasaris un par to, ka atbilstoši pavasarim paaugstinājās gaisa temperatūra – mēneša vidējā gaisa temperatūra bija augstāka par normu, tika novēroti vairāki maksimālās gaisa temperatūras rekordi un pirmo reizi šogad gaisa temperatūra bija augstāka par +10oC, savukārt viens punkts tiek noņemts par to, ka 7. martā Sīļos tika novērota visbiezākā sniega sega šogad – 34 cm. Martam kopā ir 1 punkts.

Aprīļa sākums bija siltāks par normu un tika pārspēti pat visas Latvijas attiecīgo diennakšu maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī pirmo reizi gaisa temperatūra paaugstinājās virs +20oC, par to punkts. Tomēr pārējās divas dekādes bija aukstākas par normu, tika novēroti vairāki minimālās gaisa temperatūras rekordi un visās trijās dekādes vairākās novērojumu stacijās bija arī sniega sega, par to noņemti 2 punkti. Aprīlim kopā -1 punkts.

Maijam arī kopējais punktu skaits ir negatīvs, jo 2 punkti tika atņemti par auksto mēneša sākumu, kad tika pārspēts arī Latvijas 10. maija minimālās gaisa temperatūras rekords, un rekordvēlo sniega segu – no 9. maija līdz 11. maijam kopumā 8 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni vēlākās sniega segas novērojumu rekordi. Vienu punktu maijs atguva ar pirmajām vasarīgajām dienām mēneša beigās, kad vairākās dienās gaisa temperatūra pārsniedza +25oC. Kopā maijam ir -1 punkts.

Jūnijā pusē no novērojumu stacijām iestājās meteoroloģiskā vasara par to 0,5 punkts, tomēr jūnijā tika novēroti vairāki minimālās gaisa temperatūras rekordi un nevienu dienu nebija vasarīgs karstums, kad gaisa temperatūra pārsniedz +30oC, par ko vienu punktu noņemam un jūnijam kopā ir -0,5 punkti.

Jūlijā arī pus punkts par meteoroloģiskās vasaras iestāšanos atlikušajās novērojumu stacijās un atņemts punkts par minimālās gaisa temperatūras rekordiem nepieredzēto vasarīgo karstumu. Turklāt jūlijam tiek atņemts vēl viens punkts, jo tas kļuva par līdz šim vēsāko jūliju šajā gadsimtā. Kopā jūlijam ir -1,5 punkti.

Augusts iesākās ar vairākām vasarīgi karstām dienām, kad pirmo reizi šogad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādus, bet gada maksimālā gaisa temperatūra +34,3oC tika novērota 12. augustā Bauskā. Par to 1 punkts. Mēneša otrajā pusē vairāk nekā pusē novērojumu staciju sākās meteoroloģiskais rudens, tādēļ -1 punkts. Un pašās mēneša beigās valsts austrumos tika novērotas lietusgāzes, kuru laikā Rēzeknē 24 stundu laikā nolija 123,1 mm, kas ir jauns šīs novērojumu stacijas vienas diennakts nokrišņu daudzuma rekords, kā arī Latgalē šīs lietusgāzes izraisīja plūdus. Par to -2 punkti. Tādēļ augustam punktu summa ir -2 punkti.

Arī septembrī tika novērots liels nokrišņu daudzums – vidēji Latvijā šī gada nokrišņu daudzums bija gandrīz 2 reizes lielāks par mēneša normu, kļūstot par 3. mitrāko septembri novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Par to septembrim -1 punkts. Septembrī arī pirmo reizi kopš pavasara kādā diennaktī minimālā gaisa temperatūra bija zemāka par 0oC, par arī -1 punkts. Summā septembrim ir -2 punkti.

Oktobrī arī nokrišņu daudzums bija lielāks par normu, tam kļūstot par 6. mitrāko oktobri novērojumu vēsturē: -1 punkts. Vairāk ne ar ko oktobris neizcēlās, tādēļ summā -1 punkts.

Novembrī kopumā netika novēroti šim mēnesim netipiski laika apstākļi, tomēr novembris saņem ‑0,5 punktus, jo daudzviet 18. novembra svētku uguņošanas laikā tika novēroti nokrišņi.

Decembris līdz šodienai ir saņēmis +0,5 punktus, jo gandrīz pusē novērojumu staciju šī mēneša laikā ir iestājusies meteoroloģiskā ziema, bet viens punkts ir noņemts, jo līdz šim šī mēneša vidējās gaisa temperatūras novirze no normas ir vislielākā starp tiem mēnešiem, kuros vidējā gaisa temperatūra ir augstāka par normu, un to cilvēki vairāk vēlētos pieredzēt vasaras sezonā, nevis ziemā. Šobrīd decembrim kopā ir -0,5 punkti. Lai decembris uzlabotu savu situāciju, būtu nepieciešams, ka gada pēdējās dienās būtu novērojami ziemīgi laika apstākļi un bieza sniega sega, tomēr, aptaujājot kolēģus sinoptiķus, saņēmām atbildi, kas īsumā būtu: “Nebūs, vecīt!”. Tādēļ varam pieņemt, ka decembra punktu skaitā nekas nemainīsies.

Apkopojot visus rezultātus, jāsecina, ka cilvēku vēlmēm visatbilstošākais mēnesis bija MARTS, savukārt vislielāko vilšanos sagādāja augusts un septembris. Jāņem arī vērā, lielākajai daļai mēnešu kopējā punktu summa bija negatīva, kas liecina, ka šogad lielākoties laika apstākļi neatbilda cilvēku cerībām.

Oskars Vizbulis
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sabiedrisko attiecību speciālists
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas