Aptauja: Puse iedzīvotāju atpūtai ārpus Latvijas speciāli krāj naudu


Publicitātes foto
Puse (49 %) Latvijas iedzīvotāju ieplānotajam atvaļinājumam ārvalstīs speciāli krāj naudu, liecina jaunākais "Latvia Tours Ceļojumu indekss". Liela daļa atpūtnieku (39 %) ceļojuma izmaksas sedz no rīcībā esošiem līdzekļiem, tos speciāli nekrājot, bet katram septītajam (15 %) atpūtas ceļojuma izmaksas sedz kāds cits.

Sievietēm naudu atvaļinājumam iekrāj biežāk

Indekss rāda, ka vairāk nekā puse (51 %) sieviešu atvaļinājumam speciāli iekrāj līdzekļus, kamēr vīriešu vidū tie ir 46 %. Kungi biežāk atpūtu apmaksā no savā rīcībā esošiem līdzekļiem (44 %), tos speciāli neatliekot, dāmu vidū šādu atvaļinājuma apmaksas veidu izvēlas katra trešā (35 %).

Visbiežāk iekrājumus atvaļinājumam veido 35 – 44 gadus veci atpūtnieki ar zemiem ienākumiem

Izraudzītajai atpūtai visbiežāk līdzekļus speciāli iekrāj iedzīvotāji 35 – 44 gadu vecumā (56 %), liecina Ceļojumu indekss. Arī vairāk nekā puse iedzīvotāju 25 – 34 gadu vecumā (51 %) un iedzīvotāju 45 – 54 gadu vecumā (53 %) atvaļinājumam krāj naudu.

Ja vērtē rezultātus pēc ienākumu līmeņa, redzams, ka visbiežāk naudu atpūtai speciāli iekrājuši iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem1 (65 %), taču vienlaikus šādu pieeju atvaļinājuma budžeta saplānošanai izraudzījušies arī vairāk nekā puse (53 %) atpūtnieku ar augstiem ienākumiem2.

“Iemesli speciālai līdzekļu krāšanai, lai dotos atpūtā, ir dažādi. Aptaujā redzam, ka tas var būt ienākumu līmeņa jautājums, kad cilvēks apzinās, ka atvaļinājumam budžets ir laikus jāieplāno, tomēr līdzekļus atvaļinājumam speciāli mēdz atlikt arī personas ar augstiem ienākumiem. Domāju, ka nereti tas ir plānošanas faktors – kad persona skaidri apzinās, kā un kur tieši vēlas atpūsties. Kad rocība un laiks atļauj, cilvēki labprāt saplāno garākus atvaļinājumus ar tālākiem, bieži vairākiem galamērķiem un mērķtiecīgi tam ieplāno nepieciešamo summu. Tā ir prātīga plānošana – ja reiz esi izlēmis atvēlēt lielāku naudas summu un aizceļot uz kādām tālākām zemēm, ir vērts izmantot izdevību paviesoties arī blakus valstīs, padarot vēl krāšņāku jaunu kultūru, tradīciju un dabas iepazīšanas piedzīvojumu,” norāda SIA “Latvia Tours” direktore Ieva Keiša. “Indeksā arī redzam, ka pieeja iekrāt līdzekļus vēlamajai atpūtai gadu gaitā kļuvusi populārāka – ja 2015. gadā kopumā 43 % aptaujāto atzina, ka atvaļinājumam speciāli atliek naudu, tad 2018. gadā – jau 49 %. Ik gadu šis skaits pieaudzis par 2 – 3 %,” piebilst I. Keiša.

Jauniešiem visbiežāk atpūtu apmaksā kāds cits

Jaunu cilvēku 18 – 24 gadu vecumā grupā ir visvairāk atpūtnieku, kuriem atvaļinājuma izmaksas sedz kāds cits – teju puse (47 %). Arī katram piektajam vecāka gadagājuma iedzīvotājam (55 – 74 gadu vecumā) atpūtas ceļojumu izmaksājis kāds cits. Tikmēr vidēji 40 % ceļotāju 25 – 54 gadu vecumposmā atvaļinājumu parasti apmaksā no pašu rīcībā esošiem līdzekļiem.

Aptaujā piedalījās 1002 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visos Latvijas reģionos, tā veikta 2018. gada oktobrī. "Latvia Tours Ceļojumu indekss” apkopo informāciju par Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu, viedokli un attieksmi pret dažādiem ar ceļošanu saistītiem jautājumiem, to izveidojusi tūrisma aģentūra “Latvia Tours” sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Šis ir ceturtais “Ceļojumu indekss”.

1 200 eiro un mazāk uz vienu ģimenes locekli mēnesī

2 601 eiro un vairāk uz vienu ģimenes locekli mēnesī

LATVIA TOURS
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli