Zēni no Rīgas izcīnījuši godalgas pasaules čempionātā Taizemes boksā


foto;riga.lv
Pirmoreiz desmit gadu laikā četri jaunie taibokseri no Rīgas nokļuva pasaules čempionātā un atgriezās no turienes ar medaļām. Viņu treneris un "Galeev Team" komandas dibinātājs Timurs Gaļejevs apgalvo, ka uzvara nebija pārsteigums, tas ir smaga darba likumsakarīgs rezultāts: fiziskās, taktiskās un psiholoģiskās sagatavotības novērtējums. Intervijā portālam Rīga.lv viņš pastāstīja, kā audzina čempionus un kādu redz Taizemes boksa nākotni Latvijā.

Taizemes boksa (Muay Thai) pasaules čempionāts notika Turcijas pilsētā Antālijā, un tas kļuva par plašāko turnīru vēsturē, pulcējot 1200 dalībniekus no 80 valstīm. Asas konkurences apstākļos Latvijas valstsvienība parādīja sevi cienīgi un izcīnīja godalgotas vietas. Lai nokļūtu finālā, katram sportistam bija jāuzvar vismaz trīs cīņās.

Dažādu vecumu sportisti sacentās četrās kategorijās. Vecuma grupā līdz 14 gadiem saskaņā ar noteikumiem ir aizliegti sitieni pa galvu ar elkoņiem un ceļgaliem, un vecuma grupā no 10 līdz 11 gadiem bērni vispār neizdara sitienus galvas rajonā.

Timurs Gaļejevs uz čempionātu aizveda četrus savus audzēkņus. Vecākais no viņiem 17 gadus vecais Arsenijs Nikolajevs pie trenera sāka trenēties 13 gadu vecumā. Pirms tam Arsenijs aizrāvās ar futbolu, bet, tā kā treniņu norises vieta bija tālu no mājām, nolēma izmēģināt Taizemes boksu, kura treniņi notika desmit minūšu gājienā no mājām. “Kad viņš pirmo reizi atnāca pie manis, redzēju sasaistītu jaunieti, bet tajā pašā laikā ar labām līdera un cīnītāja dotībām,” stāsta Timurs Gaļejevs. Arsenijs sacensībās nonāca 24 cilvēku grupā. Pirmā cīņa notika ar Ungārijas sportistu, kuru viņš pieveica pirms laika, – cīņa tika pārtraukta pēc otrā nokdauna. Tam sekoja uzvara pār Turcijas un ASV sportistiem. Bet finālā viņš tomēr zaudēja Beļģijas sportistam, kurš pārspēja Arseniju pēc punktiem. Rezultātā Arsenijs Nikolajevs kļuva par sudraba medaļnieku.

Brāļi Staņislavs un Maksims Prokofjevi nāk no sportiskas ģimenes. Ar Taizemes boksu aizraujas ne tikai abi brāļi, bet arī viņu mamma, kura nesen kļuva par starptautiskās klases tiesnesi. Neilgi pirms turnīra zēni apmeklēja šī sporta veida dzimteni Taizemē, kur piedalījās jauniešu cīņās. Staņislavs, kurš ir 12 gadu vecs, pirmajā cīņā pieveica pretinieku no Baltkrievijas, otrajā cīņā Kazahstānas, pēc tam Malaizijas pārstāvi, bet finālā zaudēja Krievijas sportistam. Rezultātā arī viņš mājās atveda sudrabu. Viņa brālis Maksims grupā no 10 līdz 11 gadiem saņēma bronzas medaļu. Vēl viens dalībnieks Marats Jankovskis, kurš arī startēja 12‒13 gadus vecu jauniešu grupā, šoreiz pie godalgotas vietas netika.


foto;riga.lv

- Timur, kā tu nonāci sportā? Vai tev patika kauties?

- Ja godīgi, bērnībā biju kauslīgs. Bet nekāvos jau katru dienu. Vienkārši, mūsu bērnība bija citāda: mēs augām uz ielas, ja mēs kāvāmies, tas bija normāli. Tagad bērni vairāk laika pavada pie datora. Bieži gadās, ka bērni neprot sevi aizstāvēt. Un, ja viņus aizskar, vienkārši pacieš pāridarījumus. Vecāki ved bērnus uz treniņiem, uzskatot, ka ir svarīgi iemācīt bērnam kauties, aizstāvēt sevi. Kopumā agresija un spēks – tas nav slikti. Bet tas ir jāievirza pareizās sliedēs. Tāpēc bērni ir jāiemāca ne tikai kauties, bet virzīt uz to, lai bērniem, iegūstot fizisko spēku, norūdītos arī raksturs un lai viņi prastu pareizi izmantot savas iemaņas.

Es nonācu sportā jau apzinātā vecumā, 19 gados. Taizemes boksa toreiz nebija, nodarbojos ar kikboksu. Lēnām no kikboksa pārgājām uz K1. Es trenējos ar prieku, un pēc tam man piedāvāja trenēt jaunos sportistus. Tā rezultātā 2013./2014. un 2014./2015. gadā “Muay Thai Academy” tiku atzīts par gada labāko jauniešu treneri. Pateicoties šim darbam, esmu saņēmis nenovērtējamu pieredzi. Pienāca brīdis, kad sapratu, ka visu varu izdarīt pats. Izveidoju savu komandu un sāku attīstīt


foto;riga.lv

Patlaban esmu sertificēts Taizemes boksa treneris ar divdesmit gadu pieredzi sportā un desmit gadu pieredzi darbā ar bērniem un pusaudžiem.

- Vai jebkurš zēns var nodarboties ar Taizemes boksu? Pastāv uzskats, ka šis sporta veids nav paredzēts vājajiem.

- Taizemes bokss ir ideāls sporta veids cilvēkam, kurš vēlas apgūt pašaizsardzību.

Es audzinu jauniešus par sportistiem ar raksturu, ar spēcīgu gribu un vēlmi būt stipriem. Un viņi šo spēku pierāda nevis uz ielas, bet gan ringā. Galvenais ir rakstura veidošana. Un, ja ir raksturs, ‒ visas lietas sakārtosies, jo gandrīz visas problēmas zēnu vidē parasti rodas no nepārliecinātības par sevi. Kādam nodarīts pāri, kādam skolā nepatikšanas. Ja bērns ir nedrošs, viņš nevar pastāvēt par sevi. Šis ir sporta veids, kas var padarīt stiprāku, disciplinē un palīdz norūdīt raksturu.

Trenēties var visi, kas vēlas, bet jāapzinās, ka Taizemes bokss ir asāks nekā citi cīņas sporta veidi, šeit neviens neauklējas. Arī treniņos viss notiek gana skarbi. Tāpēc meitenes atšķirībā no karatē vai džudo ar to praktiski nenodarbojas.

Mēs sākam trenēt bērnus no septiņu gadu vecuma. Sākumā treniņos ir vairāk spēles elementu, stiepšanās vingrinājumu, kikboksa elementu. Gandrīz jau no paša sākuma notiek sportista kontakts ar sportistu. Bet, pareizi izstrādātā treniņu sistēmā, traumas ir retas. Godīgi sakot, daudz mazāk nekā spēlējot futbolu pagalmā. Bērniem ir aizsarginventārs, ieskaitot elkoņus, ceļgalus, un galvā vienmēr ir ķivere. Svarīgi, ka līdz 14 gadu vecumam saskaņā ar noteikumiem ir aizliegti sitieni pa galvu ar elkoņiem un ceļgaliem, un vecuma grupā no 10 līdz 11 gadiem bērni vispār neizdara sitienus galvas rajonā.

Sacensībās bērnu sāk piedalīties 10–11 gadu vecumā. Pirms šī vecuma sākt piedalīties reālās cīņās nav jēgas, jo puiši izdeg. Jaunam sportistam vissvarīgākais ir iemācīties trenēties kopā ar citiem puišiem, sadraudzēties, klausīties treneri un ievērot disciplīnu. Pamazām zēniem rodas izpratne, kāpēc viņi vēlas kļūt spēcīgāki, kāpēc viņiem tas ir vajadzīgs.


foto;riga.lv

- Cik ilga bija gatavošanās pasaules čempionātam?

Faktiski mēs gatavojāmies veselus divus gadus: mēs zinājām, ka Turcijā notiks pasaules čempionāts, un visu darījām atbilstoši plānam. Puiši piedalījās vietējās sacensībās, visi šie zēni ir Latvijas čempioni. Pie mums Taizemes bokss tikai vēl attīstās. Puišiem aiz muguras bija daudz cīņu, bet vietējos ringos viņiem nebija vairs, kur augt. Tāpēc pēdējo divu gadu laikā “Galeev Team” komanda ir pastāvīgi devusies uz starptautiskiem Taizemes boksa turnīriem Krievijā, Baltkrievijā, Igaunijā, Lietuvā, kur sportistu līmenis ir daudz augstāks. Krievijas sportisti jau ir apsteiguši pat taizemiešus.

Bet sacensības ir tikai daļa no darba. Mūsu puišiem daudz deva Taizemes boksa nometnes Baltkrievijā, Igaunijā un Taizemē, kurās piedalījās sportisti no dažādām valstīm.

Kā uzzinājām par čempionātu Turcijā, tā sākām gatavoties.

Vasarā es aizvedu puišus uz divu nedēļu nometni Rečicā (Baltkrievijā), kur viņi dzīvoja mežā spartiešu apstākļos. Tas nozīmē teltis, uz ugunskura gatavots ēdiens, rings un boksa maiss meža vidū. Viņi paši cirta malku, gatavoja ēst, izveidoja āra kafejnīcu, pašbūvētu pirti. Un vēl tam visam paralēli trenējās trīs reizes dienā. Bija puiši ne tikai no Latvijas, bet arī no Baltkrievijas un Moldovas. Kopā 65 cilvēki. Kāpēc tas ir vajadzīgs? Vide, kādā mēs dzīvojam, ļoti sabojā bērnus. Lai zēns kļūtu stiprāks, viņam jāizkāpj ārā no komforta zonas. Un sports tam palīdz tiešā veidā. Sports padara cilvēku izsalkušu. Nevis ēdiena, bet personības veidošanās ziņā: kad cilvēks ir izsalcis pēc iekšējām sajūtām, viņā deg vēlme. Viņš sāk darīt vairāk, kļūst pārliecinātāks par sevi, apzinās, ka var, viņš mazāk šaubās, vairāk dara. Vispirms mēs sākām braukāt uz ārzemju sacensībām, pēc tam – uz šīm treniņnometnēm. Šādu braucienu laikā puiši aug morālā un fiziskā ziņā, kļūst pieaugušāki. Ja mēs nebūtu braukuši, mēs nebūtu varējuši izcīnīt godalgas. Soli pa solim es kļuvu pārliecinātāks un viņi kļuva pārliecinātāki. Tā pamazām nonācām pie tā, ka sajutām sevī spēku piedalīties pasaules čempionātā.

- Vai uzreiz ir redzams – vai bērnam ir spējas un vai viņš kļūs par čempionu?

- Man jau ir uztrenēta acs: nav vajadzīgs ilgs laiks, lai noteiktu, vai bērns nodarbosies tikai sevis pilnveidošanai vai viņam būs sportista nākotne. Ir svarīgi pareizi strādāt arī ar vecākiem. Ja ir kontakts ar vecākiem, ja viņi ieklausās trenera viedoklī, nevis mēģina uzspiest savu, tad būs rezultāts. Ja viņi sāk jaukties trenera darbā, tas apgrūtina darba procesu. Katram ir jādara savs darbs. Vecāki atbalsta bērnu mājās, bet es trenēju ringā.

Ir svarīgi izstrādāt pareizu treniņu programmu, līdzsvarot slodzi un atpūtu, gatavot bērnu psiholoģiski, fiziski un taktiski. Piemēram, pirms čempionāta vairāk nekā nedēļu puišiem bija divi treniņi dienā, turklāt katru dienu. Viņiem bija jāsaprot, uz kurieni viņi brauc. Čempionātā pulcējas vislabākie sportisti no visas pasaules! Uzdevums nebija piedalīties, bet gan cīnīties un uzvarēt, cīnīties un saņemt gandarījumu.

Godalgas nenokrita vienkārši no gaisa, tās kļuva par apliecinājumu: jūs strādājāt, jūs ieguvāt. Ņemot vērā to, ka Latvijas izlase pirmoreiz pēdējo desmit gadu laikā piedalījās pasaules čempionātā, rezultāts ir lielisks! Tagad grūtākais ir izvirzīt jaunu mērķi pēc uzvaras.

- Vai ir šāds mērķis?

Protams! Attīstīt Taizemes boksu Latvijā. Turklāt Muay Thai drīz var kļūt par olimpisko sporta veidu. Patlaban puišiem ir jauna latiņa – viņi gatavojas Eiropas čempionātam, kas novembrī notiks Minskā.

Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli