Latvija panāk Eiropas Komisijas solījumu par atbalsta pasākumiem zvejniekiem pēc mencu zvejas aizlieguma

Ilgās diskusijās pirmdien, 14. oktobrī, neilgi pēc pusnakts ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē Luksemburgā tika pieņemta regula par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2020. gadam.

Smagākie lēmumi, kā jau tas bija zināms iepriekš, skāra mencu zveju. Kritiskā Baltijas jūras Austrumu daļas mencu populācijas stāvokļa dēļ mencas specializēta zveja 2020. gadā netiks atļauta. Mencu varēs paturēt lomā tikai tad, ja tā nejauši tiks noķerta citu sugu (reņģes, brētliņas, plekstes) zvejā kā neizbēgama piezveja. Baltijas jūras Rietumu daļas mencu arī skars ievērojams – 60% – zvejas iespēju kritums, taču zvejas iespējas no šī krājuma Latvijai ir tik nelielas, ka tas nebūs sāpīgs zaudējums, salīdzinot ar Austrumu mencu.

Jau iepriekš apzinoties, ka zivju resursu kritiskā stāvokļa dēļ nebūs iespējams izvairīties no tik radikāliem samazinājumiem, galvenais diskusiju objekts Padomē bija zveju pavadošie noteikumi un sociālekonomiskās krīzes risinājumi mencu zvejniekiem. Tie bija Latvijas pamatjautājumi, kurus nācās nopietni aizstāvēt.

Ar īpašu uzstājību tika panākts, ka visiem zvejas kuģiem, kuru garums ir virs 12 metriem, no 2020. gada 1. janvāra netiks noteiktas pārspīlētas un reāli neizpildāmas prasības par novērotāju izvietošanu vai video kameru uzstādīšanu uz kuģiem, lai nepārtraukti sekotu mencu iespējamai piezvejai citu sugu zvejā. Tāpat pārmērīgās prasības par laivu elektronisko uzraudzību piekrastes zvejā, kas Latvijā attiektos uz Nīcas un Rucavas novadu un Liepājas pilsētas piekrasti, tika svītrotas no regulas priekšlikuma.

Ņemot vērā lēmuma sociālekonomiskās konsekvences un to, ka Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda esošais regulējums vairs nedod iespējas sniegt atbalstu krīzes situācijā nonākušiem zvejniekiem, Latvija neatlaidīgi uzstāja uz steidzamu grozījumu nepieciešamību minētā fonda regulā. Tas arī tika panākts. Jūrlietu, zivsaimniecības un vides komisārs Karmenu Vella Padomes plenārsēdē skaidri apliecināja savu apņemšanos nekavējoši nākt klajā un Eiropas Komisijas (EK) kolēģijā iesniegt priekšlikumus grozījumiem Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda 2014.-2020.gadam regulā, kas ļautu turpināt zvejas pilnīgas pārtraukšanas pasākumu mencu zvejas aizlieguma skartajiem zvejniekiem (regula to pieļāva tikai līdz 2017. gada beigām). Tātad patlaban pastāv cerības, ka kuģu īpašnieki un zvejnieki varēs saņemt atbalstu par mencu zvejas apturēšanu 2020. gadā.

Vēl no Latvijai svarīgajiem zivju krājumiem ievērojams zvejas iespēju samazinājums skars arī brētliņu. Tomēr samazinājums būs nedaudz mazāks – 22%, nevis 25%, kā to piedāvāja EK. Tas nozīmē, ka šīs zivis varēs zvejot maksimālā apjomā, kuru pieļauj ES apstiprinātie zivju krājumu ilgtermiņa plāna nosacījumi. Diemžēl brētliņa ir īsu laiku dzīvojoša suga, kuras zvejas iespējas būtiski ietekmē katra gada nārsta sekmes, kas izraisa ievērojamas zvejas svārstības.

Laba ziņa uz vispārējā zvejas iespēju samazinājuma fona, kas ir nozīmīga tieši Latvijai, ir reņģu zvejas kvotas pieaugums Rīgas jūras līci par 11%, jo tajā zvejo tikai Latvijas un Igaunijas zvejnieki.

Citu zivju sugu zvejas iespēju samazinājumi nav tik lieli, lai ievērojami ietekmētu Latvijas zvejnieku darbību.

Latvijas delegācijas vadītājs – Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs pēc Padomē pieņemtā lēmuma uzsvēra: “Ne tik bieži nākas pieņem tik smagus lēmumus, tomēr tos prasa kritiskais zivju resursu stāvoklis. Arī paši zvejnieki saprot, ka ar mencām Baltijas jūrā nav labi, krājumam ir jādod iespēja atjaunoties. Mūsu uzdevums šajās sarunās bija neatstāt zvejniekus šajā grūtajā situācijā bez cerībām uz atbalsta iespējām. Uzklausot komisāra stingro apņemšanos, mēs domājam, ka risinājumi varētu tikt atrasti. No Zemkopības ministrijas puses rūpīgi sekosim šīs apņemšanās izpildei un attiecīgi strādāsim pie sava mājasdarba potenciālo atbalsta pasākumu sākšanai, cik vien ātri iespējams.”

Informācija par Latvijas zvejas iespējām 2020.gadam* (salīdzinot ar 2019. gadu):

Rietumu daļas menca (22-24. apakšrajons) 138 tonnas (-60%)

Austrumu daļas menca (25-32. apakšrajons) 171 tonnas tikai piezvejai (-92%)

Reņģe Baltijas jūrā 4253 tonnas (-10%)

Reņģe Rīgas jūras līcī 18 539 tonnas (+11%)

Brētliņa 29 219 tonnas (-22%)

Lasis 11 411 gabali (-5%)

*norādītie skaitļi ir provizoriski, oficiāli būs pieejami pēc regulas publicēšanas

Zemkopības ministrija
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli