Baltijas valstu lauksaimniecības nozares ministri vienojas par kopīgu darbu diskusijās par ES tiešmaksājumiem


foto;www.farming.lv
Šī gada 15. un 16. aprīlī zemkopības ministrs Kaspars Gerhards devās komandējumā uz Luksemburgu, kur piedalījās Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē, kā arī uz Strasbūru, kur Baltijas valstu zemkopības ministru sastāvā tika aizvadīta tikšanās ar ES budžeta un cilvēkresursu komisāru Ginteru Etingeru (Günther Oettinger).

Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē tika diskutēts par jauniem nosacījumiem Kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) pēc 2021. gada saistībā ar vides aizsardzību jeb zaļo arhitektūru. Ministrs K.Gerhards uzsvēra, ka obligātus vides aizsardzības pasākumus par pienākumu var uzlikt Latvijas lauksaimniekiem KLP ietvaros, ievērojot nosacījumu, ja Latvijai tiktu nodrošināti vienlīdzīgi tiešie maksājumi. Jānorāda, ka Eiropas Komisijas šā brīža piedāvājums nav atbilstošs Latvijas lauksaimniecības nozares vajadzībām, jo tas nodrošina tikai divas trešdaļas no vidējiem KLP maksājumiem ES.

Ministrs arī norādīja, ka mitrzemju, kūdras bagāto augšņu aizsardzība būtu jānosaka nevis kā obligāta prasība, bet gan ka prasība, kas pielāgota konkrētajiem reģionālajiem apstākļiem. Turklāt ar iespēju lauksaimniekiem par šīs prasības izpildi piešķirt finansiālu atbalstu no ES. Tika norādīts arī tas, ka Latvijai nav pieņemams Eiropas Komisijas (EK) piedāvātais aizliegums atstāt kailu zemi vissensitīvākajos periodos. Proti, vēl joprojām, arī tehniskā līmenī turpinoties sarunām, EK nav pietiekami skaidri izklāstījusi šīs prasības mērķi un tā īstenošanas nosacījumus.

Savukārt augu mēslošanas plānošana ir lauksaimniekiem zināms instruments, kā sabalansēt augu vajadzības un optimizēt izmantojamos mēslošanas līdzekļus. Līdz ar to Latvija uzskata, ka optimāli būtu šo instrumentu ieviest nevis kā obligātu un kontrolējamu prasību, bet gan kā darba procesu vadlīniju, tajā skaitā ar lauksaimnieku informēšanas un izglītošanas atbalstu.

Savukārt šī gada 16. aprīlī kopā ar Lietuvas un Igaunijas ministriem – Ģiedri Surpli (Giedrius Surplys) un Tarmo Tammu (Tarmo Tamm) tika aizvadīta tikšanās ar ES budžeta un cilvēkresursu komisāru Ginteru Etingeru (Günther Oettinger), lai diskutētu par vienlīdzīgiem tiešmaksājumiem Baltijas valstu lauksaimniekiem. Tikšanās laikā Baltijas valstu lauksaimniecības nozares ministri uzsvēra, ka ir gatavi vienoties kopīgā darbā, lai turpmāk – nākamajā plānošanas periodā – ES līmenī Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, tiktu nodrošināti līdzvērtīgi atbalsta maksājumi.

Ministrs Kaspars Gerhards: “Pēdējo 15 gadu laikā Latvijas lauksaimnieki ar ievērojami zemāku KLP atbalstu cīnās par savu konkurētspēju, kamēr ES ir dalībvalstis, kas saņem ievērojami dāsnāku finansējumu. KLP budžetam nākamajā periodā ir vitāli nepieciešams līdzsvars, tādēļ jau šobrīd ir aktīvi jāstrādā pie Baltijas valstu vienotas nostājas, pie vienotiem mērķiem, lai mēs tiktu sadzirdēti un lai turpmāk tiešmaksājumu noteikšanā ES ņemtu vērā mūsu argumentus.

Komisārs G.Etingers norādīja, ka kopumā tikšanās bija ļoti konstruktīva, pozitīva un atvērta. Komisārs arī pauda gatavību meklēt risinājumus, tajā pašā laikā uzsverot, ka viss ir atkarīgs no Baltijas valstu aktivitātes un vēlmes vienoties par prioritātēm.

Zemkopības ministrija
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  kondicionieri