Atspēkojam mītus par zāļu aktīvās vielas izrakstīšanu

Šā gada 1. aprīlī stājās spēkā jaunā valsts kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība – tagad ārsts receptē norāda aktīvo vielu, nevis zāļu nosaukumu, savukārt aptiekām ir pienākums izsniegt pacientam lētākās kompensējamās zāles.

To, ka pāreja uz jauno sistēmu ir notikusi sekmīgi, apliecina aprīlī izrakstīto un aptiekās izsniegto kompensējamo zāļu statistika – 88% recepšu bija minēta aktīvā viela jeb starptautiskais nepatentētais nosaukums. Pretstatā – martā tikai 15% izrakstīto un atprečoto kompensējamo zāļu recepšu lietots aktīvās vielas nosaukums.

Šādas izmaiņas kompensējamo zāļu izrakstīšanā no 1. aprīļa tika īstenotas, lai novērstu situāciju, ka iedzīvotāji pārmaksā par valsts kompensējamiem medikamentiem. Līdz šim iedzīvotāji ik gadu par valsts kompensējamām zālēm pārmaksāja līdz pat 25 miljoniem eiro, izvēloties dārgākas zāles, jo “dārgāks taču pilnīgi noteikti ir arī efektīvāks”, lai gan tas neattiecas uz zālēm. Sabiedrībā ir šāds un vēl citi dziļi iesakņojušos mīti par zāļu līdzvērtīgu efektivitāti, kvalitāti un drošumu.

Kādi ir šie biežāk sastopamie mīti, kā uzskata iedzīvotāji un ko atstāsta gan farmaceiti, gan ārsti? Un kāda ir pārbaudīta un patiesa informācija saistībā ar deviņiem populārākajiem mītiem, kas izskan sabiedrībā par valsts kompensējamo zāļu jauno izrakstīšanas kārtību?

 

1. Mīts

Zemāka zāļu cena = sliktāka zāļu kvalitāte un vājāka iedarbība!

Patiesība

Zāļu jomā augstāka cena nenozīmē labāku kvalitāti.

Vielu, kas nodrošina zāļu efektivitāti jeb ārstniecisko iedarbību, sauc par aktīvo vielu.

Izstrādājot jaunas zāles, zāļu ražotāji veic apjomīgus klīniskos un citus pētījumus, lai pierādītu aktīvās vielas iedarbību un drošumu. Tiek noskaidroti šādi jautājumi: Vai zāles ārstēs konkrēto slimību? Vai zāles ir drošas? Kuriem pacientiem šīs zāles ir piemērotas? Kāda ir pareizā zāļu deva? Šī obligāti veicamā izpēte par līdz šim nezināmo aktīvo vielu prasa ilgu laiku un lielus finansiālus līdzekļus. Reizēm pētījumos tiek noskaidrots, ka jaunā aktīvā viela nav efektīva vai to nevar izmantot ārstēšanai. Līdz ar to šo patentēto (jeb oriģinālo) zāļu ražotājs vēlas atgūt savus veiktos ieguldījumus. Tāpēc šim uzņēmumam tiek piešķirtas monopoltiesības (patenta un datu aizsardzības veidā) un tas šajā laikā vienīgais var piedāvāt pacientiem tirgū savas zāles. Kad monopoltiesības beidzas (apmēram pēc desmit gadiem), tirgū drīkst parādīties citu ražotāju tādas pašas zāles (tās sauc par ģenēriskām jeb patentbrīvām zālēm).

Šajā laikā papildus zāļu reģistrēšanai nepieciešamajiem pētījumiem, kurus veicis patentēto zāļu ražotājs, jau ir gūta papildu informācija par zāļu iedarbību, drošumu un citiem jautājumiem, jo zāles ir bijušas reģistrētas jau vismaz desmit gadus un pacienti tās šo laika periodu ir jau lietojuši. Tāpēc ģenērisko zāļu ražotājam nav nepieciešams veikt tik plašu izpēti par jau zināmo aktīvo vielu. Tas nozīmē, ka tiek ietaupīts uzņēmuma laiks un nauda. Tādēļ ģenēriskās zāles ir lētākas. Ģenērisko zāļu ražotājiem ir jāsniedz dati par to, ka viņu ražotās zāles ir līdzvērtīgas oriģinālajām zālēm ārstnieciskās iedarbības ziņā un atbilstoši dati par zāļu kvalitāti.

Līdz ar to zālēm ar vienu un to pašu aktīvo vielu var būt dažādi ražotāji, nosaukumi, izskats (krāsa, forma vai iepakojums) un cenas, bet tās ir vienlīdz kvalitatīvas, drošas un ar tādu pašu ārstniecisko iedarbību.

Gan ģenērisko, gan patentēto zāļu ražošanas uzņēmumus arī pārbauda pēc vienādi stingriem kvalitātes standartiem, un tie ir vienoti Eiropā. Turklāt izejvielas zālēm ar vienu aktīvo vielu jeb vielu, kas nodrošina ārstēšanu, dažkārt nāk no vienas un tās pašas rūpnīcas.

Saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras statistikas datiem ik gadu Latvijā aptuveni 7 no 10 pārdotajiem zāļu iepakojumiem Latvijā ir tieši ģenēriskās zāles. Kā minēts, ģenēriskās zāles ir patentētu zāļu dublikāts jeb kopija. Ģenēriskās zāles satur to pašu aktīvo vielu, tādā pašā koncentrācijā kā patentbrīvās zāles. Citiem vārdiem sakot, ģenēriskās zāles ir tikpat efektīvas un drošas, bet to ražotāja izvēlētais izskats var būt atšķirīgs.

Turklāt farmācijas uzņēmumi ir ieinteresēti, lai viņu zāles tiktu kompensētas no valsts budžeta līdzekļiem. Pirms zāļu iekļaušanas kompensējamo zāļu sarakstā Zāļu valsts aģentūra un Nacionālais veselības dienests veic stingru to ārstniecisko, ekonomisko un ietekmes uz budžetu izvērtējumu. Piemēram, ir noteikts, ka Latvijā kompensējamo zāļu cena nav augstāka par šo zāļu otro zemāko ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Čehijā, Dānijā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā un Ungārijā un nepārsniedz šo zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā.

Līdz ar to zemāku zāļu cenu veido valsts mērķtiecīga veselības politika un valsts pārvaldes iestāžu atbildīgo amatpersonu darbības rezultāts, nevis zāļu augstāki vai zemāki kvalitātes aspekti.

Neatkarīgi no zāļu cenas tām tiek piemērotas identiskas prasības zāļu drošumam, iedarbībai un kvalitātei.

Kāpēc pārmaksāt par līdzvērtīgas iedarbības zālēm? Uzticies savam ārstam un farmaceitam aptiekā!

Dita Okmane
Zāļu valsts aģentūra
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Arhīvs

jūlijs 2020
P O T C P S Sv
1 2 3 4 5
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031  

Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbums