Kā pareizi noņemt tvaika nosūcējus virs gāzes plītīm?


foto;www.narod-sovet.ru
Šā gada 1. janvārī stājās spēkā Ugunsdrošības noteikumu prasība, kas aizliedz daudzdzīvokļu objektā dabīgās ventilācijas kanālam pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu, ja telpā izvietots gāzes aparāts un nav ventilācijas, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā un noplūdušās gāzes novadīšanu ārpus būves. Mēs painteresējāmies pie ugunsdzēsējiem, būvvaldes pārstāvjiem un apsaimniekošanas uzņēmuma RNP par to, kā pareizi atslēgt "nelegālos" tvaika nosūcējus un ko tādā gadījumā uzstādīt gaisa attīrīšanai? Tāpat pajautājām par to, vai dzīvokļi tiks pārbaudīti un vai tiks sodīti tie, kuru dzīvokļos uzstādīti ugunsdrošības noteikumiem neatbilstoši tvaika nosūcēji.

Kāpēc šāda prasība iekļauta Ugunsdrošības noteikumos?

Uzreiz jāatzīmē, ka prasību atslēgt tvaika nosūcējus no dabīgās ventilācijas kanāliem nav izdomājis ne namu apsaimniekošanas uzņēmums, ne Rīgas pašvaldība. Vienotie Ministru kabineta Ugunsdrošības noteikumi Nr. 238 darbojas visā valstī.

Minētā prasība Ugunsdrošības noteikumos iekļauta pēc gāzes ekspertu un skursteņslaucītāju atzinuma, jo, piemēram, pievienojot tvaika nosūcēju vienīgajam dabīgās ventilācijas kanālam, tiek traucēta paredzētā gaisa apmaiņa virtuvē, kas objektos, kuros tiek izmantota dabasgāze, var radīt spādzienbīstamu gāzes koncentrāciju. Tāpat ēst gatavošanas laikā, ja nav ventilācijas, virtuvē veidojas dūmi. Šis gaiss ir bīstams veselībai: amerikāņu zinātnieki ir noskaidrojuši, ka dūmi, kas veidojas ēst gatavošanas laikā, jo īpaši cepot, galvenokārt bloķē hemoglobīnu eritrocītos un traucē skābekļa apriti asinīs un satur kancerogēnas vielas, kas izraisa onkoloģiskas saslimšanas.

Kādēļ prasība attiecināma uz namiem, kur izmanto dabasgāzi?

Dabasgāze ir vieglāka par gaisu un tā koncentrējas telpas augšējā daļā, tādēļ arī  dabīgās ventilācijas sistēma ierīkota, lai dabasgāzes noplūdes gadījumā telpa tiktu izvedināta caur dabīgās ventilācijas kanālu, kura ievads atrodas telpas augšējā daļā pie griestiem. Tas nereti ir vienīgais ventilācijas kanāls, līdz ar to nosprostot ventilāciju ar tvaika nosūcēju nedrīkst.

Dabiskās ventilācijas kanāli nav paredzēti tam, lai tiem tiktu pieslēgti tvaiku nosūcēji. Bez problēmām, kas rodas ar noplūdušās gāzes izvēdināšanu, šāds tvaika nosūcēju novietojums arī rada nepatīkamas smakas dzīvokļos. Mūsdienu tvaika nosūcējiem ir liela jauta, lai tie spētu iesūkt visus tvaikus, kas veidojas ēst gatavošanas laikā. Ieslēgts tvaika nosūcējs bez smakām un izdegušās gāzes iesūc arī gaisu. Dabīgais ventilācijas kanāls ar šādu apjomu nav spējīgs tikt galā. Tā rezultātā kaimiņiem pa kāpņu telpām, tualeti vai vannas istabu caur apvienoto kopējo ventilācijas kanālu veidojas atpakaļgaitas vilce un visas smakas un dūmi nonāk pie viņiem.

Kā tiks pārbaudīts, vai prasība tiek ievērota?

Ugunsdrošības prasību mērķis nav iedzīvotāju sodīšana, bet gan drošas vides veidošana un uzturēšana. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nepārbaudīs katru mājokli un pārbaudes, galvenokārt, tiks veiktas tajos mājokļos, par kuriem tiks saņemti iesniegumi vai sūdzības vai būs notikuši ugunsgrēki. Iespēju robežās notiks dzīvojamā sektora apsekošana par ugunsdrošības prasību ievērošanu mājokļos un koplietošanas telpās. Dzīvojamā sektora pārbaudes nebūs nekas jauns, jo tās notiek katru gadu un notiks arī turpmāk.

2018. gadā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas veiktas apmēram 1065 ugunsdrošības pārbaudes (2017. gadā – 991), bet kopumā 2018. gadā objektos veiktas apmēram 8777 ugunsdrošības pārbaudes. Šīs pārbaudes ir veiktas nevis ar mērķi, lai kādu sodītu, bet gan apskatītu, vai tiek ievēroti ugunsdrošības noteikumi. Sīkāk par pārbaužu rezultātiem lasiet šeit.

Ko darīt, ja tvaika nosūcējs noslēdz vienīgo dabīgās ventilācijas kanālu?

Obligāti veicamā darbība – atvienot tvaika nosūcēju no dabiskās ventilācijas kanāla. Atgādinām, ka dabīgā ventilācija ir būves pamatkonstrukcija un jebkura iejaukšanās, piemēram, bez saskaņojuma pārbūvējot dabīgo ventilāciju un pievienojot tvaiku nosūcēju, nekad nav bijusi pieļaujama un uzskatāma par patvaļīgu būvniecību.

Par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu fiziskajām personām uzliek naudas sodu no 30 līdz 280 eiro, juridiskajām personām — no 200 līdz 2400 eiro, liecina Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. pants.

Kādi ir iespējamie problēmas risinājumi?

1.Noskaidrot, kāds ir tvaika nosūcēju modelis

Proti, vai tajā var ielikt speciālos filtrus (piemēram, ogles filtrs smaržu noņemšanai un dūmu filtrs dažādu citu izgarojumu attīrīšanai) kas nodrošina tvaiku attīrīšanu recirkulācijas režīmā, vai nomainīt esošo tvaika nosūcēju ar tādu, kas var strādāt recirkulācijas režīmā. Vienlaicīgi norādām, kā šādi filtri ir regulāri jākopj un nepieciešamības gadījumā jāmaina, mainīšanas biežums ir atkarīgs no ēdiena gatavošanas biežuma un tvaiku (taukvielu) intensitātes daudzuma (kontrole reizi pusgadā).

Pēc “Rīgas namu pārvaldnieka” pārstāvja Artūra Laizāna vārdiem, tvaika nosūcējiem ar, piemēram, ogles filtru, nav nepieciešams pieslēgums kādam kanālam. Sekojot līdzi instrukcijām, filtri periodiski ir jāizmazgā ar ūdeni, lai tie atkal būtu tīri un funkcionētu. Ir nosūcēji, kas var strādāt gan ar filtriem, gan bez. Ja jūsu mājās ir jaunās paaudzes tvaika nosūcējs, tad pietiek  to vienkārši atslēgt no ventilācijas, atjaunojot dabīgā ventilācijas kanāla darbību, un iegādāties filtrus. Vai arī iegādāties tvaika nosūcēju, kas darbojas ar filtriem.

2.Jauna ventilācijas kanāla izbūve visai dzīvojamai mājai

Šajā gadījumā jāņem vērā, ka būvdarbiem ir jāsaņem kopīpašnieku piekrišana, jāiesaista sertificēts ventilācijas sistēmu speciālists, sertificēts būvkonstruktors un sertificēts arhitekts, jāveic ēkas tehniskā apsekošana. Ja ēka ir kvalificējama kā būves trešā grupa (piemēram, ēka, kurai ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi, vai, kurai ir vairāk nekā viens apakšzemes stāvs), tad būvprojektam būs jāveic būvekspertīze.

3.Individuālais risinājums dabīgās ventilācijas izbūvei konkrētajā dzīvoklī

Šajā gadījumā jāņem vērā, ka visas izmaksas gulstas uz konkrētā dzīvokļa īpašnieku, būvdarbiem ir jāsaņem kopīpašnieku piekrišana, ir jāiesaista sertificēts ventilācijas sistēmu speciālists, sertificēts būvkonstruktors un sertificēts arhitekts, jāveic ēkas tehniskā apsekošana. Ja ēka ir kvalificējama kā būves trešā grupa (piemēram, ēka, kurai ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi, vai, kurai ir vairāk nekā viens apakšzemes stāvs), tad būvprojektam būs jāveic būvekspertīze.

Bet nekādā gadījumā nedrīkst patstāvīgi veidot jaunu kanālu tvaika nosūcējam, savienojot to ar dabīgo ventilācijas kanālu, veidot kanālus, kas izvada tvaikus pa logu, vai veidot papildus caurumus sienās un jau esošajā dabīgās ventilācijas kanālā, brīdina Rīgas būvvaldes preses sekretārs Edgars Butāns. Pat saskaņojot ar būvvaldi, šie ventilācijas sistēmas modernizācijas varianti nav no lētākajiem. Vienkāršāk ir iegādāties jaunu tvaika nosūcēju ar filtriem.

4.Nomainīt gāzes plīti uz elektrisko

Jaunā Ugunsdrošības noteikumu prasība neskar tos īpašniekus, kuriem ir elektriskā plīts. Šis process ir dārgs, sarežģīts un ilgtermiņā dārgāks, jo gāze vēl aizvien ir lētāka, kā elektrība. Ir jāpiesaista profesionāļi, kuri pārbaudīs strāvas jaudu virtuvē, savilks nepieciešamos vadus, kā arī ir atvienos veco gāzes plīti, lai to paveiktu, ir jāizsauc “Latvijas gāze” darbinieki. Ja pieslēgums neatbilst elektriskās plīts pievienošanai, jāsazinās ar uzņēmumu, kurš mājoklī nodrošina elektrības padevi.

Atgādinām, ka atbilstoši Ugunsdrošības noteikumu 80.punkta prasībām dabīgās ventilācijas kanālu pārbauda un tīra ne retāk kā reizi 5 gados, savukārt, ja objektā ir gāzes aparāts, – ne retāk kā reizi 3 gados. Dabīgās ventilācijas kanālu pārbauda un tīra speciālists, kurš var apliecināt, ka ir tiesīgs to darīt.

VUGD aicina neatlikt rūpes par savu un tuvinieku drošību, bet gādāt, lai mājoklis būtu drošs! Ja jums ir radušies jautājumi par ugunsdrošību mājoklī, vaicājiet VUGD amatpersonām – rakstiet, zvaniet vai nāciet uz jums tuvāko daļu vai posteni!

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvji savā izplatītajā paziņojumā atgādina – ugunsdrošības prasību mērķis nav iedzīvotāju sodīšana, bet gan drošas vides veidošana un uzturēšana. Taču, ja gadījumā pārkāpums tiks konstatēts, tad par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu fiziskajām personām uzliks naudas sodu no 30 līdz 280 eiro, juridiskajām personām — no 200 līdz 2400 eiro, liecina Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. pants.

Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Arhīvs

jūnijs 2019
P O T C P S Sv
1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 212223
24252627282930
       

Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli