Eksperte: Labklājība deputātiem, ne pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem


Anna Medne public. foto
Labklājības ministrija septembrī nāca klajā ar piedāvājumu veikt izmaiņas bezdarbnieku pabalstu izmaksas kārtībā – mainot pabalsta apmēru, kā arī saīsinot tā izmaksas periodu. Biznesa augstskolas Turība docētāja, nodokļu eksperte Anna Medne norāda, ka šī ideja būtībā ir signāls, kas mudina domāt - nodokļus maksāt nav jēgas – un tikai palielinās nodokļu maksāšanas nihilismu.

Vai 12 miljonu eiro ietaupījums attaisno līdzekļus?

Iecere no nākamā gada bezdarbnieku pabalstu izmaksāt nevis deviņus mēnešus, kā tas ir pašlaik, bet gan astoņus, kā arī veikt izmaiņas pabalsta aprēķinos – pirmos divus mēnešus pabalsts būs 100% apmērā, nākamos divus – 75% apmērā, nākamos divus – 50%, bet pēdējos divus – 45% apmērā. Šobrīd visiem bezdarbniekiem neatkarīgi no darba stāža pabalstu izmaksā deviņus mēnešus. Pirmos trīs mēnešus - 100% apmērā, nākamos trīs - 75% apmērā, bet pēdējos trīs – 50% apmērā. Tiek lēsts, ka izmaiņas ļaus ietaupīt aptuveni 12 miljonus eiro.

Bezdarbniekiem mazāk, deputātiem – vairāk

Manuprāt, ziņa par bezdarbnieku pabalsta izmaiņām jāskata kontekstā ar plānotājām korekcijām deputātu un ministru atalgojumā. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums regulē arī valsts pārvaldē strādājošo algas. Saskaņā ar likumu, ja aug vidējā alga valstī, tad automātiski ir palielināma alga arī Saeimas deputātiem, ministriem, parlamentārajiem sekretāriem, tiesnešiem, prokuroriem un kā arī, piemēram, tiesībsargam, Valsts kontrolei, Centrālajai vēlēšanu komisijai. Veidojot jauno budžetu, valdība ir ņēmusi vērā šo regulējumu. Deputātu algu izmaksāšanai kopumā atvēlēti 5,6 miljoni eiro, kas ir vairāk nekā 300 000 eiro palielinājums, salīdzinot ar šo gadu. Ministru algām atvēlēts aptuveni miljons. Premjera alga augs par 248 eiro un būs 4814 eiro pirms nodokļiem. Ministri pelnīs 4570 eiro mēnesī, kas ir par 236 eiro vairāk kā šogad, vēstīts raidījumā. Tomēr stāsts nav tik daudz par cipariem, kā par principu – vai tiešām ir pieņemami vienlaikus samazināt pabalstu apjomu un paaugstināt valsts pārvaldes un deputātu algas?

Pašu pelnīts pabalsts

Ieguvums no izmaiņām pabalstos ir tikai 12 miljoni eiro, taču nav veikti pienācīgi aprēķini par to, cik liels varētu būt zaudējums. Bezdarbnieku pabalstu nopelna paši strādājošie, jo tas ir viens no sociālās apdrošināšanas veidiem. Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu iegūst tikai tie, par kuriem darba devējs veic sociālās apdrošināšanas iemaksas (ik mēnesi sociālajā budžetā tiek iemaksāti 1,84 % no bruto algas). Domāju, ka izmaiņas pabalsta aprēķināšanā, būtiski ietekmēs sociālo iemaksu ieņēmumus, jo kalpos par attaisnojumu tiem, kuri nemaksā nodokļus vai daļu atalgojuma saņem aploksnēs.

Sitiens pirmspensijas vecuma grupai

Bezdarbnieku pabalstam ir jākalpo kā strādājošā apdrošināšanai, tomēr ministrijas plāns varētu nostrādāt kā signāls, liekot domāt, ka nav jēgas maksāt nodokļus. Idejas autori pauduši, ka izmaiņas motivēs cilvēkus ātrāk atgriezties darba tirgū, tomēr, analizējot tuvāk, var secināt, ka lielāko sitienu saņems pirmspensijas vecuma cilvēki, kuriem atrast darbu ir ļoti grūti, lai neteiktu – neiespējami.

Ministrijas pārstāvji aprēķinājuši, ka vidēji bezdarbnieka pabalsts tiek izmantots četrarpus mēnešus. Lai pirmspensijas vecuma cilvēks atrastu darbu, nereti nepieciešams daudz ilgāk laiks. Īpaši gadījumos, kad nepieciešama pārkvalifikācija, jo ne visi t.s. bezdarbnieku kursi ir pieejami uzreiz un nepieciešams laiks to pabeigšanai.

Lēmumam jābūt izvērtētam un pamatotam

Labklājības ministrijas plāns nav pietiekami izvērtēts un pamatots. Plānojot šīs izmaiņas, nepieciešams veikt potenciālo bezdarbnieku diferencēšanu pēc to vecuma un darba stāža ilguma, kad ir veiktas sociālās iemaksas. Nav aplēsts, kā tas ietekmēs darba meklētājus vecumā virs 50 gadiem vai tos strādājošos, kuriem ir hipotekārās saistības un bezdarbnieku pabalsts kalpo kā iespēja segt šīs saistības arī darba pārtraukuma periodā. Ļoti ceru, ka izmaiņas bezdarbnieku pabalstos nesekmēs iedzīvotāju aizceļošanos ārpus Latvijas vai “ieiešanu ēnu ekonomikā”.

 

Autore: Biznesa augstskolas Turība docētāja, nodokļu eksperte Anna Medne


 

Biznesa augstskolas Turība
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Arhīvs

oktobris 2019
P O T C P S Sv
1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 1617181920
21222324252627
28293031   

Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  kondicionieri