Viedoklis: IT jomā studijas dod milzīgu informācijas daudzumu un minimālu praktisko pielietojumu


EriksEjubs_Foto_Kristine_Lamberte.
Svarīgi neapstāties pie šobrīd sāktajām izmaiņām izglītības saturā, bet turpināt runāt par šī satura kvalitāti, īpaši programmētāju un eksakto priekšmetu virzienā – gan vidusskolas, gan augstskolas līmenī. Es, kā 21 gadu jauns programmētājs, tikko vēl gājis šai sistēmai cauri, gribu izcelt, ka īpaši izteikti trūkst informācija, apmācības un praktiskās zināšanas topošajiem IT jomas speciālistiem.

Pamatskolās un vidusskolās ļoti izteikti trūkst informācija un apmācības programmēšanā – datormācības ir, taču tās ir reti un informācija tajās ir ļoti virspusēja, to reti kurš spētu nosaukt par ievirzi vai kaut kādu pamatu IT jomā. Ja cilvēks ir izvēlējies eksakto virzienu skolā, tad būtu jāpiedāvā arī atbilstoša līmeņa mācības, kas būtu, piemēram, programmēšanas pamati, ieliekot interesi un zināšanas par šo profesiju jau pirms augstskolas. Kā zināms, programmēšana attīsta dažādas iemaņas, tai skaitā loģisko domāšanu, tādēļ nevienam pāri netiktu nodarīts, piedāvājot šādu mācību saturu. Izteikti trūkst informācija kas tas vispār ir, ko šajā jomā var sasniegt, kāds potenciāls un pieprasījums darba tirgū tam ir! Ja to spētu parādīt, tad arī palielinātos jauniešu interese par šo jomu.

Savukārt pēc vidusskolas aizejot uz augstskolu IT jomā pretī tiek piedāvāts milzīgs informācijas daudzums ar minimālu praktisko pielietojumu, reālu darba vidi un tiem uzdevumiem, ar kuriem ikdienā nāksies saskarties, uzsākot darba attiecības. Virziens ir vairāk uz zinātnēm, matemātiku un citiem atsevišķiem priekšmetiem, kā rezultātā pēc 3-4 gadiem, pabeidzot augstskolu, absolvents joprojām nav spējīgs apsēsties un uzreiz sākt strādāt savā profesijā. Tai pat laikā Latvijā arvien populārāki kļūst dažādi IT intensīvie kursi, kuri ir ļoti dažādi un noteikti ir jāizvērtē, taču lielākoties tie piedāvā dažos mēnešos sagatavot programmētājus, kuri, savukārt, lielākoties ir vērsti uz praksi un problēmu risināšanu, kas ir ikdiena programmētāja profesijā.

Pēc vidusskolas izvēloties ko darīt tālāk ilgi pētīju šādus kursus, absolventu sasniegtos rezultātus darba vidē. Tad parādījās Codelex kursi un piesaistīja mani vienkārši ar to, ka tas bija kaut kas jauns Latvijas tirgū – kamēr citi prasīja diezgan lielas summas, tikmēr šeit risks zaudēt par kursiem samaksāto naudu gadījumā, ja tie tomēr nebūs man bijuši piemēroti un rezultātus nenesīs, bija tieši nekāds, tādēļ lēmu par labu tiem. Tieši trūkstošās informācijas dēļ nebija radies priekštats kāda ir realitāte programmētāju profesijā, tādēļ nebiju skaidri pārliecināts vai tas tiešām ir tas, ko gribēšu dzīvē darīt. Rezultātā biju viens no tiem Codelex absolventiem, kuri pirmie absolvēja un visi uzsākām darba gaitas kursu laikā vai uzreiz pēc apmācībām, jo arī tai daļā tu netiec atstāts viens – darba atrašanā ir savstarpēja sadarbība ar skolas vadību – viņi atrod uzņēmumus, kuri meklē jaunus darbiniekus un noorganizē darba intervijas, tad mēs ejam un pierādām paši sevi un savas spējas. Kopumā sanāk tāda personiskāka iesaiste mācību saturā, darba atrašanā, turklāt dalās ar dzīvu pieredzi, kas noder pēc tam stājoties darbā, jo jau zini uz ko tu ej un ko tur sagaidīt.

Bieži vien mācību ietvaros studenti tiek sagatavoti kaut kādai vienai realitātei, kura neatbilst, piemēram, Latvijas darba tirgum, tas ir tāds idealizēts variants. Reālajā dzīvē cilvēki strādā daudz savādāk un trūkst tās reālās vadlīnijas, pēc kurām vadīties. Tehnoloģijas attīstās milzīgā ātrumā un mācību saturam būtu jācenšas vismaz kaut kādā līmenī tam turēt līdzi – tas prasa aktīvu mācību satura atjaunošanu un papildināšanu, kas būtu milzīgs resursu patēriņš augstskolām, savukārt tādiem intensīvajiem kursiem – jājamzirdziņš, jo materiāli ir daudz vieglāk un ātrāk atjaunojami ar katru kursu, piemērojot saturu reāli nepieciešamam. Protams tas arī darba vidē nenotiek uz sitienu, IT uzņēmumi nevar vienkārši apstādināt uzņēmuma darbību, lai pārceltu vecās tehnoloģijas uz jaunajām, tas tā nenotiek, taču pārsvarā programmēšanas valodas un tehnoloģijas ir samērā līdzīgas un jo vairāk zināšanu ir, jo vieglāk ir apgūt kaut ko jaunu.

Ēriks Jānis Ejubs, “Proof it” programmatūras izstrādātājs
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Arhīvs

novembris 2019
P O T C P S Sv
1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 1617
18192021222324
252627282930

Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli