Izlases pārstāvis: Latvija dalība Universiādē vērtējama ar plus zīmi


public. foto
Nesen noslēdzās XXX Pasaules vasaras Universiāde, kurā Latvijas studentu basketbola izlase izcīnīja astoto vietu turnīra tabulā. Protams, vienmēr vēlamies vairāk, taču arī šāds sasniegums vērtējams pozitīvi, uzsver Latvijas studentu basketbola izlases spēlētājs un Biznesa augstskolas Turība students Elvijs Mičulis. Viņš norāda, ka sportiskais līmenis šādā turnīrā ir augsts, jo tajā piedalās arī jau profesionāli un pieredzējuši atlēti. Kā vislielāko gandarījumu sportists min iespēju mugurā vilkt Latvijas izlases kreklu un pārstāvēt savu valsti starptautiskā mērogā.

Augsts sportiskais līmenis

Man tas bija pirmais šāda mēroga turnīrs, pirms 10 gadiem piedalījos U16 vecuma grupas Eiropas basketbola čempionātā Melnkalnē, taču ar Pasaules Universiādi tas nav salīdzināms. Godīgi sakot, pat necerēju savā basketbolista karjerā ko tādu vēl piedzīvot, tāpēc divtik izbaudīju procesu. Pirms brauciena dzirdēju vairākus viedokļus no dažādu sporta veidu pārstāvjiem, kas jau iepriekšējos gados apmeklējuši vasaras vai ziemas Universiādes. Visi norādīja uz notikuma grandiozumu, uzsverot, ka savā ziņā turnīru var salīdzināt ar Olimpiskajām spēlēm. Diemžēl, bet mūsu komandai neizdevās apmeklēt atklāšanas ceremoniju, kas notika Neapoles stadionā. Ņemot vērā, ka nākamās dienas rītā bija paredzēta pirmā spēle, kopīgi izlēmām ceremoniju neapmeklēt, jo mūsu galvenais mērķis Universiādē bija sasniegt pēc iespējas augstākus rezultātus. Starp 16 komandām spējām izcīnīt astoto vietu, ceturtdaļfināla spēlē piekāpjoties spēcīgajai Izraēlas izlasei. Protams, ikvienam sportistam vienmēr ir vēlme uzvarēt un būt pirmajam, taču raugoties objektīvi, arī astotā pozīcija nav slikts sasniegums Latvijas izlasei. Sportiskais līmenis turnīrā bija tiešām augsts. Vairāku izlašu spēlētāji pārstāvēja savas valsts augstākās līgas un pat lielo izlasi, tāpat bija guvuši pieredzi Eiropas spēcīgāko līgu turnīros. Noteikti tika iegūta vērtīga pieredze, spēlējot pret citu valstu basketbola sistēmām, kas noderēs turpmākās karjeras laikā. Viennozīmīgi Universiāde vērtējama ar plus zīmi, lieliskiem iespaidiem un labām atmiņām – es izbaudīju notikumu!

Pietrūka lielās kopības sajūtas

Viss vajadzīgais tika nodrošināts un dzīvošanas apstākļi problēmas nesagādāja. Divas nedēļas, kas pavadītas dzīvojot Itālijā, paskrēja nemanot. Sportisti Universiādes laikā tika sadalīti vairākos tā saucamajos „atlētu ciematos”, kuri bija izvietoti trīs pilsētās – Neapolē, Kazertā un Salerno. Interesanti, ka daļa sportistu dzīvoja viesnīcā, bet citiem bija iespēja izbaudīt ko eksotiskāku – divas nedēļas mitināties uz kruīza kuģa, kas bija pietauvots Neapolē – jūras krastā. Nedaudz pietrūka lielās kopības sajūtas, ko uzsvēra arī citi sportisti. Kad dzirdēju Universiādes salīdzinājumu ar Olimpiskajām spēlēm, uzreiz iedomājos lielo Olimpisko atlētu ciematu ar neskaitāmām ēkām, ēdnīcām, viesnīcām un sporta zālēm. Te bija citādāk – bijām sadalīti pa sporta veidiem – basketbolisti dzīvoja vienā viesnīcā, volejbolisti citā, futbolisti citā utt. Iespējams, ja visi atlēti uzturētos vienkopus, sajūtas būtu vēl pacilātākas, ikdienā redzot līdzās gan savas, gan citu valstu sporta veidu pārstāvjus. Bet šis fakts nemazināja sajūtu, ka esi daļa no liela un grandioza sporta notikuma.

Itāļu ēdienu dominance divu nedēļu garumā

Zināju, ka šāda mēroga pasākumos par ēdienu nav jāsatraucas. Ar nepacietību gaidīju, kāds būs piedāvātais produktu klāsts Universiādē. Nav noslēpums, ka ikviena sportista sasniegumu pamatā savu lomu spēlē arī sabalansēts un kvalitatīvs uzturs. Protams, ēdienkartes daudzveidība vienmēr atšķirsies, bet pamatu veidos vienas un tās pašas produktu grupas. Divu nedēļu garumā ik dienas bija iespēja nogaršot itāļu virtuves šedevrus. Nevienam nebija pārsteigums, ka galvenā piedeva ēdieniem bija dažāda veida pastas. Tāpat piedāvājumā dominēja svaigi dārzeņi un augļi, pārsvarā arbūzi, melones un ananāsi. Paveicās tiem, kuri iecienījuši jūras veltes, tostarp arī man, regulāri ēdienkartē tika iekļautas mīdijas, garneles, kalmāri un astoņkāji. Itāļi ir arī lieli saldumu mīļi, īpaši ievērojām gardas kūciņas, kuras garšoja pēc saldējuma, bet līdz noslēdzošajai dienai tā arī neizpratām – vai tas patiešām bija saldējums. Liels pluss, ka ēšanai nebija noteikta laika, iet iestiprināties varēja doties jebkurā brīdī. Iespējams, kādam pietrūka daudzveidības un citu valstu ēdienu iekļaušana plašajā klāstā, taču man tas problēmas nesagādāja.

Laba organizētība ar itāļu rakstura iezīmēm

Itāļu kultūras īpatnības un pieņemtās normas atšķiras no mums – latviešiem raksturīgajiem ieradumiem. Iesākumā bija jāpierod pie viņu dzīves ritma, taču bija pamanāms, ka organizatori ir centušies visu izdarīt tā, lai sportisti justos labi un varētu domāt tikai un vienīgi par atbildīgajiem startiem. Itāļi pēc savas būtības lietas uztver vieglāk un bez liela stresa, to no viņiem dažkārt varētu mācīties. Ja Universiādes laikā notika kas neparedzēts, organizatori zibenīgi centās situāciju atrisināt. Pasākuma gaitā pieradām pie neparedzētas kavēšanās, piemēram, sabiedriskais transports dažkārt ieradās 15 minūtes un pat vēl vēlāk pēc noteiktā grafika. Ja sākumā bijām izbrīnīti, tad beigās viss šķita pašsaprotami. Kopumā pasākums bija organizēts labā līmenī, ar nelielu, itāļiem raksturīgu vieglumu. Noteikti jāuzsver brīvprātīgo darbinieku uzņēmība un centība, ļoti pozitīvi un izpalīdzīgi cilvēki visas Universiādes garumā. Izteikti pamanāma bija augstā drošības kontrole, gan viesnīcā, gan pie sporta spēļu arēnām patrulēja liels skaits policijas darbinieku, kuri rūpējās par sportistu drošību, lai viss aizritētu bez starpgadījumiem. Veikala iepirkumu maisiņa un sporta somas satura pārbaude kļuva par ierastu ikdienas sastāvdaļu.

Gods pārstāvēt savu zemi

Tas ir liels gods un lepnums pārstāvēt savas valsts izlasi starptautiska mēroga sacensībās, it sevišķi, ja sacensības ir tik grandiozas. Nav būtiski, vai tā ir jauniešu, lielā vai studentu izlase – vienmēr ir prieks spēlēt ar Latvijas formu mugurā, nesot un aizstāvot valsts vārdu pasaulē. Arī sezonā, pārstāvot kluba krāsas, izjūtama piederības sajūta, taču Latvijas izlase ir kas pavisam cits. Noteikti jāuzsver latviešu atbalsts komandai tālajā Itālijā, tribīnēs mūs atbalstīja citi Latvijas delegācijas pārstāvji un sportisti, tāpat arī draugi un ģimenes locekļi, kas bija devušies līdzi atbalstīt savējos. Universiādē pietrūka valsts himnas atskaņošana pirms spēlēm, taču jāatzīst, ka izlases komandas ķīmija bija izcila.

 

Autors: Basketbolists, Biznesa augstskolas Turība students Elvijs Mičulis

Biznesa augstskola Turība
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Arhīvs

novembris 2019
P O T C P S Sv
1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 222324
252627282930

Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli