Administratīvās atbildības likums strupceļā? IeM un TM diskusijā neatrod kopsaucēju


public. foto
"Jaunais Administratīvās atbildības likums satur daudzas būtiskas kļūdas, tajā skaitā sodu noteikšanās kārtībā, ar kurām nāksies cīnīties vēl ilgi nākotnē. Likums iet ātrāk, nekā tehniskā puse," diskusijā "Administratīvās atbildības likums: ieguvumi sabiedrībai un tiesībsargājošām iestādēm" norādīja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Arī Biznesa augstskolas Turība profesors Jānis Načisčionis norādīja, ka steiga, kādā tiek gatavots likums ir ratu likšana priekšā zirgam. Pretējās domās gan bija Tieslietu ministrijas pārstāvji, kuri norādīja – likuma izstrādāšanai veltīti vairāk nekā 10 gadi, tā spēkā stāšanās brīdī būs gatavi visi saistītie nozaru likumi un nebūs tādu problēmu, ka šobrīd tiek pasniegts.

Diskusijas laikā iezīmējās krasi atšķirīgais Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas viedoklis. Iekšlietu ministrs vairākkārt norādīja, ka nav saprotama steiga, ar kādu tiek virzīts jaunais likums: “Administratīvo pārkāpumu kodeksā viss ir koncentrētā veidā vienā likumā. Šīs reformas virsmērķis nevar būt likuma likvidēšana, turklāt tāda likuma, kas darbojas. Tas nav jautājums par padomju sistēmu, jo nav būtiski, kurā laikā iepriekšējais likums tika pieņemts, būtiski – cik efektīvs tas ir? Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss strādā, ir salāgots ar reģistru, tāpēc rodas jautājums – kāpēc tāda steiga?”

“Pēc likuma stāšanās spēkā mēs – juristi – eksperimentēsim. Pie šāda mēroga reformas vienmēr būs kaut kas tāds, par ko nav padomāts. Ideālā likuma nav. Tāpat kā programmēšanā vienmēr būs nepieciešams laiks, lai izķertu blusas. Divu gadu laikā nonāksim gan pie tiesu prakses, gan pie judikatūras. Amatpersonām bija nepieciešamas plašākas tiesības un šajā likumā tas beidzot ir,” norādīja jurists Jānis Ozols.

“Prieks, ka pārejam no Padomju Savienības uz rietumvalstu tiesību aktiem, tomēr jautājumu būs vairāk, nekā atbilžu. Būs daudz un smagi jāmācās no savām kļūdām. Pieņemt likumu ir viena lieta, bet parūpēties par to, lai visa sistēma ir gatava tā ieviešanai, ir pavisam kas cits,” uzsvēra profesors Jānis Načisčionis.

Administratīvās atbildības reformas veidošana tika uzsākta jau 2013. gadā, bet izstrādātais likumprojekts Saeimai iesniegts 2014. gada novembrī, taču Saeimā tas tiek pieņemts vien 2018. gadā. 2019. gada nogalē Ministru kabinets lēma atlikt Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos uz sešiem mēnešiem (atceļot plānoto datumu - 2020. gada 1. janvāri). Plānots, ka jaunais likums nomainīs vēl padomju gados tapušo Administratīvo pārkāpumu kodeksu, kas ar uzlabojumiem lietots arī pēc neatkarības atjaunošanas.

Diskusijā, kuras mērķis bija noskaidrot, kādas izmaiņas nesīs jaunais Administratīvās atbildības likums un kā tas ietekmēs tiesībsargājošo iestāžu darbību, kā arī sabiedrību kopumā, piedalījās Biznesa augstskolas Turība profesors Jānis Načisčionis, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, docētājs Nikolajs Ozoliņš, Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes galvenā inspektore Anželika Minčenoka, jurists Jānis Ozols, žurnāla “Jurista Vārds” galvenā redaktore Dina Gailīte, tieslietu ministra padomnieks Mārtiņš Lode, Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta nodaļas vadītāja Guna Žvīgure un juriste Natālija Laveniece – Straupmane.

Biznesa augstskola Turība
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Arhīvs

septembris 2020
P O T C P S Sv
1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 2324252627
282930    

Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbums