Edgars Rinkēvičs akcentē pilsoniskās sabiedrības iesaistes nepieciešamību cīņā pret dezinformāciju


foto; Ārlietu ministrija
2019. gada 11. jūlijā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Londonā piedalījās Globālajā konferencē par mediju brīvību, kuru kopīgi organizē Apvienotās Karalistes ārlietu ministrs Džeremijs Hants (Jeremy Hunt) un Kanādas ārlietu ministre Kristija Frīlenda (Chrystia Freeland). Konferences mērķis ir veicināt starptautisko koordināciju un rīcību mediju brīvības un žurnālistu drošības veicināšanai, sekmējot diskusijas augstākajā politiskajā līmenī un veicot praktiskus ilgtermiņa pasākumus ekspertu līmenī.

Kopā ar mediju, akadēmiskās un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem E. Rinkēvičs piedalījās Kanādas ārlietu ministres Kristijas Frīlendas vadītajā interaktīvajā sesijā “Kā atrast ceļu dezinformācijas telpā”.

Diskusijā Latvijas ārlietu ministrs akcentēja nepieciešamību cīņā pret dezinformāciju iesaistīt pilsonisko sabiedrību. “Lai novērstu dezinformāciju, ir jāstrādā pie vairākiem rīcības soļiem. Pirmkārt, ir jāpalielina sabiedrības informētība par dezinformāciju. Otrkārt, ir jāstiprina neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi. Treškārt, ir jāveicina plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi un kritisko domāšanu un, ceturtkārt, valsts iestādēm ir jāiemācās labāk sazināties ar pilsoņiem,” akcentēja E. Rinkēvičs.

Ministrs vērsa uzmanību, ka Latvija bija labi sagatavojusies Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, jo tika izveidots efektīvs starpiestāžu koordinācijas mehānisms un tiešie saziņas kanāli ar galvenajām sociālo mediju platformām pasaulē. “Ļoti svarīgi, lai valdība cieši sadarbotos ar plašsaziņas līdzekļu organizācijām un pilsonisko sabiedrību. Mēs apspriedām riskus mūsu parlamenta vēlēšanās un veidus, kā risināt šos riskus. Pilsoniskā sabiedrība Latvijā ir aktīvs un inovatīvs dalībnieks, lai risinātu dezinformāciju. Piemēram, nesen profesionālo žurnālistu grupa Latvijā uzsāka jaunu neatkarīgu faktu pārbaudītāju ko nosauca par Re: Check. Tā cieši sadarbojas ar plašsaziņas līdzekļu sabiedrību, lai palīdzētu iedzīvotājiem nošķirt dezinformāciju no reāliem faktiem. Latvijā darbojas Baltijas Mediju izcilības centrs, kas pielieto jaunas pieejas un instrumentus, tādējādi paaugstinot žurnālistikas un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes kvalitāti Baltijas valstīs un Eiropas Savienības austrumu kaimiņvalstīs,” sacīja ministrs.

E. Rinkēvičs pauda pārliecību, ka cīņu ar dezinformāciju neviena valsts nevar atrisināt viena pati. Latvija ir bijusi starp valstīm, cenšoties panākt saskaņotu un izšķirošu Eiropas Savienības (ES) pieeju dezinformācijai. Tā rezultātā ir izveidota ES Austrumu Stratēģiskās komunikācijas darba grupa, kas starptautiskā mērogā paaugstina informētības līmeni par dezinformāciju un tās radītajiem riskiem. Tāpat ES Vispārējā datu aizsardzības regula noteic jaunus standartus, kas palīdz novērst dezinformāciju.

“Ir jāpārdomā tehnoloģiju uzņēmumu un sociālo platformu loma mūsu sabiedrībā. Dažādas sociālās platformas ir vieta, kur šodien notiek sabiedriskās debates. Šai vietai ir jābūt drošai, bet arī brīvai un pārredzamai. Eiropas Savienība ir izveidojusi svarīgu precedentu, pieņemot pašregulējošu Prakses kodeksu pret dezinformāciju. Ir pozitīvi vērtējams, ka dažādas tiešsaistes platformas un reklāmas nozare ir uzņēmušās nopietnas saistības, lai risinātu šos jautājumus. Iespējams, drīz būs jāapsver nākamie regulatīvie pasākumi, lai nodrošinātu pārredzamību, atbildību un pārraudzību. Taču tā nedrīkst būt cenzūra. Lietotāju datu ļaunprātīga izmantošana, kā tas notika Cambridge Analytica gadījumā, nedrīkst atkārtoties. Ir nepieciešami arī aizsardzības pasākumi pret nepamatotiem runas brīvības ierobežojumiem. Visbeidzot, dezinformācija nav tehnoloģisks jautājums. Tas ir sociāls un politisks izaicinājums. Tā sākas ar kolektīvu gribu un indivīda brīvību meklēt patiesību un saskarties ar faktiem. Atklāta sabiedrība, kas ievēro brīvību, vienlīdzību un cilvēka cieņu, pārvarēs šos izaicinājumus un kļūs spēcīgāka. Ja sabiedrība nepildīs šos principus, tad tehnoloģiskie risinājumi vai regulatīvie pasākumi nespēs palīdzēt cīņā pret dezinformāciju un tās radītajām sekām,” nobeigumā pauda ministrs.

Kopā ar citiem delegāciju vadītājiem ministrs konferencē parakstīja Kopīgo apņemšanos (Global Pledge on Media Freedom), kura paredz sadarboties un pastiprināt starptautiskās iniciatīvas mediju brīvības nostiprināšanai un žurnālistu drošībai.

Kopīgā apņemšanās (Global Pledge on Media Freedom) (angļu val.)

Ārlietu ministrija
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Arhīvs

decembris 2019
P O T C P S Sv
1
2 3 4 5 6 78
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031     

Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli